Reiderisma un maksātnespējas «grēku plūdi ar atpakaļejošu datumu»! (3)

Jaunā Maksātnespējas likuma saukļi

Acīmredzot, domājot par «vidējo vēlētāju», notika tas, ko tik tuvu pirms Saeimas vēlēšanām arī varēja sagaidīt: 11. Saeimai Maksātnespējas likumā atbalstot skaļus un tiešām skaistus saukļus - «nolikto atslēgu princips», «maksātnespējas administratora pielīdzināšana amatpersonām», «fizisko personu maksātnespējas procesa paātrināšana», «valdes atbildība gadījumos, kad uzņēmuma dokumentus ir apēdušas žurkas», «administratora tiesību palielināšana vienlaikus ar administratora uzraudzības pastiprināšanu» (skaisti, vai ne?) - tika iebalsots teju viss iespējamais, par ko gadiem pretēju interešu aizstāvji nespēja vienoties. Dzīvē gan vēlāk atklājās, ka «noliktās atslēgas» tikai pasliktinās nākotnes kredītu izsniegšanas noteikumus un nelīdzēs tiem cilvēkiem, kas jau šodien patiešām gribētu «nolikt savas atslēgas». Tāpat kļuva skaidrs, ka arī ar administratoriem «nekas nav skaidrs», izņemot vien to, ka turpmāk tie vairs nevarēs savienot advokāta un administratora statusus, «jo paši apgalvo, ka nevarēs», bet varbūt varēs? Tomēr dažas lietas ir izrādījušās tiešām iespaidīgas un sākuma saukļiem pilnā mērā atbilstošas – skarot visus kredītņēmējus, valdes locekļus un, iespējams, - arī valsts budžetu...

Jaunā likuma atpakaļejošais spēks

Sākšu ar pašu neticamāko – šim likumam attiecībā uz kapitālsabiedrību valdes locekļiem, šķiet, pirmo reizi Latvijas vēsturē būs atpakaļejošs spēks! Turklāt valdes locekļi šo faktu nevarēs apstrīdēt Satversmes tiesā! Jo, runājot par valdes locekļu atbildību, likums ir tikai precizējošs. Tas tikai, pirmkārt, precizē termiņu, kad ir jāpiesaka maksātnespēja, iestājoties tās pazīmēm (divu mēnešu laikā), un, otrkārt, tajos gadījumos, kad trūkst atbilstošu dokumentu (kas dod «skaidru priekšstatu» par uzņēmuma darbību), administrators ceļ (nevis vairs pats brīvi domā, vai celt, vai necelt) prasību pret valdes locekli. Turklāt likums pieļauj celt prasību ne tikai pret valdes locekli.

Jautāsiet, kā izpaužas «atpakaļejošais spēks» kapitālsabiedrības valdes loceklim, kas, iespējams, šodien saskaras ar pirmajām savas SIA maksātnespējas pazīmēm? Ļoti vienkārši – likumi jau šobrīd paredz, ka valdes loceklim ir jāvada uzņēmums «kā rūpīgam saimniekam», un par gadījumiem, kad rūpība «nav konstatēta», jau tagad ir plaša judikatūra jeb tiesu prakse. Arī dokumentu esamība ir «rūpīga saimnieka» pazīme, un par to jau līdz šim tiesas ir lēmušas. Tikai līdz šim kreditors nevarēja maksātnespējas administratoram tieši un likumiski norādīt uz nepieciešamību celt prasību pret valdes locekli. Tagad varēs un pat piedraudēt, ka sūdzēsies par administratoru jau kā amatpersonu, varēs, un varēs pat pats celt prasību gan pret valdi, gan administratoru! Jā, tagad tas viss ir ierakstīts likumā. Nu, reizēm daži «meistari» to tomēr varēs apiet, bet vairs ne masveidā, un tas būs dārgāk nekā līdz šim. Līdz šim nebija arī noteikti termiņi, kuros maksātnespēja jāpiesaka. Bet, ja jau šodien kādai SIA ir maksātnespējas pazīmes, tad likums neatļaus valdei to «vilkt» ilgāk par 2015. gada februāra beigām. Un kā ar SIA dokumentiem? Laikam jau tie būs jāatrod vai jāatjauno. Bet ja tajos būs pazīmes, ka «darījumi nav notikuši ar pienācīgu rūpību»? Pēc jaunā likuma tas tagad nozīmē: ir pavisam slikti valdes loceklim, toties labi kreditoram.

Jaunā likuma cilvēciskie guvumi

Visvairāk no šā likuma iegūs «mazais cilvēks», kam šobrīd tuvojas maksātnespēja, jo, «pavelkot» laiku (un fiziskas personas atšķirībā no juridiskajām to drīkst) līdz 2015.gadam, jaunie maksātnespējas procesa termiņi jau ir stipri īsāki un, iespējams, amatpersonas - taisnīgākas. Tas paver ne tikai iespēju ātri «iziet maksātnespēju», bet arī, iespējams, vienoties ar aizdevējiem bez maksātnespējas. Mainot grafiku vai vienojoties par citiem nosacījumiem, atbrīvoties no apgrūtinoša parāda var kļūt abpusēji izdevīgi pat bez maksātnespējas pieteikšanas. Tas būs iespējams, ja aizdevējam šāda vienošanās izmaksās lētāk nekā klienta maksātnespēja. Tas gan, protams, tagad sanāks vēl vairāk uz aizdevēja rēķina, bet nauda ir jāskaita, arī aizdotā. Un, ja vēl atceras arī šogad piemēroto normu, ka tiesu izpildītāji var piedzīt tikai no summas, kas pārsniedz minimālo algu, sanāk, ka «mazajam aizņēmējam» dzīve jau šogad ir kļuvusi vieglāka un nākamajā gadā tā uzlabosies vēl mazliet, kamēr aizdevējam kļūs stipri grūtāka. Jā, uzminējāt - tas varētu apgrūtināt jaunu aizdevumu izsniegšanu.

Taču citādi ir dīvaini, ka pirms vēlēšanām politiķi par to gandrīz nerunāja un nelepojās. Vai tiešām nebija pamanījuši paši savus darbus? Vai tie bija tik liekulīgi, ka pat rūdītākie demagogi mulsa par tiem runāt? Nevar taču tā būt, ka politiķi klusībā cerēja: Valsts prezidents šādu likuma redakciju neizsludinās un pēc vēlēšanām, jau visu atbildību noveļot uz prezidentu, varēs tekstus pārrakstīt ar tradicionāli liekulīgo «gribējām kā labāk», jo šoreiz sanāca «ne tā kā vienmēr»?

Jaunais likums un budžets

Gribu apgalvot, ka - kaut arī pa šiem 11. Saeimas četriem gadiem, cīnoties ar ēnu ekonomiku, esam braukuši kā pa celmiem un nereti, lai pasliktinātu dzīvi «sliktajiem», esam radījuši neciešamus apstākļus visiem «normālajiem», un tā tas ir bijis gandrīz vienmēr līdz šim, - tagad jāatzīst, ka šis likums tomēr ļoti daudz ko maina.

Sevišķi tas maina mazo un vidējo uzņēmumu darbību, jo pie tik liela atbildības pieauguma vairāk nekā puse valdes locekļu tiešām sāks dzīvot kā «pionieri», kārtojot visus maksājumus (otra puse gan šo likumu nepamanīs, jo ir pārāk aizņemti ar uzņēmuma ikdienu un izdzīvošanu). Un kopumā tas palielinās budžeta ieņēmumus. Turklāt pieaugs arī tiešās «izmaksas» noziedzīgu «karuseļu» shēmu veidošanai.

Šīs lietas, protams, nevar neietekmēt budžetu pozitīvi. Tomēr tas neietekmēs budžetu tik ļoti pozitīvi, cik varētu cerēt, jo šie mazie uzņēmumi veido budžeta ieņēmumu mazāko daļu. Savukārt lielo uzņēmumu valdes locekļi, ja pret tiem vērstu prasību par to, ka šo uzņēmumu grāmatvedība slikti strādājusi vai pazaudējusi dokumentus, nevarēs «no sava maka» nomaksāt pat ne desmito daļu no šāda lielā uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem. Taču tas, protams, vistuvākajā nākotnē varētu raisīt valdes locekļu vēlēšanos pārslēgt līgumus ar visiem grāmatvežiem, pie kuriem atrodas «svarīgi uzņēmuma dokumenti». Turklāt paralēli Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Uzņēmumu reģistru šogad no reģistra diezgan raiti slēdz ārā fiktīvos uzņēmumus, samazinot uzraugāmo uzņēmumu daudzuma kopumu. Prognozēju, ka izslēgto uzņēmumu skaits vēl strauji pieaugs, tā samazinot VID uzraugāmo uzņēmumu loku. Varbūt tāpēc necelsim tagad kādu laiku nodokļus, bet padomāsim par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ļaujot šim likumam un «melnajiem sarakstiem» tomēr kādu laiciņu pastrādāt valsts budžeta labā?

Jaunā likuma grēkāži

Tātad turpmāk valdēs solidāri katram valdes loceklim būs jāatbild ar valdes locekļa maciņu. Solidāri, jo šāda solidāra atbildība valdei paredzēta vairākos likumos. Tas, iespējams, izraisīs jaunus maksātnespējas viļņus valdes locekļu vidū, toties paši maksātnespējas procesi tagad būs īsāki, jo fizisku personu maksātnespējai taču ir noteikti īsāki termiņi... Tādējādi līdzšinējā prakse, ka tad, ja uzņēmumam bija trīs dalībnieki (īpašnieki), tad visi trīs bija arī valdes locekļi, noteikti tiks pārskatīta, turklāt prātīgākie to izdarīs jau šogad. Paliekot valdē, būtu jānodala manta no ģimenes, lai šā likuma dēļ neciestu arī tā. Daži varbūt nolems, ka pienācis laiks valdē iecelt profesionāli, citi – ka «bomzi», bet par valdes maiņu padomās teju katrs. Nemaz tik nesaprātīgi nav pamainīt arī uzņēmumu struktūru un padomāt, ko vēl šogad var izdarīt. Un jā – varbūt citi izlems vēl šogad pieteikt maksātnespēju (tā sakot – vēl pēc vecā likuma). Tiesa - visi šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī, ir piemērojami visiem līdz 2014.gada 31.decembrim uzsāktajiem procesiem, izņemot šo pārejas noteikumu 12.—17. punktā norādītos gadījumus; ja šis jautājums uzņēmumā ir kādu laiku «vilkts», tad tam ir pienācis pēdējais laiks.

Ja grēku plūdi saudzēs...

Lai nu kā – šo gadu visi beigs ar cerībām, cerot uz labāku uzņēmējdarbības vidi vai likumiem, kas uzlabotu konkurētspēju Latvijā. Rakstot šo visu, es atgādinu, ka katrs vēl var veikt virkni pasākumu, lai mazinātu dažādu likumu ietekmi uz viņa paša dzīvi, lai ar nākamo gadu, un šoreiz varbūt beidzot «pa īstam», sāktu pilnīgi jaunu un skaistu dzīvi. Iespējams, dažiem tas nozīmēs maksāt visus, tostarp arī nesen Saeimas paceltos nodokļus, un kādam tas arī atmaksāsies, citi to nedarīs. Jo pat grēku plūdos tiem dažiem, kas izglābās, bija vieglāk izdzīvot, jo bija taču daudz mazāka konkurence, vai ne? Daudzi sāks dzīvot citādi, bet kā - to mēs vēl redzēsim.