Taksometru patentmaksu pati nozare kā gatavu risinājumu iekļaušanai šī gada budžeta paketē esot iesniegusi jau pagājušā gada nogalē Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, darba grupām, Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Atbalstu toreiz neizdevās gūt.
Patentmaksas paredz, ka tā tiek maksāta par pusgadu uz priekšu: par automašīnu - taksometru, kas pārvadā pasažierus ar dzelteno valsts reģistrācijas numura zīmi. Pēc nostrādātā apjoma reizi mēnesī tā attiecināma uz darbiniekiem, kas automašīnu izmanto, sniedzot taksometru pārvadāšanas pakalpojumu. Dzelteno numura zīmi CSDD neizsniedz un taksometrs reizi pusgadā obligāto tehnisko apskati neiziet, ja automašīna nevar pierādīt veikto apmaksu, vai nesamaksā to, veicot auto tehnisko apskati. Tehniskā apskate taksometriem noteikta reizi sešos mēnešos, tādēļ patentmaksas nodevas nomaksu var iekasēt un kontrolēt pietiekami efektīvi, izmantojot jau pilnībā eksistējošu infrastruktūru, norāda Naglis.
Kā skaidro Naglis, taksometru patentmaksa ir vienkārši un faktiski par brīvu ieviešama un administrējama sistēma. Turklāt ienākumi pēc pamatotām finanšu aplēsēm no taksometru patentmaksas pirmajā gadā būšot četri miljoni eiro no nozares darbības Rīgā vien, un vienlaikus tiks samazināta ēnu ekonomika. Šī sistēma arī nodrošināšot kvalitatīvāku publisko pakalpojumu - pasažieru taksometru pārvadājumu, kā arī veicināšot godīgu uzņēmējdarbību, veselīgu un godīgu konkurenci un sociālo garantiju palielināšanos nodarbinātajiem, skaidro Naglis.
Kā ziņots, Ašeradens rosina veikt radikālas izmaiņas taksometru nozarē. Viņš atzina, ka, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru pakalpojumu nozarē ir viens no augstākajiem, proti, 80%, kas liek domāt par jaunām pieejām situācijas risināšanā. Ministrs nākamnedēļ plāno sasaukt atbildīgo ministriju pārstāvjus uz sarunu par radikālāku pieeju taksometru pakalpojumu nozarei. «Iespējams, ir jāpāriet uz patenta maksas ieviešanu par vienu auto vadītāju, ietverot arī minimālās nodokļu iemaksas,» sacīja Ašeradens.