Top10 iedvesmojošākās feministes pasaules vēsturē

Apģērba revolucionāre Koko Šanele

20.gadsimta sākumā, kad sievietes valkāja tikai svārkus un kleitas, slavenā franču modes dizainere Koko Šanele īstenoja patiesi revolucionāras idejas - viņa atbrīvoja sievieti no smacējošās korsetes, ieviesa dāmu garderobē ērtas bikses un kostīmus un radīja nemirstīgo mazo melno kleitiņu, tērpos savienojot komfortu un eleganci.

Marlēna Dītriha un bikšu protests

Lai gan Marlēna Dītriha tiešā veidā neiesaistījās cīņā par sieviešu tiesībām, viņa savu nostāju par līdztiesību pauda ar apģērbu.

Slavenā vācu izcelsmes Holivudas aktrise gan uz ekrāna, gan dzīvē valkāja bikses un žaketes, lai gan šāds ietērps sievietei pagājušā gadsimta 30.gados tika uzskatīts par skandalozu un nepieņemamu. Par bikšu valkāšanu sabiedriskā vietā Dītriha reiz gandrīz tika arestēta.

Eva Perona un tiesības mācīties

Kādreizējā Argentīnas prezidenta Huana Perona sievas Evas Peronas politiskās aktivitātes nav viennozīmīgi vērtējamas, tomēr viņa sniedza ievērojamu ieguldījumu Argentīnas feminisma kustības dzimšanā.

Pagājušā gadsimta 40. gados Perona nodibināja Sieviešu peronistu partiju, kas palīdzēja panākt sievietēm tiesības piedalīties vēlēšanās un mācīties augstskolā.

Betija Frīdane viena no pirmajām šaubās par sievietes ierasto lomu

Amerikāņu rakstniece Betija Frīdane 1963.gadā sarakstīja grāmatu «Sievišķā mistika», kurā kritizēja pārliecību, ka sievietes vienīgais piepildījums ir bērnu audzināšana un mājas darbi.

Viņa izteica hipotēzi, ka sievietes kļūst par šā maldīgā uzskata upurēm, tāpēc pilnībā zaudē savu personisko identitāti par labu ģimenei.

Grāmata tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajiem pagājušā gadsimta literārajiem darbiem, kas nav daiļliteratūra.

Miera vēstnese Joko Ono

Dziedātāja Džona Lenona atraitne Joko Ono daudzu gadu garumā ir pazīstama ne tikai kā miera aktīviste, bet arī cīnītāja par cilvēktiesībām un sieviešu līdztiesību.

Viņas 1972.gadā izdotā eseja «Sabiedrības feminizācija» veicināja feminisma revolūciju ASV pagājušā gadsimta 70. gados. Joko, kas ir scenāriste, koncepta māksliniece, dziedātāja un komponiste, turpina savu aktīvo sabiedrisko darbību arī pašlaik.

Meija Endželu pret rasu un dzimumu diskrimināciju ASV

Meija Endželu bija amerikāņu rakstniece, dzejniece un cilvēktiesību aktīviste. Ar saviem iedvesmojošajiem literārajiem darbiem un publiskajām runām melnādainā amerikāniete pagājušajā un šajā gadsimtā deva lielu ieguldījumu cīņā, lai pārvarētu dzimumu un rasu diskrimināciju ASV.

Perfektā sieva un politiķe Hilarija Klintone

Bijusī ASV pirmā lēdija ir pirmā sieviete, kas ieņēmusi senatora amatu, kā arī valsts sekretāra posteni. 2008.gadā Klintone neizcīnīja demokrātu nomināciju prezidenta amatam, zaudējot pašreizējam prezidentam Barakam Obamam. Viņa ir paziņojusi, ka atkārtoti kandidēs uz Savienoto Valstu prezidenta krēslu šogad gaidāmajās vēlēšanās.

Klintone aktīvi cīnās par to, lai tiktu lauzti tā dēvētie stikla griesti jeb pieņēmums, ka sievietēm nevajadzētu ļaut ieņemt augstākos amatus uzņēmumos un valsts pārvaldē.

Filantrope un viena no mūsdienu ietekmīgākajām sievietēm Opra Vinfrija

ASV televīzijas sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope Opra Vinfrija savulaik izveidoja savu televīzijas šovu, jo karjeras sākumā saskārās ar nevienlīdzīgas darba samaksas problēmu. Patlaban viņa ir radījusi veselu impēriju, kas palīdz sievietēm augt, attīstīties un sasniegt labklājību. «Es nekad neesmu uzskatījusi sevi par feministi, bet es nedomāju, ka šajā pasaulē sieviete var nebūt feministe,» teikusi Opra.

Popa karaliene Madonna

Popa karaliene karjeru ir uzbūvējusi, paplašinot ar savām dziesmām un video klipiem sievietes un seksualitātes robežas. Viņa arī pierādījusi, ka sievietes spēj darīt daudz lietu vienlaikus - spēlēt teātri, dziedāt, darboties režijā, pārvaldīt labdarības organizāciju un pildīt mātes lomu.

Jaunākā Nobela miera prēmijas laureāte Malala Jusufzaja

18 gadus vecā pakistāniešu skolniece Malala Jusufzaja

ir ieguvusi pasaules slavu, cīnoties par meiteņu tiesībām uz izglītību gan Pakistānā, gan citās valstīs.

Par drosmīgo jaunieti, kuru viņas darbības dēļ mēģināja nogalināt islāma fundamentālistu grupējums «Taliban», vēstīs jauns raidījums «Viņš deva man vārdu Malala» - to demonstrēs televīzijas kanāls «National Geographic» otrdien, 8.martā, plkst. 17.50.

2014.gadā Malala saņēma Nobela Miera prēmiju, kļūstot par pasaulē jaunāko cilvēku, kas pagodināts ar šo augsto apbalvojumu.