Olands un Rompejs: Krievijai paredzētos «Mistral» karakuģus nevar iegādāties ES vajadzībām (27)

EP deputāte Sandra Kalniete (V/ETP), kura bija starp vēstules iniciatoriem Olandam un Rompejam, norāda, ka atbildes vēstules atstāj tipiskas atrakstīšanās iespaidu, paužot, ka kuģus nav iespējams iegādāties ES aizsardzības vai robežsardzes vajadzībām, jo esošie ES līgumi un dažādas ES procedūras to neatļauj.

«Pašlaik Krievija ir rupji pārkāpusi starptautisko kārtību un savas saistības, anektējot Krimu un iebrūkot Ukrainā. ES ir neatliekami jādomā, kā stiprināt kopīgo aizsardzības politiku ar reālām spējām un būt gataviem tādām jaunām karadarbības formām kā hibrīdkaram. Tāpēc «Mistral» iegāde Eiropas aizsardzības stiprināšanai būtu pareizs lēmums,» uzskata Kalniete.

Kā informēja EP deputātes Sandras Kalnietes (V/ETP) biroja pārstāve Māra Lesiņa, vēstules autors igauņu deputāts Tunne Kelams uzskata, ka deputātu iniciatīva ir skatīta nopietni un abi prezidenti ir papūlējušies izsvērt praktiski ES iespējas iegādāties «Mistral», ko sākotnēji bija pasūtījusi Krievija, un abas augstās amatpersonas neapšauba deputātu piedāvāto pamatideju.

«Krievijas agresija pret Ukrainu un Kremļa brutālie starptautisko noteikumu pārkāpumi ir aizgājuši pārāk tālu, lai varētu rast jebkādu pamatojumu augsto tehnoloģiju karakuģa piegādei šim agresoram. [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina stratēģija un uzvedība nav mainījusies un tuvākā vai tālākā nākotnē nemainīsies tādā mērā, lai atgriešanās pie līdzšinējās ieroču tirdzniecības būtu iedomājama», uzskata Kelams.

Jau ziņots, ka vairāki EP Ārlietu un Aizsardzības komiteju deputāti septembra sākumā nosūtījuši vēstuli Rompejam un Olandam, kurā aicina atrast konstruktīvu un pozitīvu risinājumu karakuģu «Mistral» izmantošanai Eiropas aizsardzības vajadzībām.

Savukārt bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs atzina, ka Krievijai paredzētie Francijā būvētie «Mistral» karakuģi ir pārāk dārgi, lai tos iegādātos NATO dalībvalstis.

Apaturajs norādīja, ka ir diezgan skaidrs, ka Kremlis Elizejai nav devis citu variantu, kā pagaidām apturēt kuģu piegādi, taču pati NATO šos kuģus nevar iegādāties, jo kā aliansei tai nepieder gandrīz nekas.

«Vai NATO dalībvalstis varētu tos iegādāties? Jā, protams, jo šie jautājumi ir katras dalībvalsts pārziņā, taču manā rīcībā nav informācijas, ka kāda valsts to grasās darīt, jo, būsim atklāti, «Mistral» kuģi ir diezgan dārgi,» sacīja Apaturajs.

Jau ziņots, ka Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Septembra sākumā Parīze paziņoja, ka aptur pirmā karakuģa piegādi, jo «nav īstie apstākļi», lai kuģi piegādātu. Kāds avots Francijas diplomātiskajās aprindās atklāja, ka Parīze pieņēmusi šādu lēmumu, ieklausoties starptautiskās sabiedrības spiedienā. Tiesa, drīz pēc tam mediji, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka rīkojums pārtraukt šo kuģu būvniecību nav dots.

Francijas prezidents Fransuā Olands vispirms izteicās, ka Francija piegādās Krievijai karakuģus «Mistral» tikai tad, ja Ukrainā būs iestājies miers, bet drīz pēc tam paziņoja, ka galīgo lēmumu pieņems līdz oktobra beigām.