Deputātiem asas diskusijas saistībā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu

Uz apakškomisijas sēdi bija aicināta arī bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, kura pastāstīja deputātiem un klātesošiem par savulaik izstrādāto veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Iepriekšējā sasaukumā Saeima to atbalstīja pirmajā lasījumā. Tomēr pērn sagatavots Ministru kabineta rīkojums, kas paredzēja atteikties no iepriekš valdības apstiprinātās koncepcijas projekta par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

Deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) diskusijas laikā emocionāli uzsvēra, ka runas par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu klausās jau desmit gadu garumā. Viņa arī pauda, ka Circenei nācās pamest amatu slimības laikā, bet paveiktais darbs pie veselības aprūpes finansēšanas modeļa «izmests miskastē».

Apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V) aicināja Rībenu nomierināties un piebilda, ka nekas nav izmests. Rībena uz to reaģēja, norādot, ka tagad šis projekts «izcelts no miskastes».

Ražuks arī vaicāja bijušajai ministrei, kāpēc viņas piedāvāto ieceri neizdevās īstenot. Rībena uzsvēra, ka tas nebūtu jājautā Circenei, bet gan Ārstu biedrībai, ģimenes ārstiem, tiem, kas iebilda pret reformu.

Rībena uzskata, ka nodokļu nomaksas sasaiste ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu motivētu iedzīvotājus maksāt nodokļus.

Savukārt Circene atbildēja, ka likumprojekts bija sagatavots otrajam lasījumam Saeimā un

tā nevirzīšana norāda uz politisko gribu šo jautājumu nerisināt.

Toreiz bija vēlēšanu laiks un partijām bija svarīgs elektorāta atbalsts, bet daudzi bija pret ieceri par veselības aprūpes finansēšanas maiņu, pauda bijusī veselības ministre.

Runājot par iepriekš sagatavoto likumprojektu, Circene stāstīja, ka tas bija izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamo līdzekļu trūkumu veselības aprūpes nozarē. Viņa akcentēja -

ja likumprojekts būtu pieņemts, tad veselības aprūpes finansējums šogad būtu līdz 30% lielāks.

Savukārt Finanšu ministrija pārstāvji informēja par darba grupām, kas strādā ar finansējuma jautājumiem, tostarp vērtē veselības nozarei pieejamos līdzekļus. Nākamā sēde paredzēta 17.martā, kad tiks vērtēts slimnīcu finansējumus, jo pēc publiskās informācijas problēmas samilst, kaut arī finansējums slimnīcām tiekot palielināts.

Sēdes noslēgumā Ražuks pauda, ka viss ir politiķu rokās, jo ministrijas ir gatavas sadarboties jautājumā par obligāto veselības apdrošināšanu, bet iedzīvotāji ir gatavi to atbalstīt.

Kā ziņots, valdības deklarācijā norādīts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Iepriekš bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija arī vienojusies veidot darba grupu obligātās veselības apdrošināšanas modeļa izstrādei, aicinot parlamenta frakcijas līdz 18.martam deleģēt savus pārstāvjus šim darbam.