/nginx/o/2018/07/15/9202623t1h7c8b.jpg)
Floriste Gunta Sakse stāsta, ka vismaz reizi mūžā katrai sievietei vajadzētu uzpīt kārtīgu Jāņu vainagu.
Pašiem jāpin Jāņu vainags (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Protams, vieglāk ir visu nopirkt, bet savām rokām pīts vainadziņš būs daudz labāks,» saka Gunta un, runājot par ozollapu vainagu, teic: «Īstu ozollapu vainagu pinot, jāņem vērā vairāki nosacījumi. Vislabāk vainagu pīt no sīkiem zariņiem vai tikai no ozola lapām. Lai vainags sanāktu stingrs un nejuktu, ozolzariņus var uzreiz ar šņorīti pīt klāt biezākai linu auklai, stieplei vai pabiezākam striķim, kas kalpotu par vainaga pamatni. Bet meitu vainagiem var iepīt iekšā visu, kas vien pļavā atrodams. Kā zināms, tieši Līgo naktī katra zālīte ir enerģijas pārbagāta, lai mēs uzņemtu pēc iespējas vairāk un labāko enerģiju, vainagā var pīt tiešām trejdeviņas zālītes. Šāds vainags ilgāk izskatīsies svaigs nekā, piemēram, tikai no pīpenēm. Smaržai vainagā var iepīt kalmi, piparmētru. Labi izskatās vainagā iepīti suņuburkšķi, āboliņš un maijrozītes.»
Floriste pamāca, lai vainadziņš būtu vienmērīgi biezs, svarīgi to pīt no vienāda garuma puķēm. Tad puķu kāti pamīšus mijas un nebūs tā, ka citviet vainaga pamatne ir biezāka, citviet plānāka.
«Īpaši šogad, kad naudas cilvēkiem nav daudz, nevajag slinkot, bet Līgo svētku priekšvakarā iebrist basām kājām pļavā, saplūkt zāles un pašiem uzpīt vainagus. Arī ozollapu vainaga pīšana nav ne kas sarežģīts. Vien nedaudz gribasspēka un pacietības nepieciešams,» teic G. Sakse.