Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Tikko sākusies šīsvasaras Atlantijas viesuļvētru sezona, kas Amerikas Savienoto Valstu piekrastei draud ar jauniem postījumiem un varētu nodarīt 100 miljardu dolāru materiālos zaudējumus. Tas varētu būt liktenīgi 20-40 apdrošināšanas kompānijām, lēš eksperti.
Ņemot vērā piekrastes apdzīvotības pieaugumu un augstās nekustamo īpašumu cenas, šāda iespēja ir reāla, uzskata aģentūras "A.M. Best Co." eksperts Džons Viljamss. Speciālisti prognozē, ka šo faktoru ietekmē dabas katastrofu radītie zaudējumi ik desmit gadus dubultosies.
Pēc Viljamsa prognozēm, tas varētu "iecirst nozarē lielāku robu nekā 1906.gada zemestrīce Sanfrancisko".
Saskaņā ar ASV Demogrāfijas biroja datiem valsts austrumu piekrastē un gar Meksikas līci no Ziemeļkarolīnas līdz Teksasai vētras apdraud rajonus ar aptuveni 34,6 miljoniem iedzīvotāju. No 1950. līdz 2005. gadam piekrastes apvidu iedzīvotāju skaits audzis par 240%.
Apdrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar pagājušā gada lielajām dabas katastrofām - viesuļvētrām "Katrīna", "Rita" un "Vilma" - jau sasniegušas 58 miljardus dolāru un daļa prasību vēl atrodas tiesā, bet federālā palīdzība cietušo rajonu atjaunošanai pārsniegs 100 miljardus dolāru, norādīts "A.M. Best Co." ziņojumā.
Tajā atzīts, ka Floridā, kuru pēdējo divu gadu laikā piemeklējušas piecas spēcīgas viesuļvētras, bankrotējušas jau četras apdrošināšanas kompānijas.
Līdz ar to zaudējumu nasta gulstas uz valdības pleciem, tai nākas izveidot prasību fondu un piespiest maksātspējīgos apdrošinātājus segt izdevumus, bet process norisinās lēni, īpaši ņemot vērā dabas katastrofu bojāto infrastruktūru.
Vērojama arī tendence, ka pat pazīstamākie apdrošinātāji vairās uzņemties atbildību par apvidiem, kas visvairāk pakļauti viesuļvētru riskam.
Neviens nevar precīzi prognozēt, kurus rajonus viesuļvētras piemeklēs šogad vai turpmākajos gados, bet meteorologi gandrīz nešaubās, ka jaunas dabas katastrofas ir nenovēršamas, ņemot vērā ūdens sasilšanu un valdošo vēju sistēmas maiņu Atlantijas okeānā.
Britu profesors Marks Saunderss, kas nodarbojas ar tropisko viesuļvētru prognozēšanu un modelēšanu, paredz, ka šajā sezonā, kura turpinās līdz novembrim, ASV krastus sasniegs divas lielas viesuļvētras. Kā uzsver eksperti, nav teikts, ka tās skars tieši Meksikas līča piekrasti, kas pagājušā gada megakatastrofās cieta visstiprāk.
Sešas no desmit postošākajām viesuļvētrām ASV vēsturē notikušas 2004. un 2005. gada vētru sezonā 14 mēnešu laikā. Lai gan speciālisti šogad neprognozē tādas dabas katastrofas kā pērn, Saunderss norāda, ka kopējā pēdējā laika tendence saglabāsies.
Tikmēr Kolorādo Valsts universitātes ekspertu grupa, kuru vada Viljams Grejs, šonedēļ vēlreiz apstiprināja savu agrāko prognozi, ka šajā sezonā gaidāmas deviņas viesuļvētras un piecās no tām vēja ātrums pārsniegs 55 metrus sekundē. Pēc viņu aplēsēm, ASV austrumu piekrastē, ieskaitot Floridu, viesuļvētru iespējamība pārsniegs vidējo rādītāju vairāk nekā divas reizes, savukārt Meksikas līcī - tikai nedaudz.
Šajā Atlantijas viesuļvētru sezonā ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde prognozējusi 8-10 viesuļvētras, no tām sešas ļoti spēcīgas, savukārt Saundersa komanda - tikai astoņas un trīs vai vairāk no tām lielas.
Ja šīs prognozes piepildīsies, šā gada vētru sezona būs mierīgāka par pagājušo, kad 15 tropiskās vētras sasniedza viesuļvētras spēku, bet divas - "Katrīna" un "Rita" - izvērtās īsti postošās dabas katastrofās.
Ņūorleāna, kas joprojām nav pilnīgi atguvusies no "Katrīnas" postījumiem, šonedēļ jaunās vētru sezonas sākumu atzīmēja ar atgādinājumu par pagājušā gada dabas katastrofu, kas piecos štatos prasīja vairāk nekā 1300 cilvēku dzīvības.
Ņūorleānas organizācija "Vētras sievietes" bija sarīkojusi īpašu akciju Tada Gormlija stadionā, kas Katrīnas laikā bija applūdis, lai pievērstu uzmanību, ka piekrastes nostiprināšanai, jaunu dzīvojamo namu būvei un citiem pēcplūdu palīdzības darbiem vēl būtu vajadzīgi miljardiem dolāru.
Stadionā izklāta milzīga ASV karte, un sievietes sastājās uz tās, lai parādītu, ka aptuveni 400 ASV Kongresa locekļi līdz pat šim laikam nav atraduši iespēju apmeklēt valsts vēsturē postošākās viesuļvētras skarto Luiziānas štatu.
Organizācijas pārstāve Anna Millinga pauda bažas, ka štata piekraste joprojām ir apdraudēta, jo erozijas dēļ tur ik pusstundu tiek izskaloti krasta mitrāji aptuveni futbola laukuma lielumā. Zinātnieki uzskata šos mitrājus par dabisku aizsargbarjeru pret vētru postījumiem.
Vides aizsardzības organizācija "America''s Wetlands" iecerējusi sabiedriskās domas aptauju un jaunu starptautisku pētījumu, lai atbalstītu ideju par mitrāju atjaunošanas finansēšanu.