Ksenija Sundejeva: man vienmēr sevī vajag atklāt ko jaunu (30)

Pavisam drīz pirmizrādi piedzīvos pilnmetrāžas filma “Amatieris”, kurā tu atveido vienu no galvenajām lomām. Kādas ir sajūtas, zinot, ka skatītājiem sevi nodosi vērtēšanai citā ampluā?

Tuvojoties pirmizrādei, atklāšu, ka jūtu nelielu uztraukumu, jo pati visu filmu neesmu vēl redzējusi. Tomēr domāju, ka būs labi, jo viss filmēšanas process pagāja veiksmīgi – tad jau arī rezultāts būs. Līdz šim gan nebiju saskārusies ar profesionālu filmēšanu, ja neskaita videoklipus, tāpēc uztrauc nedaudz arī tas, vai būšu savu misiju izpildījusi.

Saka jau arī tā, ka aktieris patiess ir vien savas karjeras sākumā – vēlāk viņa darbs kļūst mākslīgs...

Iespējams, arī tāpēc režisors mani paņēma šai lomai. Protams, kad izdzirdēju telefona klausulē piedāvājumu, es apstulbu: kāpēc zvana man? Galvā mijās domas, kuras atdūrās pret vienu – noteikti tas nav nopietns projekts, ja jau zvana nepieredzējušai aktrisei. Kad aizgāju uz kastingu un iepazinos ar režisoru, man kļuva interesanti un piekritu Ivetas lomai. Savu izvēli ne mirkli nenožēloju, jo tā man bija liela dzīves pieredze. Arī pats filmas sižets bija burvīgs, jo tajā nebija klišeju un savstarpējās attiecības bija dzīvas un spilgtas. Reālistisks skats uz jauniešu dzīvi šodien.

Iveta. Galvenā varoņa Viktora draudzene, kas pierunā viņu tirgot narkotikas, ievelkot bīstamās avantūrās. Vai maz ko līdzīgu savā varonē saskati ar sevi?

Man ar Ivetu ir daudz kā kopīga. Viņa ir mākslinieciska būtne, kas plāno studēt Amsterdamā lietišķās mākslas institūtā. Šis plāns un vēlme būt kopā ar Viktoru arī noved pie narkotiku tirgošanas ātras naudas ieguves nolūkā. Ivetas plānos nebija nekā ļauna, jo, viņasprāt, nopelnītā nauda sniegs iespēju abiem doties uz Amsterdamu un tur būt kopā laimīgiem. Vienīgi viņa neparedzēja iespējamās sekas un problēmas, kas abu dzīvi padarīs tik apdraudētu. Iveta man nebija sveša, viņa bieži rīkojās tā, kā, iespējams, arī pati būtu darījusi konkrētās situācijās. Tāpēc man bija vieglāk iejusties šajā lomā.

Vai aktrises darbs tev šķita viegls? Vai biji filmēšanās procesu paredzējusi tādu, kāds tas bija realitātē?

Viss filmēšanās process bija ļoti koncentrēts – mēnesi filmējāmies gan dienu, gan nakti. Nebija viegli. Sarežģīja arī tas, ka nezinājām nākamo notikumu gaitu, jo mums nedeva lasīt scenāriju ātrāk par filmēšanās dienu. Tā bija režisora īpatnējā darba taktika. Kopumā varu teikt, ka darbs bija grūts gan fiziski, gan morāli. Lai gan Ivetas loma man šķita tuva, nebija viegli visu šo laiku dzīvot ar diviem “es”. Turklāt, kad beidzās filmēšanās, nebija viegli šo tēlu no sevis izskaust, jo tēls jau paspēj saaugt ar tevi pašu. Aktieri nav lutināmie, kam viss ļauts un darbs vien priecē. Patiesībā tas ir grūtāk, nekā var iedomāties.

Vai, pieņemot šo izaicinājumu, sevī atklāji arī daudz ko jaunu?

Patiesībā jā. Zini, es iepriekš ļoti baidījos, kā būs, kad nonāksim līdz mīlas ainām, jo scenāriju nebiju redzējusi. Par to domāju ik brīdi un ļoti uztraucos, bet, kad pienāca tas brīdis, viss notika tik dabiski... Apkārt vairs nemanīju nevienu kameru vai mikrofonu. Bijām vien mēs divi: Iveta un Viktors. Jā, nekad nebiju domājusi, ka es to spēšu! Bet, redz, sanāca un es sevī atklāju ko jaunu.

Vai vēl kādreiz piekristu filmēties?

Domāju, ka jā, noteikti. Vienīgi šoreiz lūgšu scenāriju, lai zinu, uz ko eju.

Top tavs jaunais albums, kas gaidāms rudenī. Kā noris ieraksti?

Praktiski dzīvojam studijā, pat nezinu, kāds īsti laiks ārā. Tā kā man iedvesma uznāk naktīs, mēs rakstāmies bieži vēlās nakts vai agrās rīta stundās. Albumam pagaidām ierakstām pirmās deviņas dziesmas, pārējās taps vasaras sākuma sesijā. Ja paskatos uz šo albumu no malas, jūtu, ka tas būs citādāks nekā iepriekšējie. Dziesmas būs divējādas – viena daļa būs sapņainākas, maigākas un intravertākas, kamēr otrā daļā dzirdēsiet spilgtu ekstravertu spēlējumu. Man pašai šis process ir interesants, jo, darot it kā zināmas lietas, es allaž atklāju un iemācos ko jaunu. Tas man ir ļoti nepieciešams.

Šķiet, tā arī padari savu dzīvi krāšņāku – vienmēr rast nodarbē ieguvumu sev... Jā, man galvenais dzīvē, lai ir interesanti. Tāpēc arī piedalos visādās avantūrās un projektos. Interesanti ir tas, ka neprotu pat atpūsties, neko nedarot. Man vajag kaut šalli adīt, lai, it kā neko nedarot, kas taptu. Citādi man tas viss šķiet veltīga laika šķiešana. Jā, adīšana man ir sava veida meditācija.

Kaut tuvojas pavasaris, redzu, kā cilvēkiem trūkst optimisma vitamīna. Kā tu to sevī rodi?

Palūkojoties apkārt un jūtot, kā mūs spiež ekonomiskā krīze, es bēgu no realitātes, rodot citu mūzikā. Domāju par nemirstīgām lietām. Protams, ja es strādātu citā amatā, kur spēcīgi var izjust krīzi, tik bieži nesmaidītu. Protams, galvā ienāk arī domas par braukšanu dzīvot citur, bet es to nespētu, jo tur citur jau mani neviens negaida, tur būtu viss jāsāk no nulles... Tur nebūtu iespējas ko dāvāt sev tuvajiem - vārdus, mūziku, siltumu...

Kas tevi vēl uztrauc globālā līmenī?

Ekoloģija. Neraugoties uz to, ka visi par to vien runā, kā arī mediji plaši to atspoguļo, domāju, ka tas viss neko nelīdzēs. Nekas nemainās no tā, ka skandinām par ledāju kušanu, ūdens piesārņojumu, dzīvnieku izmiršanu... Uzskatu, ka cilvēce iet kā ieprogrammēta uz pašiznīcināšanos. Mūsu laiks ir beidzies. Ja nepienāks pasaules gals, tad mēs būsim spiesti mainīt sevi un savu dzīvesveidu, lai izdzīvotu. Turklāt tas būs kardinālāk, nekā to varam iedomāties. Tas būs grūti, bet paši esam vien vainīgi, jo nepratām saglabāt harmoniskas attiecības ar dabu. Cilvēks neapzinās savu lomu dabā, vēl vairāk – viņš cenšas to attēlot. Visu izšķir nauda un vara. Un tas ir skumji...

Tu tici Dievam?

Jā, es Dievam ticu, bet es šīs attiecības sargāju. Nepieļauju, ka manās attiecībās ar Dievu iejaucas kāds starpnieks – draudze vai sekta. Ir vien Dievs un es.

Ko tu novēlētu TVnet Sievietēm lasītājām?

Hmmm... Vakar tieši noskatījos labu multfilmu par alu laikmetu. Tur bija parādīts, kā sieviete pieradina vīrieti un dzīvniekus. Lai gan ideja ir primitīva, es vēlētos novēlēt sievietēm šo savu spēku un instinktu apzināties un lietot saprātīgās devās. Tas ir spēks, kas liek pasakai beigties laimīgi.