Mītiskais Andris Šķēle (60)

Nedēļa nolēma aptaujāt vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lai noskaidrotu, cik daudz mēs zinām par Andra Šķēles pašreizējām gaitām un kāds ir priekšstats par viņa lomu Latvijas mūsdienu politikā.

Nedēļas aptaujātie politiķi gan no valdošās koalīcijas partijām, gan no opozīcijas visi kā viens izvairījās Šķēli saukt par oligarhu, un neviens no viņiem arī nespēja izprast (vai arī nebija interesējies), no kurienes par vienu no bagātākajiem uzskatītais Latvijas cilvēks ņem naudu. Visi zina, ka Šķēle ir bagāta persona, bet neviens nezina, kā šī bagātība ir radusies. Interesants ir arī fakts, ka neviens par to nebija pat izrādījis interesi.

Partijas biedri brīnās

Tautas partijas (TP) biedrs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš uzskata, ka vārdu salikums "Šķēle — oligarhs" ir veiksmīgi radīts mīts, kuru visu laiku prese reproducē. "Uz jautājumu par oligarhiem es nevaru atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši. Nezinu, kas tas oligarhs tāds ir," atzinās Krastiņš. Nedēļa talkā ņēma TP biedra, ārlietu ministra Arta Pabrika sarakstīto Politikas mazo leksikonu, kurā teikts, ka "mūsdienās par oligarhiem parasti sauc bagātus un politiski ietekmīgus cilvēkus bijušajās komunisma zemēs, kuri spēj kontrolēt vai nozīmīgi ietekmēt valsts politiku, ekonomiku un plašsaziņas līdzekļus".

Noklausījies skaidrojumu, Krastiņš atzina, ka tādā gadījumā Šķēle nekādā ziņā neesot uzskatāms par oligarhu, jo nevarot ietekmēt plašsaziņas līdzekļus. "Vai jūs varat nosaukt kaut vienu mediju, kura īpašnieks ir Šķēle?" retoriski vaicāja Krastiņš. Viņš arī ignorēja jautājumu, vai ir zināms, ar ko īsti "ierindas biedrs" nodarbojas, toties izteica aizdomas, ka žurnālisti mēdzot Šķēli nomelnot.

"Attiecībā pret mani neesmu izjutis, ka Šķēle izturējies kā oligarhs. Viņš mani nav ietekmējis ne kā oligarhs, ne arī kā neoligarhs," par Šķēles personību savu viedokli Nedēļai pauda viņa partijas biedrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Par to, kur un kādā veidā Šķēle gūst ienākumus, ministrs nespēja pateikt savus minējumus vai domas. Viņš par to neesot interesējies, un tas esot jāprasa Valsts ieņēmumu dienestam.

Valmieras pilsētas domes deputāts Kārlis Greiškalns, kam savulaik Tautas partijā bija spoža, bet paīsa karjera, domā, ka Šķēle šobrīd nodarbojas ar savu biznesu, jo viņa rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, kas jāapgroza. "Ja reiz viņam ir savs birojs, tas nozīmē, ka bizness ir nopietns. Par to oligarhiju neko negribu apgalvot. Mūsu valsts ir par mazu, lai mēs varētu runāt par viena cilvēka milzīgu ietekmi. Pastāv koalīcija, kas nepieņem viena cilvēka izdomātus lēmumus, un diez vai kādam ir tik lieli finanšu līdzekļi, lai ietekmētu valdības un Saeimas darbu tādā mērā, kā to pieraksta trim cilvēkiem. Tas, ka Šķēle ir ierindas biedrs, manā uztverē nozīmē to, ka viņš pamatā no politikas ir prom un taisa savu biznesu. Protams, viņa kundze ir partijas valdē. Ja cilvēks ir veidojis un vadījis partiju, noteikti viņam joprojām ir pietiekama interese par to, kas notiek šajā partijā, bet es nedomāju, ka Aigars Kalvītis visu laiku strādā, balstoties uz Šķēles direktīvām," domā Greiškalns, kas, starp citu, par oligarhiem nedēvē ne Aivaru Lembergu, ne Aināru Šleseru. "Neko nezinām!"

Lai Latvijā kāds tiktu atzīts par oligarhu, viņam nav obligāti jāatbilst visām nosacīti definētajām oligarhu pazīmēm, uzskata Saeimas deputāts no Jaunā laika Ainars Latkovskis. "Pietiek ar to, ka šai personai ir iespēja ietekmēt politiskos procesus. Tautas partijas dibinātājam un pašreizējam "ierindas biedram" Šķēlem šādas iespējas ir bijušas vienmēr. Šķēlem pašam faktiski nav vajadzīgs savs medijs, jo, profesionāli ieplūdinot naudu plašsaziņas līdzekļos caur reklāmas kampaņām, var panākt daudz vairāk, nekā uzturot pie dzīvības finansiāli neveiksmīgu dienas laikrakstu, kā to, piemēram, neatlaidīgi dara Lembergs. Spilgts piemērs tam bija Šķēles apmaksātā TP pozitīvisma kampaņa pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Domājams, Tautas partijas vadība ļoti labi apzinās, ka gan premjera amatu, gan lielāko frakciju Saeimā tā ieguva, pateicoties tikai Šķēles naudai, lielajai naudai. Līdz ar to jebkurš Šķēles "lūgums" TP vadībai tiks attiecīgi novērtēts un, visticamāk, izpildīts, prāto deputāts. Viņš uzskata, ka Šķēle šobrīd "bīda" dažādus finansiāli izdevīgus projektus. "Tas ir līdzīgi kā ar digitalizāciju — kāds viņu uzrunāja, un viņš saprata, ka var nopelnīt," pieļauj Latkovskis.

Saeimas deputāts, Saskaņas centra priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs Nedēļai atteicās izteikt minējumus, ar ko tad īsti Šķēle pašlaik nodarbojas un kā pelna naudu: "Neesmu stāvējis klāt, nezinu un par to arī neesmu izrādījis interesi."

Arī par oligarhu Dolgopolovs "Tautas partijas ierindas biedru" nevēlas dēvēt. Pēc "saskaņieša" domām, mūsu valstī jēdziens "oligarhs" ir stipri pārspīlēts un nepareizi traktēts. "To pierāda Lemberga gadījums. Viņu visi dēvē par oligarhu un ietekmīgu personu. Ja Lembergs tik tiešām būtu oligarhs, viņš tagad nesēdētu cietumā. Protams, Lembergs ir gudrs cilvēks, un es viņu par to arī cienu. To pašu var teikt arī par Šķēli. Kas bija Šķēle, kad pirmo reizi kļuva par premjeru? Visi zināja, ka viņš ir labs administrators. Viņš bija tehnisks premjers, bet ne jau kādas partijas ieliktenis. Ar savu darbību viņš pierādīja, ka spēj labi veikt savus darbus," Nedēļai pauda Dolgopolovs.

"Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā neviens nav tik turīgs, ar tik pārlieku varu, lai viņu sauktu par oligarhu. Tomēr Šķēle ir viens no trim minētajiem kungiem, kurus dēvē par tādiem. Neapšaubāmi, viņš ir turīgs cilvēks, kurš iesaistās politikā," teica viens no Jaunā laika līderiem Arturs Krišjānis Kariņš. Viņš pat īsti nezina, no kurienes Šķēle gūst savus lielos ienākumus. Vienīgais pieņēmums par Šķēles bagātības iemesliem Kariņam asociējas ar savulaik presē lasīto: pagājušā gadsimta 90. gados tagad par oligarhu dēvētais vīrs veiksmīgi līdzdarbojās vairāku pārtikas uzņēmumu privatizācijā, no turienes varētu arī būt aizsākums Šķēles "naudas kalniem".

Savukārt Kariņa partijas biedram Edgaram Jaunupam Šķēle ir viens "lielais nezināmais". Viņam nav ne mazākās nojausmas, kur Šķēle ņem naudu un cik daudz Šķēlem tās ir. "Un par to skaidrības laikam nav nevienam, kurš cītīgi nestudē un neanalizē amatpersonu deklarācijas," Nedēļai teica Jaunups. Nezinot, kāda ir Šķēles bagātība, viņš arī nevar šo tautpartijieti saukt par oligarhu. "Nu, nevar Šķēli saukt par oligarhu, jo aiz viņa nestāv pats nopietnākais — veiksmīgi uzcelts un darbojošamies bizness. Vismaz par to neviens nezina. Kaut gan pilsētā klīst visādas baumas par viņa naudu, taču tās ir tikai baumas," izteicās Jaunups.

"Ja jau Lembergu un Šleseru dēvējam par oligarhiem, arī Šķēli mūsu valstī var uzskatīt par oligarhu," atzīst Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (TB/LNNK). Viņa turpina: "Parasti jau uzskata, ka oligarhiem pieder arī savs preses izdevums. Vai tāds arī ir Šķēlem, es nezinu. Patiesībā mēs jau nemaz nezinām, kas kontrolē Latvijas medijus. Runājot par to, kur Šķēle ņem naudu, — nezinu. Parādās kaut kādi vekseļi, par kuriem jau savulaik runāja, ka tie ir ne "visai tīri"... Ir jau visādi minējumi, kur viņš ņem naudu, bet tās ir tikai runas, bez konkrētiem pierādījumiem. Tā kā neko tuvāk pateikt nevaru."

Ziedotāja ietekme

Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne ir pārliecināta, ka Šķēles ietekme joprojām ir ļoti liela un to pierāda TP realizētā politika. "Partijā visu nosaka Šķēle un ļoti šaurs viņa domubiedru loks. Viņa ietekmi politikā labi parāda rīcība vēlēšanu kampaņas laikā, kad tieši dāsnais ziedojums Jurģa Liepnieka vadītajai sabiedriskajai organizācijai izšķīra Tautas partijas uzvaru vēlēšanās. Tas bija spilgts piemērs, ka likmes ir augstas. Šķēle gribēja ietekmi un saņēma to. Tas, ka viņš nav parasts ierindas biedrs, labi atklājās Jūrmalas skandāla laikā," norādīja Čigāne. Viņa uzskata, ka Šķēli varam saukt par oligarhu, jo ne jau visi definīcijās minētie "atribūti", bet reāla varas kontrole nosaka oligarhijas būtību. "Latvijā viens cilvēks var privatizēt veselu lēmumu pieņemšanas jomu. Nav šaubu, ka pie varas esošās partijas pastāvīgais finansiālais atbalstītājs un ideoloģiskais tēvs ietekmē šīs partijas politiku," uzskata pētniece. Lai arī nav zināmi konkrēti Šķēles ietekmēti mediji, Čigāne par šo ietekmi ir pārliecināta: "Zinot, cik viltīgi un sarežģītā veidā Šķēle kārto savus darījumus, es nešaubos ne mirkli, ka viņa ietekme uz presi ir liela.