Daugavpils dzimtsarakstu nodaļa šogad svin savu 25 gadu jubileju. Kāzu tradīciju leksikā to varētu nosaukt par sudraba kāzām. Nodaļas vadītāja Irēna Folkmane stāsta, ka dzimtsarakstu nodaļa kā valsts iestāde Daugavpilī sāka darboties jau 1921. gadā, taču pastāvīgu piemērotu telpu tai nav bijis, tāpēc kāzu ceremonijas nācies novadīt pat ļoti nepiemērotās telpās.
Daugavpils laulību namam sudraba jubileja
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieaugot pilsētas iedzīvotāju skaitam, arvien vairāk cilvēku savus laimīgākos dzīves mirkļus vēlējās reģistrēt skaistās telpās. Iepazina citu tautu tradīcijas
1975. gadā Daugavpils izpildkomiteja pieņēma lēmumu rekonstruēt Pionieru namu, kas atradās Raiņa ielā 27, un tā vietā veidot Laulību namu. Pēc gada toreizējā dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Valentīna Tomsone iesniedza pieteikuma vēstuli “Latkomunprojekt” Daugavpils nodaļai ar lūgumu izgatavot tehniskā darba projektu, taču pagāja seši gadi, iekams tapa jaunā ēka.
I. Folkmane stāsta, ka parka teritorija kādreiz bijusi apbūvēta, bet pēc kara palikuši vien gruveši. Kad veidojuši parku un dēstījuši kokus, zemē atraduši sarkanus ķieģeļus, no kuriem te bija celtas pirmskara ēkas.
Jauno ēku, kuru projektēja arhitekts Jānis Praņevskis, atklāja 1982. gada 5. martā. Svinīgajā ceremonijā toreiz piedalījies daudzas amatpersonas, piemēram, pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs L. Vanags, LPSR Dzimtsarakstu departamenta direktore Ā. Iklāva un citi. Todien tika reģistrēts arī pirmais jaundzimušais – Dana Paviška.
1984. gadā Daugavpils dzimtsarakstu nodaļā notika toreizējās savienības mēroga seminārs, kurā piedalījās 7 republiku dzimtsarakstu nodaļu darbinieki. Katra delegācija demonstrēja savas kāzu reģistrācijas tradīcijas ar īstiem jaunajiem pāriem. I. Folkmanei visvairāk iespiedušās atmiņā azerbaidžānu tradīcijas – viņi jaunam pārim dāvā spoguli un liek tajā ieskatīties ar vēlējumu, lai arī pēc ilgiem kopdzīves gadiem nav kauns tajā ielūkoties, tāpat dāvājuši jaunajiem augļu grozu, bet līgavai ap vidukli sēja sarkanu jostu un uz pleciem aplika sarkanu šalli, kas simbolizējot auglību. Citi likuši jaunajiem turpat zālē dejot valsi vai stāvēt visu ceremoniju uz tautiska dvieļa.
Pīlādzi nepasargāja
Ēka joprojām esot lepnākais laulību nams Latvijā, kaut arī arhitekts pieļāvis dažas nepilnības, piemēram, lielie logi foajē neveras vaļā, jo traucē kāpņu margas, bet gaismekļi piestiprināti tā, ka tiem trešajā stāvā jau 25 gadus neviens netiek klāt, lai nomazgātu kupolus un nomainītu spuldzītes, kas par laimi degot joprojām.
Daugavpils mākslinieks Mārtiņš Kupcis bija iecerējis izgatavot jaunajai ēkai kaparā kaltu emblēmu, taču traģiski gāja bojā, un viņa ideju īstenoja Daugavpils mākslinieks Indulis Folkmanis. Emblēmā atspoguļotas kopā cieši savijušās sievietes un vīrieša figūras, kurām pa vidu birst ābeļziedi – mūžīgās mīlestības simbols.
Vitrāžu laulību ceremoniju telpai veidoja māksliniece Ludmila Safronova, bet interjera autors ir Uģis Auziņš. Kopš atklāšanas reizes glabājas arī Kārļa Dobrāja glezna “Ģimene”.
Atklāšanas dienā iepretim laulību namam tika iestādīts pīlādzis, kurš ilgus gadus nesa savu svētību, taču pirms trim gadiem, veicot parka celiņu rekonstrukciju, tas ticis iznīcināts.
Maijā būs remonts
I.Folkmane stāsta, ka sākotnēji laulību nama ideja bijusi ļoti grandioza. Pirmajā stāvā atradās darba kabineti, otrajā stāvā laulības un dzimšanas reģistrācijas zāles, līgavas un līgavaiņa istaba, jaundzimušo istaba, kur varēja pārtīt mazuli, kā arī šampanieša istaba, kurā jaunais pāris un kāzu viesi varēja iemalkot šampanieti un nosvinēt svinīgo brīdi. Trešajā stāvā atradās foto zāle, metodiskais kabinets rekvizītiem un lekciju zāle 100 cilvēkiem. Astoņdesmitajos gados ik gadu laulājušies vismaz pusotra tūkstoša pāru, kuriem pirms jāvārda teikšanas tika vadītas lekcijas ar nelielu ieskatu laulības dzīvē un par dažām kāzu svinību organizatoriskajām lietām.
Kamēr I. Folkmane kā deputāte darbojās Saeimā, Laulību namā notika radikālas izmaiņas. Sākumā likvidēja šampanieša zāli, pēc tam laulību namu sadrumstaloja, atdodot trešo stāvu un daļu citu telpu dažādiem dienestiem un iestādēm. Šobrīd vienā ēkā mīt gan bāriņtiesa, gan notāri, gan tulkošanas birojs un apdrošināšanas firma, bet ar saderinātajiem pāriem lekcijas nākas rīkot foajē.
Par godu laulību nama jubilejai pašvaldība iedalījusi līdzekļus, lai veiktu kosmētisko remontu dažās telpās, tāpēc maijā nebūs nevienas reģistrācijas un notiks intensīvs remonts. Turklāt šoruden Daugavpils dzimtsarakstu nodaļā uz semināru pulcēsies dzimtsarakstu nodaļu vadītāji no visas Latvijas.