Ļ.cien. Ilze Jaunalksnes kundze! Sakarā ar šā gada 10.februārī TV3 raidījumā „Nekā personīga” Jūsu veidoto sižetu par it kā Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu kukuļošanas gadījumu, kurā Jūs nosaucāt arī manu vārdu, vēlos sniegt savu viedokli un komentāru par šajā raidījumā parādīto sižetu un turpmākajās dienās dažādos plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju.
Atklāta vēstule žurnālistei Ilzei Jaunalksnei (46)
Jau vairāk nekā divus gadus ir izbeigtas manas un Valsts ieņēmumu dienesta darba attiecības. Lai arī sižetā tika norādīts, ka darbu Valsts ieņēmumu dienestā esmu pametis ar skandālu, tomēr vēlos norādīt, ka par manu darbu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā nevienam nekad nav bijušas un arī nav pretenzijas, jo savus darba pienākumus veicu godprātīgi un mana aiziešana no Valsts ieņēmumu dienesta nekādā veidā nebija saistīta ar manu ieņemamo amatu un manu tiešo darba pienākumu pildīšanu. Mana izglītība un iepriekšējā darbā iegūtā pieredze ļauj man būt pārliecinātam, ka šobrīd varu sniegt jurista, kas specializējies nodokļu jautājumos, kvalificētas konsultācijas un padomus privātpersonām. 2007.gada pavasarī pie manis, lūdzot manu profesionālo palīdzību, tik tiešām vērsās mana bijusī kaimiņiene Irina Zēvele. Vēlos uzsvērt, ka nevis es šo personu meklēju un piedāvāju kādu dīvainu palīdzību, bet gan Irina Zēvele bija tā, kas sameklēja mani un lūdza palīdzību. Irina Zēvele bija izmisusi, jo Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas Irinas Zēveles fiziskās personas audita procesā bija konstatējušas, ka šī persona nespēj pierādīt vairāk nekā 200 000 LVL izcelsmes legalitāti un nav veikusi nodokļu nomaksu valsts budžetam. Irina Zēvele, manipulējot ar to, ka ir mana bijusī kaimiņiene un izmisusi, nelaimīga sieviete, lūdza mani palīdzēt viņai turpmākajā audita lietas apstrīdēšanas gaitā. Jūsu veidotajā sižetā tika minēta pilnīgi kļūdaina informācija, ka apstrīdēt uzrēķinu var divos veidos – vai nu Valsts ieņēmumu dienestā, vai vēršoties tiesā. Patiesībā lēmumus par audita uzrēķiniem jebkurā situācijā vispirms ir jāapstrīd Valsts ieņēmumu dienestā un tikai tad, ja ir iziets pirmstiesas strīdu risināšanas posms, var vērsties ar lēmuma pārsūdzību tiesā. Un tieši šāda pati strīda risināšanas kārtība bija konkrētajā Irinas Zēveles lietā. Jau sākot ar 2007.gada pavasari es sniedzu klientei Irinai Zēvelei konsultācijas un sastādīju virkni dokumentu, kas šobrīd arī netiek apšaubīts. Cita starpā sagatavoju arī dokumentus, kas tika iesniegti Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par audita lēmuma apstrīdēšanu. Darbs pie Irinas Zēveles lietas bija patiešām apjomīgs, jo tika sagatavotas ne tikai pirmstiesas strīda procesā iesniedzamās sūdzības, bet arī meklēti pierādījumi Irinas Zēveles naudas līdzekļu izcelsmes legalitātes pierādīšanai, iegūti paskaidrojumi un liecības, t sk. notariāli apstiprinātas, no plaša personu loka, tika nosūtīts pat starpvalstu informācijas pieprasījums Ukrainas Republikai (kādai Harkovas namu pārvaldei). Visbeidzot tika iesniegts arī pieteikums Administratīvajā rajona tiesā. Ieinteresētie žurnālisti par iesniegto lietu Administratīvajā rajona tiesā var pārliecināties un manu profesionālo veikumu Irinas Zēveles lietā var vai nu izvērtēt paši, vai arī pieaicināt to izdarīt Nodokļu konsultantu asociāciju. Uzskatu, ka visus dokumentus lietā esmu sagatavojis kvalitatīvi un man nav pamata kaunēties par manis sniegtajiem profesionālajiem padomiem, sagatavotajiem dokumentiem un lietā panākto rezultātu. Nenoliegšu, ka Irinas Zēveles audita lieta bija pietiekami sarežģīta, darbietilpīga un laikietilpīga un šajā darba procesā es kā privātpersona tiku lūdzis konsultāciju un profesionālo padomu arī savam kolēģim zvērinātam advokātam. Protams, ka gan jurista, nodokļu konsultanta, gan advokāta pakalpojumi mūsdienās nav labdarības pasākums, un, protams, ka par saviem pakalpojumiem jebkurš speciālists nosaka noteiktu honorāru, ko Jūsu veidotajā sižetā apliecināja arī pieaicinātā nodokļu speciālista komentārs. Šobrīd, pārfrāzējot Jūsu raidījumā teikto, ka “uzņēmējas” Irinas Zēveles harmoniskā dzīve pārvērtās, gribētu teikt, ka tieši ar Irinas Zēveles ierašanos pie manis mana harmoniskā dzīve ir pārvērtusies. Protams, sniedzot konsultatīvo palīdzību Irinai Zēvelei, es apzinājos, ka, iespējams, šīs personas uzņēmējdarbība un ienākumi ir apšaubāmi, jo labi zināju, ka šī it kā godīgā un trauslā sieviete patiesībā ir cieši saistīta ar intīmpakalpojumu biznesu un visciešākajā saistībā ar Rīgā, Sporta ielā 3 darbojošos erotiskās masāžas salonu „Nimfa”. Profesionāli darbojoties, es cenšos abstrahēties no manām subjektīvajām domām par konkrētā klienta ienākumu gūšanas veidu. Gadījumā, kad man tiek lūgts mans profesionālais padoms, es cenšos katram klientam to sniegt maksimāli objektīvi, ņemot vērā tikai lietā esošos dokumentus, kā arī cenšos nevērtēt to, ko, skatot šos dokumentus, subjektīvi jūtu. Irinas Zēveles lietā, pēc konsultācijas par normatīvo aktu nodokļu jomā prasībām, apbrīnojami ātrā veidā klients pats sagādāja atsevišķus pierādījumu dokumentus, kas iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta auditā nebija uzrādīti, bet kuru pievienošana sagatavotajai sūdzībai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram arī lielā mērā izšķīra to, ka strīds tika pabeigts jau tā pirmstiesas stadijā. Pēc šādu dokumentu iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam nebija pamata pieņemt negatīvu lēmumu. Es, protams, neesmu eksperts dokumentu autentiskuma pārbaudē un, strādājot ar konkrēto klientu, pieņemu, ka klients man nemelo, bet iespējams, ka viena otra Irinas Zēveles lietā esošā dokumenta, kuru klients „atrada” tikai audita lēmuma apstrīdēšanas laikā, padziļināta pārbaude tiesībaizsardzības iestādēm varētu pavērt vēl interesantāku ainu attiecībā pret „godīgo uzņēmēju Irinu Zēveli”. Irina Zēvele acīmredzot nevēlējās ne samaksāt valstij nodokļus, ne arī samaksāt juristam par pakalpojumu, bet vēlējās, lai uzrēķins tiktu atcelts par katru cenu. Šī persona, kuras uzņēmējdarbība ir saistīta ar intīmpakalpojumu biznesu, kuras laulātais, kas arī aktīvi līdzdarbojās pirmstiesas lēmuma apstrīdēšanas procesā, privātās sarunās mēdz lielīties ar vairākkārtēju agrāko sodāmību, persona, kuras darbība acīmredzot, neskatoties uz regulāru pozicionēšanos izdevumā “Privātā Dzīve”, ir saistīta ar konsekventu izvairīšanos no parādu samaksas, persona, kuras reputācija visdrīzāk ir apšaubāma, šobrīd ir cēlusi man neslavu un vienlaicīgi nav arī norēķinājusies par manis izdarīto darbu. Atliek konstatēt, ka mana kļūda bija tā, ka vienošanās par darba samaksu ar Irinu Zēveli tika noslēgta mutvārdos un tieši tāpēc, ka viņa radīja bezpalīdzīgas izmisušas sievietes tēlu un vienlaicīgi bija man pazīstams cilvēks. Patiesībā šajā situācijā būtisks ir jautājums, kurš ir ieguvējs? Ar kvalitatīvu jurista palīdzību ir sagatavoti pamatoti iesniegumi par audita lēmuma apstrīdēšanu, Valsts ieņēmumu dienests ir atcēlis audita uzrēķinu Irinai Zēvelei, šai personai vairāk nav nodokļu parādu un vienlaicīgi šī persona nav arī samaksājusi par jurista sniegtajiem pakalpojumiem. Naudas summa, kuru es no šīs personas saņēmu, bija iezīmēta un Irinas Zēveles nodēvēta par kukuli un nekādi nevar tikt uzskatīta par samaksu par sniegto pakalpojumu. Pie kam jāatzīmē, ka mana aizturēšana notika, pamatojoties uz Irinas Zēveles sniegto informāciju un tieši tajā brīdī, kad viņas vīrs bija veicis samaksu par pakalpojumu, tādējādi nevienai citai personai šī naudas summa netika ne nesta, ne atdota. Ir diezgan dīvaini nosaukt par kukuli naudas summu, ko privātpersona maksā par juridisku pakalpojumu privātpersonai. Pie tam “Nekā personīga” veidotajā sižetā pieaicinātais nodokļu eksperts apliecināja, ka manis prasītais honorārs par padarīto darbu bija adekvāts. Acīmredzot samaksu par darbu būšu spiests piedzīt tiesas ceļā no Irinas Zēveles jau pēc tam, kad izmeklēšana sāktajā kriminālprocesā būs pabeigta. Arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var pārliecināties, ka, apstrīdot audita uzrēķinu Irinas Zēveles lietā, Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniegti kvalitatīvi sagatavoti, atbilstoši iesniegumi, kuru izskatīšanas rezultātā ir pieņemts lēmums. Diemžēl Dz. Jakāna kungs pārsteidzīgi, iespējams, pēc vienpusējas un nepilnīgas informācijas no publikācijām presē, ir izteicies, ka mana darbība varētu būt saistīta ar krāpniecību, tomēr domāju, ka, iepazīstoties ar lietas materiāliem, jau šobrīd, iespējams, ir mainījis viedokli. Es esmu izmantojis savas profesionālās zināšanas un sniedzis pakalpojumu negodprātīgam klientam. Tieši Irinas Zēveles negodprātīgā rīcība ir metusi ēnu gan uz Valsts ieņēmumu dienestu, gan nodarījusi būtisku kaitējumu manai un mana kolēģa profesionālajai darbībai un reputācijai. Ar šo komentāru vēlējos apliecināt to, ka nekādā gadījumā neslēpjos un neizvairos no sava viedokļa paušanas, kā arī man nav pamata kaunēties par savu profesionālo darbību. Tomēr, tā kā lietā šobrīd joprojām turpinās izmeklēšana, kā arī vēloties pasargāt savu ģimeni no negatīvām emocijām un uztraukumiem, no turpmākiem komentāriem atturēšos. Rīgā, 2008.gada 13.februārī Patiesā cieņā, Edgars Cers Parakstīta vēstule nosūtīta ierakstītā vēstulē uz TV3 adresi Rīga, Maskavas iela 322, LV-1063. Vēstule e-pasta veidā nosūtīta uz elektroniskā pasta adresi np@nekapersoniga.lv