— Bet vai mobilo sakaru dēļ fiksētās līnijas neatmirs?
— Dramatiski nesamazināsies. Dramatiski būtu, ja divkārt. Kad ieviesīsies konverģētās klausules, kas spēs strādāt abos tīklos, jūs vairs nešaubīsities par fiksēto līniju lietderību. Taču bizness, kā ieviest šādas klausules, mums vēl jāaprēķina, jo tās būs dārgas. Turklāt fiksēto līniju lietošana joprojām ir būtiska platjoslas pakalpojumiem, e-paraksta lietošanai, e-norēķiniem un citiem e-pakalpojumiem, kuri kļūst aizvien populārāki.
— Dārgāks nekā mobilais tālrunis?
— Ja ne šādu klausuli, ko patērētājs šajos laikos grib? Esat pētījuši?
— Man liekas, ka mūsu nozarē tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka tā diktē ieradumus. Netiekam tām līdzi. Arī es neizmantoju visas tās funkcijas, ko man piedāvā mobilais telefons. Tagad dāma kosmētikas somiņā var ielikt aparātus, kas nodrošina nepārtrauktu kontaktu ar biroju un filiālēm visā pasaulē.
— Ja tehnoloģijas attīstās straujāk nekā mūsu vēlmes, tad pasakiet, ko mēs gribēsim nākamgad?
— Kad man prasa, ko nozare piedāvās pēc pieciem gadiem, es neriskēju atbildēt. Nezinām. Kad 1994. gadā sākām «Lattelekom» projektu, Rietumu konsultāciju kompānijas mums rakstveidā sniedza prognozi, ka 2002. gadā Latvijā būs 17 tūkstoši mobilo telefonu lietotāju, bet faktiski bija ap 900 tūkstošiem. Šis piemērs norāda uz to, cik bīstami ir prognozēt.
— Labi, gaidīsim, kas notiks. Jūsu pārmaiņas sagaidījām. Kā mums, patērētājiem, uztvert, ka «Lattelecom» tagad izrunājams tāpat, bet «k» vietā raksta «c»?