Sprūdžs: pašvaldībām nav jāsatraucas

Viņš šorīt intervijā Latvijas radio uzsvēra, ka pagaidām vēl nav zināms konkrēts samazinājuma apjoms konkrētās nozarēs.

Skaidrībai par šo jautājumu esot jābūt piektdien vai nākampirmdien.

Satraukumam patlaban neesot pamata, jo budžetu vēl skatot no visām pusēm. Nepatiess esot presē izskanējušais apgalvojums, ka budžeta konsolidācija notiks uz pašvaldību rēķina: "Tā noteikti nevar teikt. Konsolidācijas pasākumi tiek skatīti visos līmeņos."

Neesot taisnība, ka pašvaldību ieņēmumus nākamgad varētu samazināt par simts miljoniem latu.

Tāds skaitlis absolūti nekur nav figurējis.

"Nezinu, no kurienes tiešām tāds ir ņemts. Mēs skatāmies vismaz divus ļoti lielus blokus, kuri ir jāskatās abi kopā."

Viens ir sociālā tīkla pasākumi, kurus šogad plānots beigt, bet no kuriem daļai paredzēti aizstājošie pasākumi. Šos pasākumus nebeigs vienā dienā, paredzēts pārejas periods.

Šai pasākumu grupā ir garantētie minimālie ienākumi, dzīvokļu pabalsti, atbalsts sabiedriskajā transportā un citi. Sprūdžs apgalvoja, ka nākamgad visi šie palīdzības pakalpojumi noteikti negulsies uz pašvaldību pleciem.

Pašvaldības bažījās par IIN samazinājumu

Otra lieta, ko valdība vērtē nākamā gada budžeta un pašvaldību kontekstā, ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pārdale.

Ministrs pagaidām nevarēja nosaukt konkrētus skaitļus, cik lielu daļu no IIN nākamgad saņems pašvaldības, cik lielu - valsts. Šai jautājumā svarīga nodokļa ieņēmumu prognoze.

Rīgas mērs izteicies, ka pašvaldības turpmāk saņems 77% līdzšinējo 82% vietā. Sprūdžs atzina, ka tāds scenārijs pastāv, taču tas neesot vienīgais.

Pašvaldības aplēsušas, ka IIN būtiska pārdale par labu valstij

apdraud daudzu mazo pašvaldību dzīvotspēju un iespējas palīdzēt iedzīvotājiem.

Jaunais ministrs atbalsta arī lielāku decentralizāciju vairākās jomās, kā arī pašvaldību referendumus, kuriem varētu būt lemjošs raksturs. Vietējos referendumos varētu izlemt, vai šogad remontēt lokālo skolu vai kultūras namu.