Publisko Čalovska atzīšanos «Gozi vīrusa» uzlabošanā

Neilgi pēc Čalovska aizturēšanas, 2013.gada martā, lietā atbildīgais FIB direktora vietnieks Džordžs Venizels preses konferencē paziņoja, ka «Ņikita Kuzmins, Mihais Paunesku un Deniss Čalovskis bija atslēgas figūras tālejošā un postošā shēmā, kas inficēja vismaz vienu miljonu datoru visā pasaulē un 40 tūkstošus datoru ASV. Zādzības rezultātā nodarītie zaudējumi mērāmi desmitos miljonu ASV dolāru.» ASV izmeklētāji toreiz norādīja, ka

šīs personas ilgstošā periodā esot izveidojušas, uzlabojušas un izplatījušas rīku jeb «Gozi vīrusu», lai piekļūtu lietotāju personīgajai informācijai un no viņu banku kontiem izzagtu naudu.

Proti, vienā no atklātajiem veidiem cilvēki saņēma e-pasta vēstuli ar tai pievienotu .pdf formāta dokumentu. To atverot, dators tika inficēts. Ja vēlāk inficētajā datorā atvēra banku mājas lapas internetā, tām bija mainīts izskats. Proti, pieprasīta papildu informācija, piemēram, mātes meitas uzvārds, autovadītāja apliecības numurs, norēķinu kartes numurs un ASV gadījumā – sociālās apdrošināšanas numurs.

«De facto» rīcībā esošajos lietas materiālos lasāms, ka tieši

Čalovskis pirms sešiem gadiem, toreiz vēl 25 gadu vecumā, esot izveidojis «kodu» jeb «tīmekļa injekciju» «Gozi» un «Zeus Trojan» vīrusiem.

Šis «kods» pārveido inficētajā datorā esošās finanšu iestādes mājas lapu. Vēlāk lietotāja personas dati jau nonāk citu shēmā iesaistīto rīcībā, kuri no kontiem izzog naudu.

Esot cietumā Latvijā, Čalovskis noliedza saistību ar «Gozi vīrusu»:

«Nezinu īsti par to «Gozi vīrusu». Neesmu palīdzējis kaut kādiem shēmotājiem īstenot shēmas un dabūt kaut kādu naudu.»

Taču «De facto» rīcībā esošajā

tiesas protokolā lasāms pretējais. Čalovskis jau no paša sākuma esot zinājis, ka viņa rīcība ir pretlikumīga.

Turklāt par šā «koda» radīšanu viņš esot nopelnījis apmēram vienu tūkstoti ASV dolāru.

Ņujorkas Dienvidu rajona tiesa, 2015. gada 4. septembris

Čalovskis: Es zināju, ka tas, ko daru, bija pretlikumīgi

. «Koda» mērķis bija modificēt lietotāju saziņu ar viņu internetbanku, pieļaujot (..) citiem sazvērestības dalībniekiem iegūt lietotāju konfidenciālo informāciju. (..) Es strādāju kopā ar citiem un biju nolīgts to izveidot.

Tiesnesis: Jūs bijāt nolīgts izveidot vīrusu? Vai tas ir tas, ko jūs tikko pateicāt?

Čalovskis: Mazu daļu no tā.

Tiesnesis: Taču jūs to nedarījāt viens. Jums bija vienošanās ar citiem cilvēkiem. Vai tā ir?

Čalovskis: Jā.

Tiesnesis: Kungs, vai jūs saprotat, ka šīs programmas mērķis bija radīt bojājumus citu personu datoros? Vai jūs to saprotat?

Čalovskis: Jā, es saprotu.»

Sēdes laikā tiesnesis vairākkārt lūdza Čalovski apstiprināt, ka viņš apzinās savas atzīšanās sekas. To, ka spriedumu nepieņems zvērināto tiesa, bet tas būs tiesneša vienpersonisks lēmums. Tāpat to, ka viņam var draudēt pat līdz desmit gadiem ieslodzījumā.

Šobrīd Čalovskis vairs nevēlas komentēt to, kāpēc, Latvijā esot, savu vainu noliedza.

Runīgāks par Čalovski ir viens no viņa juridiskajiem pārstāvjiem, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņš skaidro, ka toreiz ASV sniegtā informācija neesot bijusi pilnīga. Turklāt arī Latvijā lietu izmeklēt atteicās. «No šīm apsūdzībām varēja redzēt, radās šaubas par to, kāda ir Čalovska loma, jo nesakrita datumi, kuros «Gozi vīruss» ir radīts, sācis darboties, kurā brīdī faktiski pēc dažādām versijām ir iesaistījies Čalovskis,» skaidro Vārpiņš.

Vārpiņš un vairāki citi zvērināti advokāti toreiz cīnījās par Čalovska neizdošanu ASV. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo lūgumu noraidīja. «Tas nebija tādēļ, ka mums nebūtu ko darīt, vai mēs gribētu novilcināt laiku. Tas vairāk bija idejas vārdā, ka Latvijai pašai ir jātiek galā ar tām personām, kas ir Latvijas pilsoņi, ir jāizmeklē šie noziegumi,» norāda Vārpiņš. Viņš pauž, ka «tas savā ziņā bija protests no advokātu puses pret to, ka valstij nevajadzētu rīkoties tā, kā tā rīkojās – paprasa, izdodam».

Rezultātā Čalovski atzina par vainīgu «sazvērestībā, veicot ielaušanos datoros». Piespriestais sods ASV bija vienāds ar jau ieslodzījumā pavadīto laiku. Tāpat viņam bija jāatmaksā par «koda» izveidošanu iegūtie tūkstoš ASV dolāri un vēl naudas sods simt ASV dolāru apmērā.