Nacionālie aksesuāru lietošanas paradumi un tendences

Lai gan lielākais uzsvars šajās modes parādēs tiek likts uz tērpiem, no dažām var aizgūt idejas arī interesantiem aksesuāriem. Sekojot līdzi notikumiem modes pasaulē, t/c "Domina" uz sarunu aicināja modes ekspertus - žurnāla "Deko" galveno redaktori un modes blogeri Agnesi Kleinu, modes dizaineri Vitu Radziņu, žurnāla "Pastaiga” modes redaktori un blogeri Anitu Sedliņu un modes dizaineru Gintu Budi -, lai kopā diskutētu par aksesuāru nepieciešamību mūsu ikdienā, tostarp nacionālajiem aksesuāru lietošanas paradumiem un iezīmēm Latvijā.

Jau sarunas sākumā eksperti bija vienisprātis, ka aksesuāriem izteiktas modes neesot

un tie - piemēram, cepures - lielākoties tiek iegādāti emocionālā iespaidā

vai praktiskos nolūkos. Savukārt, vērtējot aksesuāru nozīmi ikdienā, modes dizainere Vita Radziņa atzīst, ka viņa aksesuāru uztver kā rotu, kurai var būt aizsargfunkcija, izdaiļošanas vai kāda cita funkcija.

Savukārt modes blogere Agnese Kleina atzīst, ka viņai aksesuāri vairāk ir emocionāls akcents. Viņasprāt, tie ir arī daļēji neapzināts veids, kā radīt iespaidu par lielu garderobi, ar dažādiem aksesuāriem novēršot uzmanību un radot iespaidu, ka viens un tas pats tērps katru reizi ir citādāks. Bet Anita Sedliņa uzskata, ka aksesuāram var būt arī kāda dziļāka koncepcija vai doma - tas ir piedeva visam tēlam kopumā un ir vairāk dekoratīvs nekā funkcionāls elements.

Aksesuāri nenoliedzami ir arī līdzeklis, ar kuru palīdzību var akcentēt to, ko ir vērts izcelt, un notušēt nevēlamo. Gints Bude norāda, ka gudra sieviete vienmēr pratīs izmantot šo viltību: "Sievietei ar aksesuāriem jābūt tādai pašai kā ģeniāla teātra uzveduma režisoram – jāsaliek ļoti pareizi visi šie akcenti." Viņš uzsver, ka, no latviešu tautastērpu viedokļa skatoties, aksesuārs noteikti ir arī tas, kas parāda mūsu bagātību. Tas ir sava veida statusa apliecinājums, jo daudzkārt aksesuāri, piemēram, mazi briljanta auskariņi, ir desmitkārt dārgāki par pašu apģērbu, kurpēm un pārējo. Agnese Kleina vēl piebilst, ka

dažkārt cilvēki speciāli izvēlas noteiktus aksesuārus,

lai apliecinātu piederību kādam konkrētam sabiedrības slānim.

Turpinot par nacionālajām iezīmēm, Agnese Kleina stāsta: "Atskatoties pagātnē, varam redzēt, ka mūsu reģionā nav bijusi liela vēlme ļauties rotām. To nozīme vairāk ir bijusi simboliska, aizsargājoša, ar īpašu nozīmi." Modes dizainers Gints Bude viņu papildina: "Es

domāju, ka latvieši ir ļoti kompleksaina nācija, arī mūsu tautastērpā ir vērojama ļoti liela piesardzība un pārdomātība.

Latviešiem ir raksturīgi tūkstoš reizes visu pārdomāt un apšaubīt pirms lēmuma. Daudziem latviešiem piemīt neveselīga kautrība un biklums, neticība sev. Tā, šķiet, ir mūsu mentalitāte – piesardzība un pārdomātība. Tas attiecas arī uz mūsu aksesuāriem un rotām. Mēs esam daudz piesardzīgāki to izvēlē nekā citas nācijas. Man pat šķiet, ka teju katra Latvijas sieviete pirms iziešanas no mājas sevi nopēta un salīdzina ar Ziemassvētku egli – vai tikai ar aksesuāriem nebūs pāršauts pār strīpu."

Viņam iebilst Vita Radziņa, nepiekrītot, ka kompleksainums ir tas pats, kas pārdomāt savu rotu vai to krāsu gammas izvēli. Atbildot Gints Bude skaidro, ka kompleksiem ir divi izskaidrojumi. Pirmais izskaidrojums - cilvēks kompleksus rada sev pats, bet otrs izskaidrojums - tos rada apkārtējie.

"Uzskatu, ka lielākoties notiek otrais scenārijs. Ar to es gribēju pateikt, ka mūsu tautastērps ir tik unikāls tāpēc, ka mēs bijām apspiesti. Mēs vienmēr esam centušies pierādīt savu, tai pašā laikā darot to ļoti apdomīgi. Latviešu sievietes saistībā ar savu apģērbu un rotām ir tādas pamatīgas, gruntīgas,

viņas māk pamatot, kāpēc izvēlas konkrēto tērpu vai aksesuāru

un ko viņas ar to vēlas pateikt," – tā modes dizainers.

Diskusijas dalībnieki novērojuši - lai arī patlaban lielākajai sabiedrības daļai aksesuāru ir maz, ir arī tādi, kuriem aksesuāru ir pārpārēm. Gints Bude pat ievērojis, ka latviešu sievietes iedala divās daļās – tās, kuras pret aksesuāriem izturas vieglprātīgi, un tās, kuras aksesuāram piešķir ļoti lielu un nopietnu nozīmi. Protams,

aksesuāru izvēli nosaka arī raksturs un psiholoģiskās iezīmes.

Piemēram, ir cilvēki, kuri it visā pieturas pie minimālisma un jebko nosacīti lieku uzskata par pārmērību.

Eksperti atzīst, ka Latvijā uzkrītoša tendence ir tumšas krāsas – it īpaši rokassomas, kas lielākoties ir melnas un nu jau kļuvušas teju par uniformu. Tumšas drēbes un aksesuārus veikalos vienmēr var redzēt vairumā, jo tas ir tas, ko Latvijā visbiežāk pērk. Tāpēc Gints Bude mudina šajā sezonā cilvēkus veikalos

vairāk pievērst uzmanību arī spilgtām, krāsainām rokassomiņām un dažādiem krāsainiem akcentiem.

Arī t/c "Domina" cilvēkus aicina šoruden būt košiem – izvēlēties krāsainus aksesuārus, apģērbu un ar šo jauno lietu palīdzību par spīti rudens pelēcībai starot! Savukārt Anita Sedliņa atzīst, ka viņai gribētos, lai sievietes un vīrieši ir drosmīgāki un aizmirst par kaut kādām noteiktām formulām. Viņa uzskata – jābeidz domāt, ka šis vai tas nav domāts man. Jānoliek malā latviešu pieticība. Jāiegādājas lietas, kas cilvēkam liek justies pārliecinātam, pat ja reizēm tās šķiet muļķīgas. Ja personība dominē, tad apģērbam nav nozīmes.

Modes eksperti diskusiju noslēdz ar vienprātību, ka šis laika posms, kurā dzīvojam, ir individualitāšu gadsimts. Veids, kā ģērbjamies un vizuāli papildinām sevi, izceļ mūsu personību. Spēks rodams pašā idejā. Tādēļ jāmainās līdzi modei – pieņemot labāko, kas tajā ienāk, un paturot labāko, kas no tās aiziet. Taču galvenais šajā procesā ir nezaudēt sevi.