Raidījums: KNAB sācis divas pārbaudes saistībā ar Saeimas deputātu Ražuku (20)

Viena pārbaude sākta par to, vai Ražuks nav pārkāpis interešu konflikta likumu, noorganizējot savai biedrībai labvēlīgu balsojumu Saeimā par naudas piešķiršanu, otra - par to, vai Ražuks nav izraisījis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu.

Ražuks pirms vēlēšanām pamanījies saņemt finansējumu no trešās personas - no organizācijas, kurā pats ir valdes loceklis. Pa tiešo juridiskas personas partijām ziedot nevar, bet, ja ziedo kā trešā persona, par to likumā nekas nav teikts.

Ražuks saņēmis atbalstu no paša atbalstītās biedrības

Ražuks ir viens no 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības «Barikāžu fonds» vadītājiem. Nedēļu pirms vēlēšanām biedrība 100 000 eksemplāros izdeva speciāli pirms vēlēšanām radītu «Barikāžu avīzi», kurā publicēta intervija ar Ražuku, slavinājuma vārdi, kurus par Ražuku teikuši Dainis Īvāns un Džemma Skulme. Ražuks redzams arī kopā ar eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, premjerministri Laimdotu Straujumu un Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti. Avīzē ir arī «Vienotības» reklāma, tomēr ar partiju tās izdošanu Ražuks neesot saskaņojis, norādīja «Nekā personīga».

Biedrība arī saņēmusi dāsnu atbalstu no valsts. 2002.gadā Saeima ar speciālu likumu uzdāvināja biedrībai ēku Vecrīgā, kur pašlaik ir Renāra Zaļā vadītais muzejs. Likumu izstrādāja tolaik «Latvijas ceļa» deputāts Ražuks. Biedrība tagad izīrē komersantiem brīvās telpas, kas gadā ienes 48 000 eiro. Ražukam izdevies izkārtot biedrībai arī speciālas dotācijas - tās viņš panāca kā Reformu partijas deputāts budžeta izskatīšanas pēdējā brīdī tā saucamo deputātu kvotu ietvaros. 2012.gadā Saeima biedrībai piešķīra 25 000 latu, bet vēl gadu vēlāk - 19 000 latu, kas veido aptuveni ceturto daļu no biedrības ienākumiem. Vēl ir īres naudas un Kultūras ministrijas atbalsts barikāžu muzeja izturēšanai.

Ražuks «Nekā personīga» apgalvojis, ka viņa noorganizētajai valsts subsīdijai barikāžu fondam neesot nekāda sakara ar atbalstu vēlēšanās. Biedrības vadītājs Renārs Zaļais ir reizē arī Ražuka deputāta palīgs. Viņš apgalvojis - valsts nauda ieguldīta muzejā.

«Nekā personīga» atzīst, ka dīvaini zemas ir Ražuka un Zaļā oficiāli uzrādītās avīzes izmaksas. Vispirms Ražuks nāca klajā ar skaitli 1150. Arī viņa palīgs minēja līdzīgas izmaksas. Pēc tam, kad Ražukam vaicāts, vai tiešām tik lēti iespējams izdot avīzi 100 000 ekseplāru, tāme mainījusies uz augšu. «Nekā personīga» aptaujātie partiju kampaņu rīkotāji minēja pavisam citas aplēses, cik izmaksā avīze 100 000 eksemplāros, - 10 000 līdz 18 000 eiro.

Priekšvēlēšanu laikrakstu pētīs KNAB

KNAB neesot saņēmis ne no Ražuka, ne no barikāžu fonda deklarāciju par pirmsvēlēšanu avīzi kā to prasa likums, vēstīja raidījumums, informējot, ka birojs šonedēļ sācis divas pārbaudes.

«Šeit ir saskatāmas pazīmes, ka šai personai saistība ar deputāta kandidātu ir ļoti cieša, un līdz ar to te varētu būt un veidoties tāda situācija, ka mēs šo biedrību atzīsim par saistītu ar partiju un līdz ar to šie izdevumi būtu pieskaitāmi pie attiecīgas partijas izdevumiem. Šī avīze viennozīmīgi ir vērtējama kā priekšvēlēšanu aģitācija. Šaubu te nav. Ja viņa ir to darījusi saistībā ar deputāta kandidātu, tad šie izdevumi nevar tikt atzīti par trešo personu, viņi būs pieskaitīti pie partijas izdevumiem,» TV3 paskaidroja KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.

«Nekā perosnīga» norādīja, ka «Vienotības» vadītāja Solvita Āboltiņa Ražukam vairs neko nevarot padarīt, jo viņš ir ievēlēts deputāts. Kāds «Vienotības» biedrs raidījumam teicis, ka ir bažas - ja «Vienotība» mēģinās piedzīt no deputāta sodu, kādu partijai varētu uzlikt KNAB, Ražuks vienkārši varētu atstāt partiju ar visām sevis sagādātajām problēmām un aiziet pie citas. Deputātam aiz muguras ir politiskā pieredze «Latvijas ceļā», tad Pilsoniskajā savienībā, no kuras viņš aizgāja uz Zatlera Reformu partiju.