Katrs kilometrs attālina nāvi

Cilvēks ir radīts kustībai, bet nav kustībai motivēts. Cik sensenos laikos dabiski bija kustēties, tik mūsdienu cilvēkam – sēdēt pie datora vai televizora. Eiropā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo ir fiziski neaktīvi un aktivitātes līmenis turpina kristies. Visā pasaulē bērni kļūst arvien mazkustīgāki, īpaši nabadzīgajos rajonos. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai, arvien samazinās. "Nekas tā nesagrauj cilvēku kā ilgstoša fiziska bezdarbība,” tā rakstījis jau Aristotelis.

Cilvēkam kopš sendienām ieprogrammēta laba apetīte – ēst vairāk nekā vajadzīgs. Mūsu sencim šī apetīte bija vajadzīga, lai uzkrātu rezerves nākamajām dienām, kad barību neizdosies atrast vai nomedīt.

Mūsdienu cilvēks allaž apēd par daudz,

un vienīgi kustības var šo kaloriju pārpalikumu nodedzināt. Kustības un sports ir vienīgais ierocis pret vēdera tauku polsteri.

Kustības cilvēkam vajadzīgas vielmaiņai. Tās strādā pret metabolo sindromu. Kustības uzlabo imūnsistēmu, samazina saslimstību ar elpošanas, gremošanas slimībām, bet, kas būtiski, – samazina arī krūšu vēža un resnās zarnas vēža iespēju. Un tas ir ar ļoti nopietniem pētījumiem pierādīts.

Kustības veido muskulatūru, bet muskulatūra veido stāju. Tikai trenēta muguras muskulatūra ļauj mugurkaulājam būt stingram un atslogo starpskriemeļu disku funkcijas.

Kustības ir dvēseles zāles. Kustoties cilvēks uzlabo smadzeņu vielmaiņu, ietekmē hormonālo sistēmu. Tas rada labu noskaņu un pašsajūtu. Amerikāņi saka vienkāršāk: „Move jour butt and jour mind will follow.” Tāds brīvs tulkojums būtu – „kustini savu lejasgalu, un Tavs gars kustēsies līdz”.

Sports un kustības attālina vecumu.

Katrs noskriets, noslēpots vai nopeldēts kilometrs attālina slimības un nāvi.

Gauži vienkārši – Latvijā visvairāk cieš un mirst no sirds un asinsvadu slimībām, bet treniņi šīs slimības atceļ. Kustības attālina depresiju, demenci, osteoporozi, epilepsiju, sirds asinsvadu, elpošanas ceļu slimības, tātad arī nāvi.

Fizisko aktivitāšu trūkums ir viens no galvenajiem patstāvīgajiem riska faktoriem hronisku neinfekcijas slimību attīstībā, kas izraisa aptuveni 10% nāves gadījumu Eiropā. Ilgstoša mazkustība ir viens no būtiskiem cēloņiem, kas izraisa organisma priekšlaicīgu novecošanos. Tā savukārt ir cieši saistīta ar asinsrites sistēmas novecošanos. Cilvēks ir tik vecs, cik veci ir viņa asinsvadi. Asinsvadu novecošanos var aizkavēt regulāras kustības un vingrošana.

Sports un kustības ir ārstniecības līdzeklis. 19. gadsimtā, kā arī lielāko 20. gadsimta daļu kustību trūkums netika atzīts par slimības riska faktoru. Vēl vairāk – aktīvas kustības tika atzītas par ārstniecību traucējošu aspektu. Ārstējot gandrīz jebkuru slimību, sākotnēji tika norādīts ārstēšanās režīms, lielākoties – gultas režīms. 20. gadsimta beigās ar pētījumiem tika pierādīts pretējais – jebkuras slimības ārstēšanā vajag izmantot vingrošanu, kustības un pat sportu. Tā docenta Viestura Šiliņa pētījumi par optimālu astmas ārstēšanas papildlīdzekli noteica alpīnismu. Profesors Andrejs Ērglis savus infarkta slimniekus jau otrajā dienā ceļ no gultas un liek nodarboties ar speciālu ārstniecisku fizkultūru.

Kustības un sports rada laimes izjūtu tikai tiem, kas paši sacensībās piedalās. Sportistiem izdalās virkne ķīmiski aktīvu vielu, kas ietekmē smadzeņu darbību. Intensīva slodze (tāda ir arī seksa laikā) izdala arī endorfīnus, kas atstāj uz smadzenēm morfīnam līdzīgu iedarbi. Tie, kas sporta sacensībās piedalās siltajās čībās pie televizora, pozitīvās emocijas lielākoties spiesti iegūt ar alkohola starpniecību.

Kustības un ēšana nosaka ķermeņa svaru. Attiecību mēs saucam par kaloriju bilanci. Parasti šī bilance norāda, cik kaloriju par daudz uzņemts un cik tauku nogulsnēsies vēdera priekšējā sienā, uz dibena vai (holesterīna veidā) asinsvadu iekšējās sieniņās. Katram cilvēkam ir savs fiziskās aktivitātes līmenis, pie kura viņš svarā vairs nepieņemas – lieko kalorāžu izvada caur resno zarnu.

Ir pieņemts uzskatīt, ka šāds kustību apjoms ir 10 000 soļu dienā ar noteikumu, ka vismaz daļa no šiem soļiem veikta tik ātri, ka izraisa svīšanu. Velobraukšana ir vieglāka par skriešanu – ar velosipēdu mums nāktos nobraukt četrdesmit kilometru.

Svarā krišanās tikai ar ēšanas samazināšanu ir absurda.

Organisms sākotnēji noārda muskulatūru, kā rezultātā ievērojami samazinās vielmaiņa.

Nedaudz kustību ir labāk nekā nemaz kustību. Kustība veselībai nenozīmē tikai sporta laukumu, bet arī iešanu pa trepēm, piecdesmit noskrietus soļus līdz trolejbusam, dārza darbus, bet īpaši nozīmīgs ir velobrauciens no mājām uz darbu un atpakaļ.

Taukus ķermenis dedzina nost, sākot ar pirmo kustības minūti.

Pirmais uzstādījums katram – kustēties vismaz trīs reizes nedēļā, vismaz 30 minūtes. Veselībai adekvāts treniņu apjoms ir 5 reizes nedēļā ne mazāk kā 30 minūtes ar intensitāti līdz intensīvai svīšanai vai ar pulsa frekvenci 130–150 reižu minūtē.

Kas būtu labākais treniņš, ar ko sākt? Kardiologi iesaka speciālu sirds fitnesu. Vecāka gadagājuma cilvēku sporta pamatprincipi ir nodarboties ar izturības treniņiem. Izturības treniņš nozīmē ilgāku skriešanu, slēpošanu, riteņbraukšanu vai peldēšanu. Bet tikpat labi – dejas. Izturības treniņš ekonomizē sirds asinsrites sistēmas darbību, samazina miera stāvokļa sirdsdarbības frekvenci, kā arī ar laiku sirdsdarbības frekvenci analogas slodzes gadījumā. Šeit man būtu jāstāsta par simpātisko aktivitāti, bet to interesenti izlasīs paši.

Patiesībā jānodarbojas ar to sporta veidu, kas pašam rada prieku. Lai pilnībā atbrīvotu ikdienas spriedzes nomāktās smadzenes, es ieteiktu sporta spēles. Spēlējot basketbolu vai hokeju, cilvēks pilnībā aizmirst savus ikdienas rūpestus, sakārto savu psihi un sagatavo to nākamajiem darbiem. Diemžēl lielākajā daļā sporta spēļu ir ļoti vienveidīgas kustības. Pirms sporta spēļu kā veselību veicinoša līdzekļa izmantošanas būtu nopietni jāiesildās un jāizstaipa saites. To vajadzētu apgūt pie speciālista.

Nodarbības ar sportu amatieru līmenī neprasa speciālu ēšanu, vismazāk jau speciālus sporta dzērienus un pulverus. Tie lielākoties ir paredzēti kā naudas mašīna.

Sports bez ūdens nav iespējams. Sportošanai es ieteiktu vadīties pēc šādas shēmas – 400 – 600 ml 2 stundas pirms treniņa, 150 – 200 ml īsi pirms treniņa, 100 – 150 ml katras 20 minūtes treniņa laikā, bet tikai tiem, kam intensīva slodze ilgāka par stundu, vajadzētu izvēlēties sporta dzērienus (tos var viegli sagatavot pats). Tiem, kas trenējas pastāvīgi, labi zināms, ka organisma šķidruma rezerves stundas treniņam parasti ir pietiekamas.

Ļoti nozīmīga atziņa pasaules medicīnā ir vecāka gadagājuma cilvēku fiziskā kultūra un sports kā ļoti nozīmīgs veselības un slimību prevencijas arguments. Austrālijas zinātnieki pat definējuši jēdzienu: „Vecāka gadagājuma cilvēku sports ir nācijas veselības pamats.” Sports, nevis vienkārši fiziskās kustības. Tikai jāsacenšas ir ar saviem vienaudžiem, nevis ar jaunākiem profesionāliem sportistiem. Katrās sacensībās – vai tās būtu maratonskriešana vai skrituļošana apkārt Māras dīķim, - jāapbalvo būtu visu vecuma grupu uzvarētāji.

TVNET un "Snapshots" aptaujā noskaidrojām, ka gandrīz divas trešdaļas cilvēku dienā kājām noiet attālumu, kas nepārsniedz piecus kilometrus. Tostarp visbiežāk dienas laikā kājām noiet no diviem līdz pieciem kilometriem.

Desmitā daļa kājām ik dienas mēro mazāk par kilometru.

Savukārt katrs ceturtais - līdz diviem kilometriem.

Turklāt kūtrāki kājāmgājēji ir rīdzinieki. Tāpat maz staigātāju skaitam ir tendence pieaugt, palielinoties respondentu ienākumiem. Pārsēšanās uz mašīnām varētu būt viens iemesls.

Analizējot aptaujāto vecumu, redzams, ka vismazāk kājām pārvietojas trīsdesmitgadnieki.