Alerģijas gadījumā imūnsistēma izteikti reaģē uz agrāk nekaitīgu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Kādēļ imūnsistēma pārmērīgi reaģē, nav pilnībā noskaidrots vēl līdz šai dienai... Tomēr pastāv iespēja noskaidrot, no kā tā rodas...
Alerģijas izraisītāji
* Ziedputekšņi * Dzīvnieku izcelsmes alergēni * Istabas putekļi, mājas ērcītes * Pelējuma sēņu sporas * Kukaiņu inde * Pārtikas produkti * Krustotā alerģija - kairinoša radniecība * Ultravioletais starojums (alerģija pret sauli) * Zāles (medikamenti)
Kādā veidā var izpausties alerģiska reakcija?
Āda – nieze, izsitumi, nātrene, ādas pietūkums. Elpceļi – aizlikts deguns, iesnas, šķaudīšana, klepus, elpas trūkuma lēkmes, bronhiālās astmas lēkmes. Acis – acu asarošana, grauzoša sajūta acīs, plakstiņu pietūkums, apsārtums. Sirds un asinsvadu sistēma – paātrināta sirdsdarbība, arteriālā spiediena krišanās. Kuņģa un zarnu trakts – gastrīts, vemšana, caureja vai arī aizcietējumi. Nervu sistēma – galvassāpes, galvas reibonis, uzbudinājums, apātija. Locītavu sāpes, pietūkums.
Ziedputekšņi. Alerģiju izraisa galvenokārt tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Augi šādus ziedputekšņus izdala lielā daudzumā. Viena rudzu vārpa var izdalīt vairāk nekā 4 miljonus ziedputekšņu. Ja ir labvēlīgi vēja apstākļi, ziedputekšņi izplatās līdz 400 km tālu. Īpaši bieži alerģiju izraisa bērzu, alkšņu, lazdu un zāles ziedputekšņi. Ja ziema ir bijusi silta, ziedputekšņi lido jau no februāra. Dažādiem ziedputekšņiem ir sava raksturīgā lidojuma sezona (sk. ziedputekšņu izplatības kalendāru). Pie agrīni ziedošajiem pieder krūmi un koki, piemēram, lazdas un alkšņi. Zāle un labība zied pārsvarā no maija līdz jūlijam. Piemēram, nātres un ceļmallapas zied no maija līdz augustam. Augu ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tādēļ alerģiskie simptomi katru gadu var parādīties nedaudz atšķirīgā laikā. Arī klimata ziņā atšķirīgos apgabalos ziedputekšņu lidošanas laiks ir atšķirīgs.
Dzīvnieku izcelsmes alergēni. Ne tikai spalvas ir tās, kas noved organisma imūnsistēmu līdz alerģiskai reakcijai. Tās ir vielas, kas pielipušas spalvām: dzīvnieka siekalas, sviedri, tauki un urīns. Ar spalvu palīdzību tās izplatās gaisā.
Biežākie izraisītāji
Kaķi. Kaķu spalvas ir visur. Pat tur, kur nekad neviens kaķis nav bijis, piemēram, Antarktīdā. No alergēniem izvairīties ir ļoti grūti. Mājdzīvnieki, piemēram, truši, kāmji, jūrascūciņas, peles, žurkas. Zirgi. Vairumā gadījumu palielinātas jutības izraisīšanai nepieciešams relatīvi tuvāks kontakts ar zirgiem. Suņi. Suņu alergēni ir agresīvāki nekā kaķu alergēni. Turklāt alerģija var aprobežoties ar konkrētu suņu šķirni. Putni. Alerģiju var izraisīt to spalvas, izkārnījumi un ērcītes. Arī ādas, apģērbs un paklāji no kažokādas un zirga astru matrači var izraisīt alerģijas simptomus.
Istabas putekļi, mājas ērcītes. Mikroskopiski mazajām ērcītēm (0,1- 0,5 mm) patīk mitrums un siltums. Vislabāk tām klājas no maija līdz oktobrim. Šajā laikā tās intensīvi vairojas. Ērcītes pārtiek no ādas zvīņām, pelējuma sēnītēm, blaugznām un matiem. Tādēļ ērcītes visbiežāk dzīvo gultās (gultasveļā, matračos), jo tur ir bagātīgs uzturs. 1-2 grami ādas zvīņu, ko cilvēks dienā zaudē, baro 1,5 miljonus mājas putekļu ērcīšu veselu dienu. Tā 1 grams putekļu no matrača var saturēt 2000 - 15000 ērcīšu. Ērcītēm patīk arī lietas, kurās uzkrājas putekļi, piemēram, aizkari, paklāji, mīkstās mēbeles, plīša rotaļlietas, vaļēji plaukti u.c. Problēmas rada ērcīšu izkārnījumi – tie izžūst un saistās ar mājas putekļiem. To ieelpošana izraisa tipiskus simptomus. Ziemā, kad apkures dēļ gaiss telpās kļūst sausāks, ērcīšu skaits samazinās. Taču arī tad cilvēks nav pasargāts no simptomiem – putekļi izžūst un tajos esošie ērcīšu izkārnījumi izdala savus alergēnus.
Pelējuma sēņu sporas. Sporas ir sēņu vairošanās forma. Sēnes alerģijas simptomus var izraisīt gan telpās, gan arī brīvā dabā. Vairums sēņu vislabāk aug mitros un relatīvi siltos (20 – 25 grādu) apstākļos. Telpās sporas parasti rodas no mitrām sienām, uz kurām ir savairojušās sēnes, vai no slikti koptiem gaisa mitrinātājiem, kuros vairojas sēnes. Arī veci porainās gumijas matrači, telpaugi vai atkritumu spaiņi ir bagātīgi pelējuma sēņu sporu avoti. Tādi simptomi kā iesnas (rinīts) vai bronhiālā astma raksturīgi visu gadu. Taču arī brīvā dabā gaisā var būt sēņu sporas. Sporas galvenokārt izdalās no sēņu nomāktiem augiem (piemēram, labības). Raksturīgākais sporu izplatīšanās laiks ir no maija līdz augustam. Šajā laikā rodas siena drudzim līdzīgi simptomi. Tāpat ir iespējama bronhiālā astma. Bieži šī alerģija skar noteiktu profesiju cilvēkus, piemēram, lauksaimniekus vai dārzniekus.
Kukaiņu inde. Tas, ka pēc bites vai lapsenes dzēliena rodas sāpes, nieze un dedzināšana, ir normāli arī cilvēkiem, kuriem nav raksturīgas alerģiskas reakcijas. Iemesls: dzeļot kukaiņi izdala dažādu vielu maisījumu, kas bojā audus. Alerģiskās reakcijas pret kukaiņu indēm var būt ļoti stipras un izraisīt elpas trūkumu, asinsrites traucējumus un bezsamaņu. Tā sauktais anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams un retos gadījumos var beigties ar nāvi. Tādēļ, ja ir zināma alerģija pret kukaiņu indi, ieteicams veikt hiposensibilizaciju ar kukaiņu indes vakcīnu. Šīs ārstēšanas metodes veiksmīgs rezultāts iespējams vairāk nekā 90% gadījumu.
Pārtikas produkti. Alerģiju pret pārtikas produktiem bieži vien atklāj pēc ilgāka laika. Svarīgi ir atšķirt alerģiju no nepanesības. Alerģijas iemesls ir imūnsistēmas palielināta jutība, tā noris ar antivielu veidošanos. Nepanesībai gan ir līdzīgi simptomi, taču tā neizraisa imūnsistēmas reakciju. Nepanesības iemesls var būt, piemēram, enzīmu trūkums, kā piena cukura (laktozes) nepanesības gadījumā.
Alerģiju bieži izraisa šādi pārtikas produkti (to sastāvdaļas)
· Piens · Olas (visvairāk olas baltums) · Zivis, vēžveidīgie – moluski, garneles, vēži · Gaļa – vistas gaļa, buljoni · Pākšaugi – zemesrieksti, soja, zirņi, pupiņas · Nerafinēta eļļa · Graudaugi – baltie kviešu milti, kukurūza, auzu pārslas, prosa, rudzi, mieži, griķi · Citi kultūraugi – selerijas, pētersīļi, burkāni, tomāti, kāposti, kartupeļi · Kafija · Augļi, ogas – āboli, persiki, lazdu rieksti, bumbieri, aprikozes, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, cidonijas · Garšvielas, konservēti un marinēti produkti · Alkohols
Konservanti un krāsvielas, kuri visbiežāk izraisa alerģiju
· Konservanti - E – 220 – 227, E – 210 – 219, E – 249 – 252 · Antioksidanti - E -321 · Krāsvielas - E – 102, E – 122, E – 123, E – 124, E – 127, E – 151 · Aromatizētāji - B – 550 - 553
Pārtikas alerģijas izpausmes
* Ādas pārmaiņas, izsitumi (niezoši) * Kuņģa un zarnu darbības traucējumi – vemšana, vēdera uzpūšanās, šķidra vēdera izeja, hronisks iekaisums * Deguna tecēšana, klepus, elpas trūkums * Galvassāpes, nogurums * Tahikardija, pazemināts arteriālais spiediens, samaņas zudums
Krustotā alerģija – kairinošā radniecība. Cilvēkam, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, problēmas var radīt arī atsevišķi pārtikas produkti. Tie var izraisīt ne tikai mutes gļotādas niezi, pietūkumu un čūlas, bet arī iesnas, acs gļotādas iekaisumu, bronhiālo astmu un ādas reakcijas (nātreni). Gremošanas trakts parasti nereaģē, tā reakcijas konstatētas tikai izņēmuma gadījumos. Krustoto alerģiju iemesls ir plaši sazarotā augu savstarpējā „radniecība”. Tādēļ alergēni ir līdzīgi. Imūnsistēma reaģē ne tikai uz ziedputekšņiem, bet līdzības dēļ arī uz konkrētām pārtikas produktu sastāvdaļām, piemēram, augļiem, riekstiem vai garšvielām. Kādus pārtikas produktus cilvēks nepanes, ir atkarīgs no tā, pret kuru ziedputekšņu veidu cilvēkam ir alerģija.
Ultravioletais starojums (alerģija pret sauli). Alerģiju pret sauli jeb polimorfo gaismas dermatozi galvenokārt izraisa garo viļņu ultravioletie A stari. Reakcija parādās novēloti. Otrajā vai trešajā dienā pēc sauļošanās sākas stipra nieze. Uz sejas un dekoltē rajonā, uz rokām, retāk uz plaukstu virspuses un augšstilbiem āda kļūst sārta, veidojas čulgas vai mezgliņi. Alerģija pret sauli parasti parādās, sākoties siltajam gadalaikam, kad āda vēl nav pieradusi pie saules. Biežāk slimo 16-60 gadus vecas sievietes. Tā iemesls vēl nav zināms. Labākais ieteikums - izvairīties no saules. Cilvēkam, kurš zina, ka viņam ir alerģija pret sauli, laikus pirms saulainā gadalaika iestāšanās, kā arī pirms došanās atvaļinājumā uz saulainiem apgabaliem jākonsultējas ar alergologu.
Medikamenti (zāles). Pret vienu ārstniecības līdzekli alerģiskās reakcijas rodas relatīvi reti. Pret lielāko medikamentu daļu alerģija var būt tikai vienam no 10 000, maksimāli vienam no 100 lietotāju. Dažiem medikamentiem risks ir augstāks. Pie tiem pieder medikamenti, kas satur svešas olbaltumvielas, piemēram, vakcīnas un enzīmi. Salīdzinot ar citām zālēm, alerģiju biežāk var izraisīt arī antibiotikas vai pretiekaisuma līdzekļi. Tomēr alerģiskā reakcija nav vienmēr saistīta tieši ar aktīvo vielu. To var izraisīt arī ražošanai nepieciešamās palīgvielas. Iespējamo alerģisko reakciju spektrs vienam preparātam ir liels – sākot ar ādas reakcijām un elpas trūkumu līdz pat anafilaktiskajam šokam. No alerģiskās reakcijas atkārtotas rašanās var izvairīties, nelietojot šo reakciju izraisošo vielu. Cilvēkam, kas zina, ka viņš alerģiski reaģē pret noteiktām zālēm vai to palīgvielām, jāizveido alerģijas pase un tā vienmēr jāņem līdzi, ejot pie ārsta.