/nginx/o/2018/07/15/9085394t1h55a4.jpg)
Bagātību meklētāji apgalvo, ka atraduši divas tonnas nacistu laikā nolaupīta zelta, kas, kā tie uzskata, ir daļa no leģendārās Dzintara istabas, kas pat tiek dēvēta par astoto pasaules brīnumu, šodien ziņo laikraksts "The Times"
Pārsteidzošais atklājums izdarīts šajā nedēļas nogalē kādā Vācijas ciematiņā - Doičnoidorfā. Ekspertu pārbaudēs 28 metrus zem zemes atklāta cilvēka radīta ala, kurā, domājams, atrodas liels daudzums dārgmetāla.
"Tas pilnīgi noteikti nav dzelzs.. Tas ir zelts, varbūt sudrabs. Mēs domājam, ka tas ir vai nu zelts no Dzintara istabas, vai zelts, kas varētu dot norādes uz vēl kādu citu slēpni," saka meklējumu dalībnieks Hanss Pēters Haušteins.
Racējiem alu vēl nav izdevies sasniegt, un sagaidāms, ka redeļu kastēs apslēptā dārgmetāla izcelšana varētu ilgt nedēļām, jo pirms to izcelšanas sprāgstvielu ekspertiem un inženieriem jānostiprina izrakumu vieta un jāpārbauda, vai dārgumus nesargā kādi apslēpti slazdi. Kopš nedēļas nogales, kad slēptuve atklāta, šī vieta rūpīgi apsargāta.
Hanss Pēters Haušteins, kurš ir politiķis, brīvajā laikā pēdējos 10 gadus nodevies Dzintara istabas meklēšanai savā reģionā. Viņš ir pārliecināts, ka dārgumi, kurus nacistiskās Vācijas spēki nolaupīja PSRS Otrā pasaules kara laikā un kuri bez pēdām pazuda pēdējās bruņotā konflikta nedēļās, apslēpti vara un sudraba raktuvēs kalnos Vācijas un Čehijas pierobežā.
Rūpīgo meklējumu laikā Haušteinam izdevies iegūt vairākas vērtīgas norādes no cilvēkiem, kas sakās pārzinām reģiona slepenās dzelzceļa līnijas. Kaismīgais dārgumu meklētājs apgalvo, ka meklējumos iztērējis jau tūkstošiem eiro no savas kabatas un pat esot maksājis rīkstniekiem.
Viens no pierādījumiem, ka atrastā dārgumu slēptuve patiešām varētu būt meklētā, ir Kristiāna Haniša liecības. Ziemeļvācijā dzīvojošā vīrieša tēvs nacistu valdīšanas laikā bija sakarnieks. Hanišs sava tēva dokumentos nesen atklājis iespējamās koordinātes, kur nacisti kara beigās noslēpuši zeltu un dimantus. Dokumentā brīdināts par tur izliktiem slazdiem.
"Šīs koordinātes tieši sakrīt ar mūsu atklājuma vietu.. Līdz ar koordinātēm tur bija rakstīta zīmīte, ka šajā vietā meklējams nacistiskās partijas zelts. Ja zelts patiešām ir tur, arī Dzintara istaba būs. Šī ir vieta, kur nacisti kravām veda dārgumus," saka Haušteins.
Leģendārā Dzintara istaba, kas izgatavota no dzintara plāksnēm ar zelta pamatni, tika radīta 18. gadsimta sākumā. Karalis Frīdrihs Vilhelms I to uzdāvināja Krievijas caram Pēterim I 1716. gadā. 1941. gada oktobrī, četrus mēnešus pēc tam, kad Vācija iebruka PSRS, vācieši to no carienes Katrīnas Ziemas pils pārveda uz Kēnigsbergu Austrumprūsijā, kas atbilst tagadējai Kaļiņingradas teritorijai. Daļa no Dzintara istabas ekspozīcijas kara laikā tika izstādīta apskatei Kēnigsbergas pilī.
1945. gadā Dzintara istaba noslēpumainos apstākļos pazuda. Par brīnumaino bagātību likteni izvirzītas simtiem teoriju, taču līdz pat šim laikam istaba nav atrasta. Daži vēsturnieki uzskata, ka Dzintara istaba vairs nepastāv, jo tika iznīcināta uzlidojumu laikā Kēnigsbergai, citi - ka tā tika iekrauta zemūdenē, ko padomju spēki nogremdēja Baltijas jūrā.