Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9083725t1h673f.jpg)
Gan dārzkopji, gan telpaugu mīļotāji zina, ka laistīšanai vislabākais ir lietus ūdens, tāpēc to savākt mēģina daudzi. Ja sausums ieilgst, mucās un vannās sakrātā ūdens izrādās par maz, turklāt vaļējos traukos tas piebirst ar gružiem un sāk ziedēt.
Savdabīgu risinājumu atradusi Ūdru ģimene Smiltenē. Viņu mājās nav pieslēguma pilsētas ūdensvadam un ūdens ieguve ir diezgan problemātiska. Ir aka, un, lai gan tā ir 10 metru dziļa, ūdens sakrājas tikai viena groda tiesa, un to nedrīkst iztērēt dārza laistīšanai. Tāpēc pagalmā novietota liela cisterna, kur saplūst lietus un sniega kušanas ūdens no saimniecības ēkas jumta. Ērtai lietošanai cisternas apakšā piemontēts krāns. Interesanti, ka ūdeni līdz pusei piepildītā cisternā glabā visu ziemu: ir atstāta brīva vieta, kur, sasalstot ledū, ūdenim plesties, tāpēc tvertne netiek bojāta. Tieši pavasarī dārzs jālaista pamatīgi, jo maijs parasti ir vissaulainākais mēnesis, bet sēklu dīgšanai nepieciešams mitrums, arī tikko iestādītie un esošie augi grib strauji augt un lapot. Savukārt rudenī ir lielākas iespējas lietusūdeni savākt. Lai dārza romantisko tēlu nebojātu tāds liels, saimniecisks monstrs kā cisterna, tas bagātīgi izdekorēts ar augiem un izskatās interesanti un pat pievilcīgi.
Lietusūdens labās īpašības Lietusūdens augiem labvēlīgs tāpēc, ka tas ir mīksts – bez kalcija, magnija un citu sāļu piejaukuma. Lai gan tas nav tik tīrs kā destilēts, jo nokrišņi savāc gaisā esošos putekļus, īpaši, karbonātputekļus, tas noteikti ir mīkstāks nekā ūdensvada ūdens, piemēram, Rīgā. Ūdens no dziļurbumiem var būt īpaši sāļš un ciets un kaitēt jutīgākajiem augiem – puķu dēstiem un skābu augsni mīlošiem augiem.
Vai zināji? Sevišķi vērtīgi ir nokrišņi negaisa laikā, jo tie satur augiem izmantojamu slāpekli. Gaiss, kā zināms, ir gāzu maisījums, un vairāk nekā pusi no tā veido slāpekļa oksīdi, tikai šo slāpekli augi nespēj izmantot. Negaisa laikā zibens iedarbībā notiek reakcija, kas pārvērš slāpekli augiem izmantojamā formā. Starp citu, tieši šis princips ir pamatā slāpekļa minerālmēslu ražošanai – tos gatavo no gaisa, iedarbojoties ar elektrību. Tropos, kur negaiss ir ļoti bieža parādība, augi šādi saņem ievērojamu daudzumu slāpekļa, un arī tāpēc, ne tikai siltuma un mitruma dēļ, ir tik lekni un spēcīgi. Latvijā vidēji gadā ar pērkona lietusūdeņiem nolīst 12 kg slāpekļa uz hektāru, un tā ir aptuveni desmitā daļa no augiem nepieciešamā slāpekļa daudzuma.
Padoms! Pērkona lietusūdenī esošais slāpeklis ir diezgan noturīgs un izmantojams arī vēlāk, tāpēc ļoti ieteicams savākt negaisa lietusgāžu ūdeni un vēlāk ar to laistīt dārzu, nevis ļaut vērtīgajam šķidrumam ātri noskriet un aizplūst kanalizācijā vai grāvī.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu DĀRZA PASAULE