Daudz jaunu un inovatīvu ideju uzņēmējdarbībā netiek īstenotas tikai tāpēc, ka vairums topošo un esošo uzņēmēju baidās no vārda risks, kas saistās ar neveiksmēm un zaudējumiem, ko vēl vairāk pastiprina tā savienojums ar vārdu kapitāls, kas pēc būtības ir līdzekļi, ko izmanto investīcijām uzņēmējdarbībā.
Bail riskēt (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patiesībā veidojas vēl viens sabiedrībā, īpaši uzņēmēju starpā, valdošs mīts par riska kapitālu un riska jēdzienu biznesā. Mīts izpaužas – riskēt nozīmē zaudēt. Latvijas Garantiju aģentūras (kas darbojas kā fondu fonds riska kapitāla nozarē, piedaloties ar savu finansējumu jaunu riska kapitāla fondu izveidē un darbībā) valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa cenšas šo mītu kliedēt.
– Kas īsti ir riska kapitāls? – Šis mīts no uzņēmēju puses pēc savas būtības ir patiess jeb vienkārši cilvēcīgs. Jo ikviens, kas kaut reizi saskāries ar ideju un vēlmi to īstenot, saskāries ar šaubām par tās tālāko attīstību, kam pamatā ir lieli finansu ieguldījumi. Patiesībā riska kapitāla definīcija ir vienkārša – riska kapitāls ir naudas līdzekļi, ko piedāvā ārējais investors, lai finansētu jaunus, strauji augošus un perspektīvā ienesīgus uzņēmumus. Attiecībā uz uzņēmēju bailēm, būtiski ir uzsvērt, ka šajā gadījumā risks ir nevis uzņēmējam, bet tieši kapitālisti–investori ir tie, kas, ieguldot lielus naudas līdzekļus, riskē, balstoties uz izstrādātu projektu un elementāru vēlmi, lai uzņēmums, kurā tiek investēts, būtu peļņu nesošs. Tā saucamie riska kapitāla investori ir gatavi uzņemties ievērojami lielāku risku nekā komercbankas apmaiņā pret daļu no uzņēmuma vērtības.
– Kādas ir galvenās riska kapitāla priekšrocības? – Varu nosaukt tikai dažas, ko uzņēmējiem sniedz riska kapitāla investori, kas pēc savas būtības no citiem iespējamajiem finansēšanas veidiem atšķiras ar to, ka investori ir ieinteresēti uzņēmuma veiksmīgā darbībā un attīstībā, kas arī viņus motivē darīt visu iespējamo.
Dažas no priekšrocībām ir: nenodrošināts (bez ķīlas) finansējums, elastīgi finansēšanas noteikumi, drošāka finanšu situācija, palīdzība papildu finansējuma piesaistē, arī kompetenta palīdzība uzņēmuma vadībā. Uzņēmējam tiek nodrošināta arī pieeja investora kontaktu tīklam. Bet visa pamatā ir straujāka uzņēmuma attīstība un tā reputācijas uzlabošanās. Svarīgi arī ir katra uzņēmēja un riska kapitāla fonda individuāli pārrunātie savstarpējie nosacījumi.
– Kāpēc, neskatoties uz daudzajām priekšrocībām, riska kapitāls Latvijā pašlaik nav plaši izplatīts un uzņēmējiem ir bail? – Atbildot uz šo jautājumu, jāmin riska kapitāla vēsture. Riska kapitāls pēc savas būtības radies ASV laikā, kad vēl nepastāvēja investīciju bankas. Parasti riska kapitāls tiek asociēts ar inovatīvo tehnoloģiju attīstību. To pieminu tāpēc, ka riska kapitāls Latvijā ir samērā jauns finanšu avots un neliels ir uzņēmēju skaits, kas to izmantotu, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, paplašinātos vai īstenotu citas biznesa idejas. To var saistīt ar mūsu valsts lielumu, kā arī ar zināšanu trūkumu par iespēju dalīt risku ar investoriem, kas ir saistīts ar uzņēmēju bailēm. Šīs bailes var kliedēt ar veiksmīgiem riska kapitāla piemēriem pasaulē un Latvijā – Google, Skype, SAF Tehnika, DEPO DIY, kas biznesu attīstījuši, tieši pateicoties fondu ieguldījumiem.
– Cik Latvijā reāli ir tādu uzņēmēju, kas gatavi riskēt? Vai tāda iespēja pastāv tikai lielajiem uzņēmumiem? – Pašlaik situācija Latvijā sāk uzlaboties, tomēr vēl joprojām riska kapitālisti stāsta un izskaidro riska kapitāla būtību un meklē pretendentus – tādus uzņēmumus, kuriem ir spožas, inovatīvas idejas un risinājumi, kas sola augstu investīciju ienesīgumu, kuru piedāvātajam augstas vērtības produktam vai pakalpojumam ir strauji augošs vai neapgūts noieta tirgus, kuru vada motivēti, pieredzējuši un kvalificēti uzņēmēji, kā arī kuru vadība skaidri saskata sava uzņēmuma attīstības scenārijus un to īstenošanai nepieciešamo finanšu resursu apjomu.
Katram no fondiem ir sava noteikta ieguldījuma politika, tomēr vienots mērķis – ieguldīt uzņēmumos, kuriem ir potenciāls nopelnīt naudu.