Baņķiere: Saglabājas Krievijas klientu interese par Latvijas bankām un nekustamo īpašumu (8)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Lūka / LETA

Krievijā pieaugošas nestabilitātes un bargākas uzraudzības apstākļos saglabājas Krievijas klientu interese par Latvijas bankām un nekustamo īpašumu, intervijā aģentūrai LETA norāda «Baltic International Bank» (BIB) valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka.

Latvijas banku klienti no Krievijas galvenokārt bažījas par nestabilitāti viņu pašu valstī, par ko liecina arī kapitāla aizplūšana.

«Nav noslēpums, ka kapitāls no Krievijas aizplūst uz dažādām valstīm, piemēram, ASV vai Singapūru. Bez šaubām, kaut kāda daļa nonāk Latvijā. Mūsu interesēs ir, lai šis kapitāls uzkavējas Latvijā un tiek investēts biznesā, tādējādi pozitīvi ietekmējot mūsu valsts ekonomiku,» norāda Guļčaka.

Viņa arī piebilst, ka Krievijā šobrīd tiek pastiprināta nodokļu politika un cita uzņēmējdarbības uzraudzība, kas liek krieviem aizdomāties par savu aktīvu strukturēšanu.

«Katrs izmanto tos instrumentus, kas ir pieejami. Tas var būt bizness Eiropā, holdinga izveidošana, tajā skaitā Latvijā. Mūsu likumdošana ļauj šo juridisko formu izmantot dažādiem mērķiem. Tas var būt trasts vai kādi apdrošināšanas instrumenti,» skaidro Guļčaka.

Uzņēmēji var uz ārzemēm pārnest savu saimniecisko darbību, visu biznesu vai atsevišķas tā daļas, vadoties no vēlmes palielināt aktīvu drošību, jo

reiderisma tēma Krievijas uzņēmējdarbības vidē joprojām ir aktuāla.

«Mūsu nekustamais īpašums joprojām būs pievilcīgs, tiesa, ne tādos apjomos kā agrāk. Mēs redzam, ka aktivitāte šajā tirgū ir nedaudz pieklususi saistībā ar uzturēšanās atļauju sliekšņa palielināšanu, tomēr nekustamais īpašums kā tāds ir turīgiem cilvēkiem saprotams aktīvs,» piebilst baņķiere.

Arī līdzekļu izvietošana Latvijas bankās joprojām saglabā pievilcību.

Ņemot vērā Latvijas banku piedāvāto pakalpojumu spektru, var pieņemt, ka interese saglabāsies gan par finanšu instrumentiem, gan kvalitatīvo apkalpošanu, it īpaši atceroties, ka banku tā dēvētā noslēpumu politika Šveicē vairs neeksistē šī jēdziena iepriekšējā nozīmē.

Svarīgākais
Uz augšu