Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudzos sludinājumos par nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu ir manāmi uzsvērts, ka pircējs nevēlas iegādāties tā sauktos mājas stūra dzīvokļus, bet gan kaut kur ēkai pa vidu. Arī cena tiem dzīvokļiem, kas nav nama stūros, ir augstāka. Viens no aspektiem ir aukstums, otrs – mitrums, kura dēļ veidojas ārsienas pelējums. Ja sākusi pelēt ārsiena, tad nesmukums pavisam drīz būs redzams arī iekštelpās.
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs norāda, ka šāda problēma ir turpat vai visām padomju laiku mājām. Nedz arhitekti, nedz celtnieki nav rēķinājušies ar vējiem, lietiem, kā arī aukstumu un mitrumu, ko tie nes līdzi. Pelējuma parādīšanās vērojama divos gadījumos:
1) ēka ir atjaunota, siltināta no ārpuses, ielikti pakešu logi. Taču nav padomāts par ventilāciju. Ar šādu problēmu sastapšoties un jau sastopas viens otrs jauno projektu dzīvokļa vai mājas īpašnieks. Ja tiek likti pakešu logi, tad nevajadzētu žēlot naudu un izvēlēties tādus, kas piedāvā dažādas ventilācijas iespējas. Ja jau ir par vēlu, tad dzīvoklis regulāri jāvēdina tā, lai gaiss cirkulētu no vienas telpas uz otru.
2) Otrs variants ir bieži sastopams jau minētajās padomju laika mājās. Mitrums starp paneļu un ķieģeļu šuvēm nokļūst iekšienē, un uz savu dzīvokļu sienām iedzīvotāji sāk redzēt melnus pleķus.
Remontu meistars Juris Kulaho ar šo parādību ir saskāries daudzkārt. Viņš stāsta: "Ja pelēšana ir sākusies, cīnīties ar to ir ļoti grūti. Pastāv speciāli līdzekļi, kas paredzēti šī pelējuma un sēnītes novēršanai, bet tomēr to efektivitāte ir ļoti maza, un pēc kāda laika pelējums var atkal parādīties. Vecmodīgs, bet uz laiku efektīvs paņēmiens varētu būt sienu nogruntēšana ar nevaldzētu kaļķi, kas saēd sēnīti, bet arī tas nav brīnumlīdzeklis. Tomēr, ja ir apņemšanās šo pelējumu novērst, tad visefektīvāk ir darīt visu, lai siena tieši no ārpuses vairs nekļūtu mitra - siltināt sienu, apšūt ar kādu papildu materiālu utt." Meistars norāda, ka, arī dzīvokli pērkot, ir ļoti grūti noteikt, vai šī liga mājas sienā jau iemitinājusies. Tomēr, ejot skatīties potenciālo pirkumu, vajadzētu ņemt vērā, ka parasti pelējums veidojas stūros, tāpēc jāvērš uzmanība uz telpu ārējo sienu stūriem. Taču ne vienmēr, pērkot dzīvokli, saimnieks būs tik godīgs, lai parādītu, ka pārdodamajā dzīvoklī ir iemeties pelējums. Tikpat labi telpas var būt tikko kā izremontētas, un nodevīgais melnums stūros uz kādu laiku var būt aizkrāsots. Tas parādīsies pēc mēnešiem diviem vai trim. Skaidro meistars.
Protams, kā jau speciālisti norādīja, ideāli ir "ārstēt" un siltināt mājas ārsienas. Diemžēl daudzdzīvokļu namos tas ne vienmēr ir iespējams. Docents Juris Biršs norāda, ka nebūtu lietderīgi siltināt arī vienu stāvu, ja nu pēkšņi dzīvokļa īpašnieks ir tik uzņēmīgs. Efekts būs tikai tad, ja remontēta tiks visa māja. Bet, tā kā no namsaimniekiem šāds labdarības žests būs jāgaida ilgi, tad jāķeras pie glābšanas darbiem iekštelpās. Turklāt, ja cilvēks ir kaut cik saimniecisks, to var izdarīts pats.
Mitro un pelēt sākušo dzīvokļa sienu attīra līdz pamatnei un dezinficē ar speciālu šķīdumu. Tautā tos sauc par antibakteriālajām gruntīm jeb gruntīm pret pelējumu. 5 litru kannas izmaksas ir no Ls 2,5 līdz Ls 16, atkarībā no ražotājfirmas. Būvdarbu speciālists Valdis Radziņš norāda, ka veikalos izvēle ir ļoti liela. Mūsu pašu "Vincents" ražojot ļoti labus būvķīmijas līdzekļus. Meistariem cieņā esot arī "Knauf" un "Mira" produkti. Agrāk sienas dezinficētas ar vara vai dzelzs vitriolu. Taču tas stipri un ilgi smird un ir arī kaitīgs cilvēka veselībai. Būvdarbu speciālists vēl uzsver, ka pelējošo sienu būtu labi apskatīt kādam profesionālim, jo viņa prakse rādot, ka bieži vaina ir daudz nopietnāka par parastu sēnīti. Esot nācies sastapties ar tā saukto "betona brantu". Tad esot pat jāskalda apmetums. Vecos laikos meistari sacījuši – ja mājā ir brants, tad to var glābt tikai nojaukšana. Tas gan vairāk attiecas uz koka namiem.
Kad siena dezinficēta un nožuvusi, tad nekādā gadījumā nevajagot likt rīģipsi. Docents Juris Biršs norāda, ka tas būs pagalam pāris mēnešos. Tāds pats liktenis piemeklēs turpat visus materiālus, kas tiks izmantoti, lai melnos plankumus aizsegtu. Speciālisti vēlreiz uzsver, ka sienas ir JĀDEZINFICĒ. Nākamais solis - veikalos ir nopērkamas putupolistirola plātnes, ko ar speciālu līmi, kas arī cīnās pret mitrumu, līmē uz apstrādātajām sienām. Šīs plātnes biezumu var izvēlēties. Savukārt Valdis Radziņš iesaka pirkt putupolistirolu, kuram jau virsū ir kartons, tad vieglāk būs uzlīmēt tapetes. Vēl meistars stāsta, ka vienkāršā putuplasta vietā, ja maciņš atļauj, var pirkt korķa plātnes, kas no ekoloģiskā aspekta skaitās daudz labākas.
"Rīgas Balss" aptaujātie eksperti norāda, ka pareizi apstrādātai sienai līdz nākamajam plānotajam remontam pēc 5 vai pat 10 gadiem vajadzētu izskatīties smukai un dzīvokļa saimnieks par mājas nepilnībām var aizmirst.
ZINĀŠANAI
izvairīties no stūra dzīvokļu iegādes padomju laikos celtajos namos;
liekot pakešu logus, noteikti atcerēties par ventilācijas iespējām;
pārbaudīt ventilācijas sistēmas arī jaunajos, smalkajos namu projektos.
KO DARĪT?
pelēt sākušo sienu attīrīt līdz pamatnei;
konsultēties ar speciālistiem, vai mājā nav iemeties brants;
dezinficēt sienu ar speciāliem šim gadījumam ražotiem līdzekļiem;
atļaut sienai nožūt;
ar speciālu, mitrumu neitralizējošo līmi uz sienas līmēt putuplasta vai korķa plātnes;
beigās krāsot vai uzlīmēt tapetes.