Kārpas, varžacis un tulznas nav viens un tas pats (1)

Sāpes ir izšķirošās

"Viss jau ir atkarīgs no tā, vai cilvēks ar problēmu var sadzīvot. Ar varžacīm pie ārsta cilvēks nonāk visātrāk, jo sāpes tiešām ir grūti paciešamas. Tomēr nereti ir gadījumi, kad pašārstēšanās beidzas ar smagu iekaisumu. Ja būtu mana teikšana, es "varžacu plāksterus" vispār pārdotu pret receptēm," teic dermatoloģe Anita Ābelīte, kura strādā Lāzerplastikas klīnikā Rīgā. Ja kāds veidojums uz kāju pirkstiem vai pēdas nedod miera, ārsta dermatologa konsultācija ir nepieciešama kaut vai tamdēļ, lai izšķirtu, kas tas ir — kārpa, ādas sabiezējums, varžacs vai varbūt pat kāds ļaundabīgs veidojums. Katram no tiem ir nepieciešama atbilstoša ārstēšana.

Sāpes ir signāls, ka nepieciešamas pārmaiņas, vajag pasargāt konkrēto vietu. Pēdām ir milzu slodze, kurai ideālā variantā jābūt vienmērīgai, bez izteiktas berzes. Ja tas tā nav, veidojas vai nu tulznas "uz sitienu", vai ādas sabiezējumi ilgākā laika posmā, kas kalpo aizsardzībai pret pastiprināto slodzi. Tomēr, ja tādi veidojas, tas kalpo kā signāls vēl pirms sāpēm — kaut kas nav kārtībā ar slodzi, apaviem, varbūt pat stāju un gaitu.

Nocirst problēmu saknē

Ne katrs sabiezējums pārvēršas varžacī — tas notiek ilgākā laika posmā, ja viena un tā pati vieta tiek berzta, saspiesta, samocīta. Nomainot apavus, āda pati atkopsies. Grūtāk, ja pamazām jau veidojas varžacs sakne — serde, kas ir konusveida un vērsta dziļumā. Mēģinot to "izrubināt" paša spēkiem vai trāpīt tai virsū varžacs plāksteri, var iedzīvoties strutainā iekaisumā. Grieziens var būt pārcentīgi dziļš un beigties ar spēcīgi asiņojošu brūci, plāksteris neturas un "aizklīst" citur, sabojājot veselo ādu. Nereti tiek izmantoti tautas līdzekļi — strutenes sula, ar ko mēģina smērēt arī kārpas. A. Ābelīte teic, ka efektīvāka ir lāzerterapija, pārtraucot varžacs vai kārpas apasiņošanu.

Kārpas vispār nebūtu ieteicams aiztikt bez konsultācijas ar speciālistu — ja tas ir ļaundabīgs veidojums, kas tikai atgādina kārpu, svarīgi to likvidēt ātri, kamēr šūnas ir vienuviet. Pašam bakstot un urķējot, pārmaiņas šūnās var tikt veicinātas, tāpat kā to izplatīšanās. Turklāt kārpām, papilomām ir vīrusu izcelsme un ārstēšanas metodes radikāli atšķiras no paņēmieniem, ar kuriem var atbrīvoties no varžacīm.

"Jāsāk ar to, lai būtu pareiza stāja, ērti apavi. Jārūpējas, lai šādi sabiezējumi nemaz neveidojas," atgādina ārste. Šauri, neērti apavi veicina arī deformācijas, un stājas, gaitas problēmas var "atsaukties" mugurkaula veselībā.

Sadzīst "no iekšpuses"

Ja neizdodas pamanīt ūdeņaino tulznu, kamēr tā vēl nav pārsprāgusi, svarīgi ir to nepārplēst. Āda pati sadzīs, apgalvo ārste. Tulznas pūslis un virspuse kalpo kā aizsargbarjera dažādām infekcijām, kas ir galvenais drauds atklātai brūcei. Ja tomēr ir jēlums, brūce jānoskalo, nepieciešams kāds dezinficējošs šķīdums. Ja liekas, ka veidojas iekaisums, strutošana, var izmantot kādu antibiotiku krēmu. Nevajadzētu likt plāksteri un turpināt iesākto vardarbību pašam pret sevi — staigāt tajās pašās kurpēs vai grābt sienu. Spiediens un berze ir jānovērš, plāksteris ir domāts tikai brūces pasargāšanai no infekcijas iekļūšanas.

Uzziņa:

Varžacs sāpes ir milzīgas, jo spiediena rezultātā tiek kairināti nervu gali, kuru pēdā ir daudz.

Tulznas ātrāk sadzīst, ja tās paskalo siltā sālsūdenī — ēdamkarote sāls uz litru ūdens. Pēc vannošanas nosusina.

Ādas pašatjaunošanās spējas ir atkarīgas no vispārējā organisma veselības un bojājuma platības — jo lielāks, jo grūtāk. Lai palīdzētu savai ādai, vēlams ievērot saudzējošu diētu, izvairīties no alerģiju veicinošiem produktiem, kafijas, šokolādes.

Ar cietu ādu pēdas sevi pasargā no kairinājuma. Jo vairāk cenšas to noberzt, jo cītīgāk tas aug atpakaļ, ja netiek novērsts sākotnējais kairinājums.