/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Pēc lielajiem panākumiem, kādus vēlēšanās guvusi pret imigrantiem noskaņotā Tautas partija (DF), Dānijā nodibināta partija, kas cer uz ieceļotāju balsīm un iestājas par imigrācijas likuma mīkstināšanu, kā arī vēršas pret mēģinājumiem aizliegt reliģiskus simbolus.
Dānijā nodibināta imigrantu partija (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Dominējošais diskurss veicis ievērojamu pavērsienu pa labi. Mēs te atrodamies vairāk nekā 40 gadus pēc mūsu vecāku ierašanās, joprojām debatējot, vai esam piederīgi šai vietai,» preses konferencē ceturtdien norādīja Nacionālās partijas līderis Kašifs Ahmads.
Jaundibinātās partijas emblēmā redzams Dānijas karogs, un tās dibinātāji apgalvo, ka «tādas dāņu vērtības kā cieņa, iecietība un miermīlīga līdzāspastāvēšana» pēdējā laikā esot apdraudētas, jo arvien vairāk politiķu pārņemot DF retoriku.
«Mēs esam dāņi. Es jūtos kā dānis, domāju dāniski un sapņoju dāniski,» norādīja Ahmads, kura vecāki ieradušies no Pakistānas.
Jauno partiju viņš dibinājis kopā ar diviem saviem brāļiem.
DF bija viena no pirmajām pret imigrantiem noskaņotajām partijām, kurai Eiropā izdevās ielauzties politiskajā istablišmentā, jo laikā no 2001. Līdz 2011.gadam konservatīvo veidotās valdības bija atkarīgas no Tautas partijas atbalsta parlamentā, kas tika atalgots ar stingrākiem imigrācijas noteikumiem.
Šī gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās DF jau bija uzvarētāja, iegūstot vairāk nekā ceturtdaļu balsu.
«Visās vēlēšanas kopš 2001.gada ārvalstnieki bijuši galvenā tēma,» uzskata Ahmads. «Gadiem ilgi daudzas partijas gājušas vienā virzienā, un ar laiku kļuvis grūti atšķirt labējo un kreiso politiskos paziņojumus.»
Lai gan pašreizējā premjerministre Helle Torninga-Šmita, kas pārstāv sociāldemokrātus, priekšvēlēšanu kampaņā solīja mīkstināt imigrācijas likumu, viņas valdība kopš 2011.gada neko lielu nav izdarījusi, lai atceltu DF panāktos grozījumus.
Pagājušajā mēnesī, reaģējot uz straujo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, ko galvenokārt izraisījusi karadarbība Sīrijā, Torninga-Šmita paziņoja par jauna tipa pagaidu uzturēšanās atļauju ieviešanu un par ģimenes apvienošanas tiesību ierobežošanu patvēruma meklētājiem.
Šķiet, ka arī kreisos ietekmējusi viņu politisko oponentu retorika, un viens no sociāldemokrātu līderiem šonedēļ paziņoja, ka patvēruma meklētāji Dānijā «nav gaidīti viesi».
Savukārt kāds opozīcijā esošo liberāļu deputāts jūnijā izteicās, ka pret imigrantiem vajadzētu izturēties atšķirīgi atkarībā no tā vai tie ir «kristīgie amerikāņi, zviedri vai islamticīgi somālieši».
Lai gan Nacionālā partija noliedz, ka tās elektorāts pamatā būs imigrantu izcelsmes vēlētāji, viens no galvenajiem tās programmas punktiem ir pretrunīgi vērtētā «24 gadu likuma» atcelšana.
Dānijā liegts ieceļot ārvalstniekiem, kas laulājušies ar dāņiem, ja tie nav sasnieguši 24 gadu vecumu. Likuma mērķis ir izskaust piespiedu laulības, taču oponenti apgalvo, ka šī norma esot pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Otrs no jaundibināmās partijas programmā iekļautajiem mērķiem ir tā dēvētās «saistības prasības» atcelšana. Saskaņā ar šo normu ieceļotājiem ģimenes apvienošana tiek atļauta vienīgi tad, ja tās kopējā saikne ar Dāniju ir lielāka nekā tās kopējā saikne ar izcelsmes valsti.
Nacionālā partija iestājas arī pret jebkādiem reliģisko simbolu nēsāšanas ierobežojumiem, tostarp pret aizliegumu publiskās vietās nēsāt musulmaņu sieviešu tradicionālās galvassegas.
Jaunā partija arī vēlas, lai Kopenhāgena lielāku uzmanību pievērstu palestīniešu situācijai Tuvajos Austrumos.
Ahmads apgalvo, ka Dānijas zemā dzimstība nepieļaujot ieceļotāju skaita samazināšanu, jo tad kritīšoties dāņu dzīves līmenis.
Lai startētu parlamenta vēlēšanās, partijai jāsavāc 20 000 parakstu, ko bieži nespēj panākt pat labi zināmi politiķi. Taču Nacionālā partija apgalvo, ka tai jau izdevies savākt 7000 parakstu.
Neskatoties uz to, eksperti šaubās, ka jaundibinātajai partijai nākamajās vēlēšanās, kas gaidāmas 2015.gada gada septembrī, izdosies iegūt kādu vietu parlamentā.
Orhūsas universitātes politikas zinātnes profesors Pēters Nanestats norāda, ka jau tagad eksistē partijas, kas iestājas par vairumu no nacionālās partijas programmā esošajām prasībām, taču tām gluži vienkārši parlamentā nav pietiekamas pārstāvniecības.
«Vienīgā iespēja Nacionālajai partijai, manuprāt, ir mobilizēt daudzus imigrantus, kuri līdz šim nav balsojuši,» intervijā laikrakstam «Berlingske» norādīja Nanestats. «Taču pat tad, ja viņiem tas izdosies, es šaubos, vai ar to pietiks.»