Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jāremontē vecas guļbūves mājas? Vai tās var siltināt? Vai ir kāda firma, kas vecu guļbūves māju Cēsu rajonā varētu nojaukt, pārvest un atkal salikt Aizkraukles rajonā? Cik tas var izmaksāt? Kā sagatavot baļķus guļbūvei?
Vecas guļbūves ir tik mīļas, ka roka neceļas tās nojaukt, tāpēc, nežēlojot spēkus, laiku un naudu, cenšamies tām iedot otru mūžu. Un pareizi vien ir, jo nav nekā labāka par elpojošu koka māju.
Ko var sagaidīt?
Ārējo faktoru iedarbībā un reizēm arī kļūdainas konstrukcijas dēļ kāds baļķis gadu gaitā var būt sapuvis. Visbiežāk tas novērojams guļbūves apakšējā vainagā, zem logiem, stūru salaiduma vietās.
Trupēšanai var būt vairāki iemesli – nepietiekams pamatu augstums augsta gruntsūdens līmeņa dēļ, nekvalitatīvi ierīkota vai savu laiku nokalpojusi pamatu hidroizolācija, nepareizi izveidots sienas un virspamata savienojums, t. i., nav ierīkota skārda vai dēļu noteka – atmosfēras nokrišņi tad sakrājas uz virspamata un samitrina guļbūves apakšējo vainagu.
Baļķi bieži jānomaina zem logiem, ja nav ierīkotas pietiekami labas palodzes. Kondensāts, kas rodas uz stikliem, notek uz baļķiem, un rodas labvēlīga vide trupes veidošanai.
Ja jānomaina neliela garuma baļķi, rīkojas šādi – izzāģē bojātos posmus, no atbilstoša diametra baļķiem sagatavo ieliktņus un ieliek trūkstošo vietā. Starp ieliktņiem ievieto blīvējumu. Šādā veidā nedrīkst nomainīt baļķus, uz kuriem balstās sijas vai spāres.
Mainot garākus baļķus, drošāk ir veselos atbalstīt uz domkratiem.
Bieži vecām guļbūvēm baļķi ir ieplaisājuši. Arī šo defektu iespējams labot. No ārpuses jānotīra virsma, plaisas rūpīgi jāizmazgā ar ziepjūdeni, jāizžāvē un jāapstrādā ar antiseptiķi. Pēc tam plaisas aizziež ar kaļķa – ģipša javu. Lai ūdens vairs nenonāktu apstrādātajās vietās, ieteicams fasādi apšūt ar dēļiem. Šādi pasākumi nepieciešami arī tāpēc, lai neieviestos dažādi koksngrauži.
Ja ir zināšanas kokapstrādē un neliela pieredze, var mēģināt to darīt patstāvīgi, bet drošāk tomēr vērsties pie speciālistiem Amatniecības kamerā.
Koksnes gādāšana
Koksnes vecums ietekmē mājas kvalitāti. Vecāks baļķis ir nelokāmāks, trauslāks, neaktīvs, un nemaz nav vēlams, lai tādi dominētu ēkā un telpā. Koki guļbūvei jācērt, kad tie ir spēka gados.
Būtisks arī koka gāšanas virziens. Vēlams tos laist uz dienvidu pusi, jo tur parasti zari ir lielāki un kuplāki, šķiedras platākas. Krītot zari nodrošina mīkstāku piezemēšanos, koksne mazāk ieplaisā. Tā ir būtiska lieta, ko mūsdienu steidzīgie koka būvniecības attīstītāji pat nezina.
Baļķi guļbūvēm jāgatavo ziemā, jaunā mēnesī. Kad koks pošas ziemai, tas visu lieko ūdeni novada saknēs, koncentrējot sevī sveķus un tā sargoties no aukstuma. Pareizā laikā cirsts koks ir sveķains, tātad piemērots mājas celtniecībai. Pavasarī vai vasarā tas ir pilns ar ūdeni un no augsnes sasūcis arī dažādus cukurus, kurus pēc tam labprāt izmanto dažādas pelējuma sēnes un koksngrauži.
Parasti guļbūvēm izmanto priedes vai egles. Egle ir grūtāk apstrādājama, bet tā ir sveķaināka, līdz ar to izturīgāka pret saules iedarbību un mitrumu, arī pret zilējumu un koksngraužiem.
Koks pēc nociršanas dzīvo vēl apmēram 5–7 gadus. Šajā laikā tam jāļauj nojumē brīvi žūt. Uz jaunu vietu
Bieži vien cilvēki noskata vecu guļbūvi, vienojas par pirkumu un pārved to uz jaunu vietu. Šis process jāuztic vienai firmai – no ēkas nojaukšanas līdz salikšanai.
Jebkurā guļbūvē katrs baļķis ir savā vietā. Tas jāņem vērā, pārvedot ēku, tāpēc pirms jaukšanas baļķus nepieciešams sanumurēt. Ja guļbūve ir labi kopta un uzturēta, tās mūžs var būt neierobežoti ilgs.
Vēlams, lai noskatītajai būtu lielas jumta pārkares. Tās ilgus gadus būs jau sargājušas baļķus no lietus, vēja un sniega un darīs to arī turpmāk.
Paildzināt ēkas mūžu pēc salikšanas var, apstrādājot to ar kādu konservantu, un šo procedūru vērts atkārtot pēc 5 – 7 gadiem.
Latvijas Amatniecības kamerā var atrast firmas, kas nodarbojas arī ar guļbaļķu ēku pārvešanu. Tādas ir SIA "Kalber", SIA "Latviešu māja" un citas.
Par nojaukšanas, pārvešanas un uzstādīšanas cenu ir grūti spriest, neredzot noskatīto ēku. Iespējams, ka tai būs jānomaina kāds satrunējis baļķis vai saimnieki vēlēsies papildināt ēku ar piebūvi.
Siltināšana un apkure
Ja sienas baļķi ir pareizā diametrā un starp tiem ir siltumizolācija, māju nav nepieciešams īpaši siltināt. Pats baļķis ir gana labs – vasarā tas aizsargā no saules, bet ziemā – no sala. Lielu kļūdu pieļauj, ja starp baļķiem liek akmens vati. Baļķi slikti saguļ, mājnieki elpo stikla putekļus.
Labākais risinājums – starp baļķiem likt purva sūnas vai speciālu Somijā ražotu lenti, kas nopērkama būvmateriālu veikalos.
Siltumam noteicošais faktors ir baļķu diametrs. Dzīvojamai mājai tam vajadzētu būt no 30 līdz 33 cm. Pirts ēkai pietiek ar 25 cm, bet saimniecības būvēm – ar 15 – 18 cm.
Ja mājai ir labi izolēti pamati, labi logi un durvis, nav vēlams ierīkot centrālapkuri, jo tā guļbūvē rada sausu gaisu, kas savukārt veicina baļķu izžūšanu no iekšpuses, saraušanos un plaisāšanu. Patīkamāku gaisu ēkā dod krāsns apkure.
Konsultēja SIA "Mores būvnieks" komercdirektors Jānis Preiss.