Taujāts par tiem, politologs skaidroja, ka Krievija varētu iesaistīties aktīvākā diplomātiskā procesā, savā veidā aktualizējot jautājumu par to, kurš turpinās cīnīties pret tā dēvēto «Islāma valsti», jo esot skaidrs, ka to varot darīt Sīrijas armija, taču tā ir vāja. To varētu darīt arī kurdu pešmerga, taču šis jautājums sastopoties ar lieliem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, kuri lielākoties saistīti ar Turciju.
«Tas ir gaisā pakāries jautājums - kurš tad cīnīsies ar teroristiem? Krievija tagad varētu sacīt - labi, mēs izvedam savu karaspēku, varbūt sāksim vienoties par citiem veidiem, kā ieiet atpakaļ, ar likumīgākiem un atzītākiem paņēmieniem?» sprieda Daukšts.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien devis rīkojumu savam aizsardzības ministram sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu.
«Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums ir pilnībā izpildīts,» Putins sacījis aizsardzības ministram Sergejam Šoigu. «Tāpēc es esmu aizsardzības ministram licis sākt mūsu karaspēka lielākās daļas atvilkšanu no Sīrijas Arābu Republikas,» Putina teikto citē ziņu aģentūra TASS.
Krievijas armijas kontingenta izvešana tiks sākta otrdien. Putins paudis cerību, ka Krievijas karaspēka atvilkšana būs stimuls Sīrijas konflikta atrisinājumam. Krievijas prezidents par šo jautājumu runājis ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, teikts Kremļa paziņojumā.
«Līderi atzina, ka Krievijas gaisa spēku īstenotie pasākumi ļāvuši radikāli mainīt situāciju cīņā pret terorismu, dezorganizēt kaujinieku infrastruktūru un nodarīt viņiem būtiskus zaudējumus,» norādīja Kremlis.