Jaunā paaudze apreibinās. Kāpēc? (3)

Vieni nosoda jauniešus, kas pulcējas baros un rīko apšaubāmas izklaides, citi – viņu vecākus. Vēl citi – sabiedrību un operatīvos dienestus, kas laikus nesniedz palīdzību. Diemžēl šis nav pirmais gadījums, kad cieš vai pat bojā iet nepilngadīgie.

Joprojām nav skaidrības

Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļas vadītājs Edvīns Striks atzina, ka šoreiz konstatēta "šokam un ātrai nāvei raksturīga aina". Patologs skaidroja, ka nāve bijusi meitenes organisma reakcija "uz kaut ko". Šis kaut kas varējusi būt gan toksiska viela, gan alkohols, gan narkotiska viela, gan arī vīruss vai kas cits. E.Striks pastāstīja, ka ķīmiskie paraugi noskaidros, kas tieši bijis pusaudzes nāves cēlonis. Detalizētās ekspertīzes slēdziens esot gaidāms pēc nedēļām trim.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks pagājušās nedēļas nogalē atzina, ka šajā gadījumā vairāki pavedieni liekot domāt, ka meitenes nāvē vainīgs nevis alkohols vai narkotikas, bet gan toksiskas vielas. Taču detalizētāku informāciju viņš atteicās sniegt, norādot, ka vēl nav pabeigta izmeklēšana.

Plašāku informāciju policija nesniedz joprojām. Liepājas Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pirmdien informēja, ka uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas – par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Izmeklēšanu turpinot, un papildu komentārus bez jau oficiāli sniegtajiem vēl nevarot sniegt.

Likumsargi aukļu ādās

Tas, ka pusaudži lieto apreibinošas vielas, nav nekas jauns. "Kurzemes Vārda" pērn rudenī veiktais eksperiments parādīja, ka pat alkoholiskos dzērienus mūsu pilsētas veikalos jauniešiem iegādāties nav problēmas. Vēl vienkāršāk ir tikt pie līmes tūbiņas, degvielas šļukas vai aerosola flakona, ko paostīt.

Pašvaldības policijas apkopotie dati rāda: par to, ka nepilngadīgie smēķē un atrodas sabiedriskās vietās reibumā, pērn sastādīti 1402 protokoli, kas ir vairāk nekā 2006.gadā, kad par šādiem pārkāpumiem noformēti 1354 protokoli. Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute skaidroja, ka lielākā daļa protokolu noformēti par smēķēšanu, taču nereti ir gadījumi, kad likumsargi rūpējas par apskurbušiem pusaudžiem. Turklāt ne tikai tādiem, kas apreibuši pēc alkohola lietošanas, bet arī ekstrēmākas izklaides baudītājiem, piemēram, līmes un degvielas ostītājiem. Mazāk iereibušie tiek nogādāti mājās un nodoti vecāku aprūpē, savukārt stipri apreibušajiem izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas viņus nogādā slimnīcā.

Arī Valsts policijā atzīst, ka pusaudžu alkoholisms vēršas plašumā. J.Knīse informēja, ka pērn reģistrēti 179 gadījumi (bet ne personas, jo nereti vieni un tie paši pusaudži apreibināmies tiek pieķerti atkārtoti), kad pusaudži lietojuši alkoholu vai atradušies iereibuši sabiedriskās vietās. Savukārt 13 gadījumos nepilngadīgie nogādāti medicīnas iestādē, lai veiktu pārbaudi uz aizdomu pamata par atrašanos narkotisko vielu ietekmē. Divos gadījumos sākti kriminālprocesi, jo pusaudži pieķerti atkārtoti. Toksikomānijas gadījumi 2007.gadā nav reģistrēti.

Kas atbildīgs?

Mūspusē nupat notikušais traģiskais negadījums, kad mira pusaudze, nav vienīgais. Pērn Latviju pāršalca satraucoša ziņa, ka zēns miris pēc šķiltavu gāzes ostīšanas. Arī mūspusē pirms pāris gadiem bija traģisks negadījums, kad kāds puisis tika atrasts miris uz soliņa. Vairākiem pusaudžiem apreibināšanās beigusies vieglāk – mediķiem viņus izdevies izglābt. Viens šāds gadījums bija samērā nesen, kad puika aplējās ar benzīnu un guva apdegumus, jo viņa drēbes aizdegās. Vēlāk noskaidroja: zēna stāstījums, ka degviela uzliesmojusi brīdī, kad viņš to iepildījis mopēda tvertnē, nav patiess. Puikas bija apreibinājušies, ostot degvielu, tad arī notikusi nelaime.

Tāpat mediķi kaulainajai no nagiem izrāvuši vairākus nepilngadīgos, kuri apreibinājušies, ostot līmi, vai bija saindējušies ar grādīgo dziru. Turklāt pieredze rāda, ka jaunieši dzērumā apdraud ne tikai sevi un savu dzīvību, bet arī apkārtējo drošību. Lasītāji noteikti atceras gadījumu pērn rudenī, kad skolnieks pēc alkoholisko dzērienu lietošanas uzbruka franču valodas skolotājai.

Lielākā daļa sabiedrības, tāpat kā Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gints Krēsla, uzskata, ka daļa vainas jāuzņemas vecākiem. "Skumji, bet vecāki bieži pat nezina, kur viņu bērni atrodas," atzīst G.Krēsla. Viņš brīdina, ka arī no narkotikām jaunieši nav pasargāti, un pārdozēt tās var, pašam pusaudzim to pat nenojaušot: "Nav zināms, kas piejaukts pie dzēriena. Pāris malku, un jaunietis atslēdzas." G.Krēsla nav pārliecināts, vai visi vecāki izprot šo apdraudējumu: "Policija nevar izstāvēt klāt katram jaunietim. Par to, kur bērns atrodas, ar ko ir kopā un ko dara, ir jāinteresējas vecākiem. Nepietiek bērnu pabarot un apģērbt."

To, ka lielākā atbildība gulstas uz vecākiem, traktē arī likums. I.Mikute skaidro, ka par nepilngadīgo personu smēķēšanu vai atrašanos reibumā sabiedriskā vietā paredzēts naudassods līdz 25 latiem. Par pusaudžiem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu, atbildīgi ir viņu vecāki – protokols tiek noformēts vecākiem. Savukārt jaunieši, kas jau sasnieguši minēto vecumu, atbildīgi ir paši.

Un tomēr vecāki nereti atzīst, ka netiek galā ar atvasēm, kuras, sasniegušas tīņu vecumu, vairs neklausa. Kāda māmiņa sūdzējās, ka viņas meita pēc iedraudzēšanās ar kādu meiteni, pārvērtusies līdz nepazīšanai. Meita mēdzot pazust uz vairākām dienām, vecākiem pat nepasakot, kur atrodas. Turklāt meitene izslēdzot mobilo tālruni, lai māte viņu nevarētu sameklēt. Māte jau vairākkārt vērsusies policijā, ar kuras palīdzību meita atrasta, taču klaiņošana turpinoties, un vecāki nezina padoma. Arī psihologa konsultācijas neko neesot devušas.

Cīņa ar sekām

Likumsargi atzīst, ka pusaudžu atturēšana no apreibināšanās jau ir cīņa ar sekām. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi, un katrs gadījums izvērtējams atsevišķi.

Liepājas Policijas pārvaldes Kārtības policijas vecākā inspektore darbā ar nepilngadīgajiem Vita Kalote atzīst, ka negadījumu ar Ievu komentēt neesot gatava, jo vēl nav zināms, kāds bijis tā iemesls. Neoficiāla informācija vēsta, ka bojā gājušās meitenes ģimene, kurā bez Ievas ir vēl divi bērni, ir sašķēlusies. Viena no atvasēm, kam jau ir 20 gadu, uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Tēvs ar vienu no bērniem joprojām dzīvojot Aizputē. Savukārt māte, mazpilsētā nevarēdama atrast darbu, pārcēlusies uz Liepāju, kur strādā un dzīvo. Ieva dzīvojusi pie mātes.

V.Kalote no sava darba pieredzes stāsta, ka gadījumos, kad alkoholu pamēģinājuši bērni ap desmit gadu vecumu, dzinulis, visbiežāk, bijusi interese. Pusaudžiem savukārt apreibināšanās motīvi ir citi. Tiesībsargi secinājuši, ka vainīgs visbiežāk ir tā saucamais bara efekts. V.Kalote atzīst: "Tā ir draugu ietekme. Lai iekļautos kompānijā, nedrīkst atšķirties. Kādā vilku barā esi, tā jākauc līdzi." Amatpersona stāsta, ka nereti pusaudžus uz apreibināšanos pamudina arī konflikti ģimenē un bezdarbība. Kāds ir arī reklāmas upuris: "Saskatās televīzijā alkoholisko dzērienu reklāmas. Tās taču ir tik košas un krāsainas. Un ļaudis tur jauni un līksmi. Kāpēc gan nepamēģināt pašam?" Viņas praksē bijuši arī tādi gadījumi, kad pusaudzis vai jaunietis sācis lietot alkoholu, jo ieslīdzis depresijā: "Tas ir tāpat kā pieaugušajiem – iereibušam problēmas vairs nešķiet tik asas."

Savukārt mediķi brīdina, ka uz pusaudža nenobriedušo organismu apreibinošās vielas iedarbojas daudz stiprāk, nekā uz pieaugušajiem. E.Striks uzsver, ka nav iespējams prognozēt to, kā bērna organisms reaģēs uz vienu vai citu vielu. Pēc viņa teiktā, pat gaisa atsvaidzinātājs, kas ir it kā nekaitīga viela, ieelpots pēc tam, kad lietots alkohols vai cita apreibinoša viela, vai izraisīt šoku, un jaunieša sirds var apstāties.

Uzziņai

– Pašvaldības policija par nepilngadīgo smēķēšanu un atrašanos sabiedriskās vietās iereibušiem 2007.gadā sastādījusi 1402 protokolus (2006.gadā – 1354). – Valsts policijā 2007.gadā reģistrēti 179 gadījumi, kad pusaudži lietojuši alkoholu vai atradušies iereibuši sabiedriskās vietās. – 13 gadījumos nepilngadīgie nogādāti medicīnas iestādē, lai veiktu pārbaudi uz aizdomu pamata par atrašanos narkotisko vielu ietekmē.