Vai gavēnis un ēšanas ierobežojumi ir veselīgi? Skaidro Lolita Neimane

«Gavēni tradicionāli pirms Lieldienām 40 dienas ievēro kristieši – katoļi, pareizticīgie u. c. Daži to ievēro ļoti strikti, izslēdzot visus dzīvnieku izcelsmes produktus, citi zivis ēd divas reizes nedēļā,» stāsta diētas ārste Lolita Vija Neimane.

«Kopumā par dažādiem ēšanas ierobežojumiem ir runājuši jau senie filozofi Plūtarhs, Pitagors, Hipokrāts, Paracelzs un Aristotelis, tā ka dažādiem ēšanas ierobežojumiem ir ļoti sena vēsture. Lielāka vai mazāka atturēšanās no dažādiem produktiem var būt saistīta ar gavēni, kas ir reliģiska rakstura iemesls, tikpat labi to var darīt ārstnieciskā vai citā nolūkā.»

«Pozitīvi ir tas, ka gavēņa laikā cilvēki dzīvo veselīgāk un ir mazāk kaitīgu paradumu, vairāk uzturā tiek lietoti augļi, dārzeņi, zaļumi un pākšaugi. Tas viss var labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību,» uzsver diētas ārste.

Ir pētījumi, kas liecina, ka gavēņa laikā var samazināties kopējais holesterīna līmenis un asinsspiediens, dažiem samazinās svars. Var būt arī mazāk patīkamas sekas – samazinās kalcija līmenis un augsta blīvuma holesterīns asinīs. «Taču gavēņa laiks nav tik ilgs, lai cilvēkam, kuram ir laba veselība, nodarītu kādu kaitējumu,» atgādina Lolita Vija Neimane. Tomēr daudz labāk būtu, ja cilvēki par mērenību atcerētos ne tikai 40 dienas gadā, bet tā būtu vairāk vai mazāk kā dzīves norma.

«Ja runājam par badošanos, kad cilvēks pārtiek tikai no ūdens, tad tas būtu darāms, tikai un vienīgi konsultējoties ar savu ārstu. Ieteikumi par badošanos, kas pieejami internetā un plašsaziņas līdzekļos, būtu ļoti kritiski jāizvērtē, īpaši tiem, kuriem ir kādas veselības problēmas,» brīdina RSU studiju programmu vadītāja.

Nobeigumā diētas ārste visiem, neatkarīgi no tā, vai ievēro gavēni vai ne, novēl «vairāk saules un svaiga gaisa, kļavu sulas, pēc tam bērzu sulas, mazās nātrītes un citus pavasara zaļumus, un noteikti fiziskās aktivitātes».