Desmitgades notikumi, kas lika mums pasmaidīt (10)

Zemenes skrējiens pretī slavai

2004. gada 4. septembrī Latvijas un Portugāles futbola izlašu spēli pasaules čempionāta kvalifikācijā pārtrauca tolaik 18 gadus vecās Lienes Buldures jeb Zemenes puskailais skrējiens, kas bija pirmais strīkeru iznāciens Latvijas futbola vēsturē. Ziņa momentā pāršalca visus pašmāju, kā arī daudzus ārvalstu medijus, kuri vēl kādu laiku televīzijā demonstrēja drosmīgās meitenes skrējienu. Pēc pavisam neilga laika Zemene piedalījās tobrīd aktuālajā realitātes šovā "Talantu fabrika", savukārt Portugāles izlases fanu klubs no skrējiena organizētājiem "Jaffa Riga" un "Bad Dog" par 2000 eiro iegādājās 100 Zemenes parakstītas pastkartes.

Lagzdiņa žests senam cīņu biedram

2007. gada 31. maijā pie Saeimas ēkas norisinājās atbalsta pikets jaunievēlētajam prezidentam Valdim Zatleram, taču lielāko uzmanību pēc tā izpelnījās fotogrāfija, kurā fiksēts mirklis, kad deputāts Jānis Lagzdiņš izliecies pa logu un cilvēkiem pie Saeimas ēkas rāda visai nepieklājīgu žestu. Pats vaininieks apgalvoja, ka tas bijis domāts kādam sen neredzētam paziņam, ar kuru kādreiz dienēts padomju armijā. Neapdomīgais žests pēcāk izraisīja dažādu reakciju sabiedrībā un pat deputāta tuvinieku vidū. Lagzdiņš stāstīja, ka dēls šādu tēva izlēcienu uzņēmis ar sajūsmu un teicis, ka tagad visi draugi balsošot par viņu, sieva ieteikusi kārtīgāk padomāt, pirms tā "sasveicinās", bet māte noskaitusies un paziņojusi, ka par tādu izdarību deputāts "nav pelnījis ne pusdienas, ne vakariņas".

"Terminators" kļūst par gubernatoru

Slavenais austriešu izcelsmes Holivudas kinoaktieris un bijušais kultūrists Arnolds Švarcenegers sabiedrībai asociējas ar muskuļkalnu, kurš, lai izglābtu mazu meitenīti, viens pats spējīgs fiziski izrēķināties ar labi bruņotu karaspēku un iznīcināt visu ienaidnieka ciematu. Neviens nevarēja iedomāties, ka "terminatoram" ir ķēriens arī uz politiku. 2003. gadā viņš ar visai lielu tautas atbalstu uzvarēja Kalifornijas štata vēlēšanās, kļūstot par tās gubernatoru un līdz šim politikā darbojies gandrīz tikpat brīvi kā asa sižeta filmās.

Atis Slakteris un "nasing spešal"

Lai arī politiķiem ir iespēja apgūt valodas valsts apmaksātos kursos, šķiet, reti kurš Latvijas valsts pārstāvis to izmantojis. Tas noved pie tā, kas 2008. gada nogalē uzjautrināja daudzus iedzīvotājus pašmājās un arī tos, kas redzēja toreizējā finanšu ministra Ata Slaktera interviju televīzijas kanālam "Bloomberg". Latvijas politiķis pat sarunvalodas līmenī nespēja izklāstīt valsti piemeklējušo dižķibeli un uz jautājumu, kādi ir iemesli Latvijas ekonomikas krīzei, vilcinoties atbildēja: "I think, nothing special..." (Es domāju, nekas īpašs - no angļu val.). Savukārt, vaicāts par augsto bezdarba līmeni, viņš sacīja: "My answer will be. But I will not say." (Mana atbilde būs. Bet es neteikšu. - no angļu val.) Vēlāk ministrs vēl paspēja piebilst: "Ja jau varēju Latvijai sagādāt 7,5 miljardus eiro, mana valoda ir viena no vērtīgākajām Latvijā, varbūt ne pati skaistākā."

Čaka Norisa fenomens

Bijušā Austrumu cīņu meistara un Teksasas "reindžera" Čaka Norisa kults sākās 90. gados, kad joki par šā cilvēka maģiskajām spējām tika pārsūtīti e-pastos, bet kulmināciju sasniedza pagājušajā gadu desmitā un ar sīkstu konkurenci no Semira Gerkana puses, turpinās vēl joprojām. Jāpiebilst, ka sociālā portāla "Facebook" administratori kā galveno paroli, ar kuru var piekļūt jebkuram profilam, bija izvēlējušies tieši šo: Chuck Norris.

Pašmāju realitātes šovu varoņi

Pagājušais gadu desmits iezīmēja jaunu iespēju laikmetu. Pateicoties televīzijas realitātes šoviem un konkursiem, popularitāti iemantoja personas, kurām citādi tas diezin vai būtu izdevies. Vai kāds vēl atceras Spridzekli un Omi no "Barbarosas"? Un "Sapņu salu"? Tur taču bija Giriks, Mura, Priekšniece un Zaļais, kas beigās, visiem par lielu pārsteigumu, uzvarēja šovā. Līdzīga situācija bija arī "Fabrikā", kur "kašmaršovu" taisīja Cukuriņš un Brokeris, taču beigās laurus plūca Gocha. Un kur nu vēl bez pirmās "Talantu fabrikas", ar Dona un Lily mīlestību, kā arī Detlefa un Mikusa organizēto grautiņu. Mūsu platuma grādiem realitātes šovi bija kaut kas jauns, tāpēc vienaldzīgs nebija gandrīz neviens, kurš sekoja līdzi notikumiem un bija gatavs "bliezt pa pogām", lai ar sms balsojumu palīdzētu savam favorītam noturēties šovā vēl kādu nedēļu.

No mājsaimnieces par popzvaigzni – Sūzana Boila

Šķiet, neviens talantu konkursu dalībniekiem atzinību nebija pelnījis tik daudz kā 48 gadus vecā skotu mājsaimniece Sūzana Boila. Viņa pasauli pārsteidza, uzstājoties britu šovā "Britain's Got Talent" ar dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Les Misérables". Ieraugot viņu uz skatuves, gandrīz ikvienu zālē un pie televīzijas ekrāna pārņēma ironisks smīns, taču turpmāko minūšu laikā skatītāju attieksme no skepses pārtapa apbrīnā - klātesošie, stāvot kājās, ar skaļām ovācijām uzņēma katru Boilas izdziedāto augsto noti. Pusmūža sievietes spēcīgā balss un emocionālais dziedājums apbūra daudzus un jau nākamajā dienā padarīja viņu par pasaules mēroga zvaigzni. Izdotais albums ar tādu pašu nosaukumu kā konkursā izpildītais skaņdarbs kļuva par 2009. gadā vislabāk pārdoto ierakstu un vēl daudzas nedēļas noturējās pārdotāko plašu topa virsotnē.

Ingmārs Līdaka un "Aizver muti!"

Kad 2009. gada 15. oktobrī Saeimā plašas debates izraisīja priekšlikums par obligātu karogu izkāršanu pie privātmājām tikai divos datumos (4.maijā un 18.novembrī), krievu valodā runājošais Ingmāra Līdakas nodēvētais "kreisais zvēru un putnu dārzs" jau kala plānus ar laiku izņemt no svinamo dienu saraksta arī tās. Dabas draugam un acīmredzot lielam savas valsts patriotam Līdakam pacietības mērs bija pilns un, uzstājoties tribīnē ar emocionālu runu par latviskumu, no zāles dzirdamo neapmierinātību viņš spontāni pārtrauca ar lūgumu aizvērt muti. Teiciens momentā folklorizējās, un jau visai drīz Līdakas portrets rotāja T-kreklus, kā arī iedvesmoja jauniešus radīt datorspēles par politiku.

Džordžs Bušs un "bušismi"

"Mani vada dievišķa nozīme. Pieņemsim, Dievs man saka: "Džordž, dodies karot ar tiem teroristiem Afganistānā." Un es devos. Bet pēc tam Dievs man saka: "Džordž, ej un likvidē tirāniju Irākā." Un es devos." Šādu spārnotu brīžu, pārsacīšanos vai lingvistisku kļūdu bijušā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā publiskajās runās bijis tik daudz, ka sarunvalodā radies pilnīgi jauns termins - bušismi. Deivida Letermena televīzijas šovam vairāku gadu garumā bušismu ir pieticis gandrīz katram vakaram.

Eirovīzijas pārvēršanās par cirka izrādi

Iespējams, pirmā un vienīgā reize, kad Eirovīzija pasaulei ir sniegusi ko muzikāli vērtīgu, bija 1974. gadā, kad triumfēja ABBA ar "Waterloo". Turpmākie 36 konkursi ar atsevišķiem uzplaiksnījumiem (runā, ka "Prāta vētras" uzstāšanās pozitīvi pārsteigusi pašu Bobu Dilanu) bija vien vāja atblāzma no redzētā. Līdz ar Austrumeiropas un citu valstu, kuras ģeogrāfiski pat nepieder Eiropai, iesaistīšanos konkursā, jau tā ne sevišķi oriģinālais mūziķu izpildījums pārvērtās par cirka izrādi, kur, pateicoties ģeogrāfiskajam balsojumam, galvenās lomas spēlē primitīvā angļu valodā dziedoši Balkānu mačo un klišejiski tērptas sievietes, kas acīmredzami atbilst ne visai prasīgā "vidējā eiropieša" gaumei. Par to, kāpēc mūziķi joprojām ir gatavi teju viens otru nogalināt, lai piedalītos šajā balagānā, visprecīzāk zinās stāstīt Mārtiņš Freimanis: "Tas ir pilnīgi automātiski, autopilotā, tavas dziesmas nonāk rotācijā visā Eiropā, un tad gan tur tas piķis smuks nāk iekšā! Skan tā diezgan vulgāri, bet tā arī ir!"