Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Degvīna vai konjaka glāzīte pēc kārtīgas maltītes daudziem šķiet īsti vietā un laikā. Galvenais arguments – malciņš vai, vēl labāk, divi trīs kāda stiprā dzēriena palīdz gremošanas sistēmai un uzlabo pašsajūtu. Taču jaunākie vācu zinātnieku pētījumi liecina, ka īstenībā pozitīva iedarbība šajā ziņā ir tikai tā dēvētajiem zāļu šņabjiem, ziņo vortāls Kursuzsauks.lv.
Izrādās, ka zāļu uzlējumu labvēlīgā iedarbība pēc ēšanas nav vis saistīta ar alkoholu, bet gan tieši ar pašām zālītēm. Līdz ar to Hamburgas uzturzinātnieki ir secinājuši, ka līdzīgu efektu itin labi varētu iegūt arī bez grādīgā dzēriena, jo tādu pašu rezultātu radītu arī tase labas zāļu tējas. Iespējams vēl viens variants – pievienot dažādas garšvielas un garšaugus ēdiena gatavošanas procesā, un arī tad tikpat lielā mērā tiktu veicināti gremošanas procesi kā pēc glāzītes degvīna. Vācu speciālisti uzskata, ka šim nolūkam vislabāk der ķimenes, laurlapas, pupumētra un fenhelis. Viņuprāt, nekādā ziņā pēc ēšanas nedrīkst dzert konjaku vai viskiju, jo tie ir iekrāsoti ar dedzinātu cukuru jeb tā dēvēto karameli, kas nevis veicina gremošanu, bet tieši otrādi – bremzē.
Tūlīt pēc šīs informācijas publicēšanas ar savu versiju par alkoholu un gremošanu klajā nāca britu pētnieki. Viņi esot nodarbojušies ar šo pašu tematu un secinājuši ko citu, proti, zāļu uzlējumi bez alkohola tomēr nedod vēlamo efektu, jo tieši alkoholā slēpjas īpašības, kas savukārt veicina dažādu zālīšu iedarbību uz cilvēka organismu un it sevišķi – uz gremošanas traktu. Lai kā būtu, daudzas tautas, par spīti pozitīviem un negatīviem pētījumu rezultātiem tik un tā ēšanas laikā un arī pēc tam iemalko pa glāzītei stiprāka dzēriena. Vācieši uzskata, ka bez viņu „Kraeuterbitter” laba veselība nav iespējama, savukārt franči Normandijā ir pārliecināti, ka dzīvo tik ilgi tikai tāpēc, ka maltīti sāk, turpina un pabeidz ar glāzīti laba kalvadosa. Līdzīgās domās ir arī itālieši par grapu, horvāti par rakiju, grieķi par savu anīsa šņabi – ouzo.
Tas, protams, neliedz viņiem likt lietā arī teoriju par garšaugu izmantošanu gremošanas uzlabošanai. Kā zināms, gan Vidusjūras, gan Viduseiropas zemju virtuve ir gana bagāta ar visvisādām gana asām un aromātiskām garšvielām, un iespējams, ka to kombinācija ar tradicionālajiem stiprajiem dzērieniem ir tieši tas faktors, kāpēc tur cilvēkiem ir krietni ilgāks mūžs nekā zemēs, kur ar aizdomām raugās gan uz garšvielām, gan uz labu alkoholu (normālās devās).
Autore - Iveta Galēja, Kursuzsauks.lv