Sākot savu ģimenes ārsta praksi, jaunajam mediķim ir jāuzņemas rūpes par pacientu piesaisti un ārstēšanu, kā arī par savas darba telpas iekārtošanu, piemēram, mēbeļu un aparatūras iegādi. Latvijas situācija pierāda, ka finansiāli izdevīgāk ir tiem, kuriem ir kupls pacientu skaits. Citādi mediķim ir grūti uzturēt pašam sevi.
Jauno ārstu ienākumi nesedz izdevumus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kristīne Smelte pēc desmit gadu ilgām studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pusgadu strādā savā ģimenes ārsta praksē Talsos. Lai arī tas nav konkurētspējīgi atalgots darbs, Kristīne ir gandarīta, ka beidzot var sākt strādāt. "Savu ģimenes ārstes praksi sāku veidot no nulles. Tas nozīmē, ka man nebija neviena pacienta, bija jādomā par telpu īri, aparatūru, mēbelēm un galu galā kā to visu samaksāt," Neatkarīgajai stāsta K. Smelte. Valsts katram mediķim mēnesī maksā 160 latu prakses uzturēšanai, šie ir izdevumi, kuri sedz telpu īri un visus nepieciešamos izdevumus, lai uzturētu ģimenes ārsta praksi. Taču problēmas ir tiem, kuriem pašā sākumā ir jāiztiek ar mazu pacientu skaitu. No 2005. gada 1. novembra K. Smeltes aprūpē ir 510 pacientu. Turklāt gandrīz visi pieaugušie pacienti ir slimnieki ar hroniskām slimībām, kuriem nepieciešama regulāra aprūpe. Praksē ir arī bērni, kuri pārsvarā slimo ar akūtām slimībām. "Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) konkrēti man pacientu medikamentu tērēšanai katru mēnesi piešķir 250 latu. Taču man šī summa martā jau ir pārsniegta tieši hroniski slimo pacientu dēļ. Piemēram, vienam osteoporozes slimniekam mēnesī nākas tērēt vidēji 30 latu," saka K. Smelte. Ārste secina, ka lielākā daļa viņas bijušo kursa biedru jau ir ārsta praksēs ārzemēs, kur šādas profesijas pārstāvji mēnesī nopelna konkurētspējīgu atalgojumu. Ģimenes ārste un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide Neatkarīgajai atzīst, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ģimenes ārsts par praksi saņem trīs reizes lielāku summu, taču citās Eiropas valstīs un Amerikā summa ir no piecām līdz septiņām reizēm lielāka.
Savukārt K. Smelte teic, ka šaubās, vai maijā viņas kontā vispār pēc visu rēķinu nomaksas paliks pāri kāds lats. "Mani un bērnu nodrošina vīrs. Ar VOAVA man ir līgums uz pieciem gadiem. Ceru uz labākiem laikiem, kad mediķi Latvijā saņems darba atalgojumu, kas atbilst darba nozīmīgumam un lielajai atbildībai," stāsta K. Smelte.
Uz ārzemēm tikai ar atļauju
Latvijas Ārstu biedrībā visiem tiem ārstiem, kuri vēlas braukt strādāt savā profesijā uz ārzemēm, sagatavo dokumentus izbraukšanai. Kopš Latvijas iestāšanās ES ir sagatavoti 250 šādu dokumentu. Speciālisti saka, ka nav zināms, vai visi dokumentus saņēmušie ārsti arī aizbraukuši, taču bez šāda dokumenta ārzemēs par ārstu strādāt nevar.
S. Veide atzīst, ka jaunajam kolēģim, uzsākot veidot savu praksi, ir jāiegulda gan liels darbs, gan finansējums. "Diemžēl samaksa par ārsta veikto pacientu veselības aprūpi, īpaši ņemot vērā nelielo pacientu skaitu prakses darbības sākumā, nesedz nepieciešamos prakses izdevumus," stāsta S. Veide. Viņa uzskata, ka pie esošā finansējuma jaunajam ģimenes ārstam nav drošības par papildu finanšu piesaistīšanu prakses attīstīšanai, jo nav pārliecības par spēju atmaksāt uzņemtās finansiālās saistības. "Praksi nevar izveidot pusgada vai gada laikā. Ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai sasniegtu normālu prakses darbību. Lai nodrošinātu ģimenes ārstu veikto veselības aprūpi pietiekamā apjomā, jau šodien ir nepieciešams domāt un rīkoties, motivējot jaunos ārstus veidot savas prakses un strādāt Latvijā," ir pārliecināta S. Veide.
Finansējums apmierina
Pediatre Aija Tērauda un Ina Mortukāne ģimenes ārstes praksi uzsāka pirms septiņiem gadiem. Un sākumā savu prakses vietu iekārtojušas par personiskajiem līdzekļiem. "Protams, nebija viegli, jo nācās pašām pirkt visu nepieciešamo prakses uzturēšanai. Taču arī tagad šis process nav apstājies, jo nepieciešama jauna tehnika medicīnas aprūpes kvalitatīvai nodrošināšanai. Tomēr jāsaka – tagad ir daudz vieglāk, jo gadu laikā ir audzis pacientu skaits. Manā aprūpē ir vairāk par diviem tūkstošiem pacientu, un pašlaik mani finansiālā situācija pilnībā apmierina," stāsta A. Tērauda.