Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Svēto nedēļu, un tajā ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena, tomēr ievads ir Pūpolu svētdiena, kuras rīts daudzās mājās sākas ar visu mājinieku nopēršanu ar pūpoliem.
Tie, kuri pūpolzarus nevar salauzt paši, dodas izvēlēties sev tīkamākās buntītes pie tirgotājiem.
Centrāltirgus atgādina skudru pūzni, un pūpolu piedāvājums ir plašs. Pircēju apskatei uz letēm izliktas lielas un mazas buntītes, lieli un mazi pūpolzari, daži pārdevēji piedāvā izveidot kompozīcijas ar zaļumiem. Cenas ļoti dažādas – pavisam mazītiņi pūpolu saišķīši nopērkami par 10 vai 20 santīmiem, vidējo cenas svārstās no 50 līdz 80 santīmiem, savukārt par krietnu pūpolzaru nākas šķirties no divlatnieka. Kā stāsta paši pārdevēji, varot arī kaulēties – kā jau tirgū. "Pūpoli tagad ir lielā cieņā, sākām tos tirgot otrdien.
Ja pārdevējs ir laipns un smaidīgs, tad pircēju netrūkst," moži stāsta pārdevēja Laima, kura samtaiņus/pūkaiņus audzē mājās Mālpilī. Šogad pūpoli neesot padevušies tik labi, kā gribētos – vainīgs esot aukstums. "Pūpoliem tīk mitrums, saulīte tiem nav vitāli svarīga, bet aukstums padara pūpolkoku galotnes tukšas un spicas," stāsta Laima. Viņas kolēģis turpat blakus gan nav tik veiksmīgs tirgojoties – esot pirmā diena, kopš izgājis tirgus placī ar paša lasītajiem pūpoliem, un cilvēku aktivitāte neliela.
"Rau, nopirku divas nelielas pūpolu buntītes – vienu dāvāšu kolēģei, otru nolikšu darbā uz galda, lai pastiprinātu svētku izjūtu. Mājām pūpoli jau sagādāti, būs arī pēršana," priecājas Ilze.
Klusāks un mierīgāks ir Saktas puķu tirdziņš, cenas aptuveni tādas pašas kā tirgū, tiesa gan, par 10 vai 20 santīmiem buntīti nenopirkt. "Pūpolīšus pērk ļoti daudz, un, salīdzinot ar tirgu, šeit sastopama cita publika – cilvēki pieklājīgi, sveicinās, pasaka paldies," teic pārdevēja Zanda. Vislielākais noiets pūpoliem esot tieši svētdienā.
Latviešiem ir savi senču ticējumi par to, kas jādara Pūpolu svētdienā, visvairāk ir tieši par pēršanu. Piemēram, Pūpolu svētdienas rītā vicoja/kūla ar pūpolu slotiņām, sevišķi bērnus, gultā gulošos, uzrunājot: "Audz apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!" Varot teikt arī šādus vārdus: "Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!" Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā. Tāpat pēršana nākot par labu skaistumam, un tie kustoņi, kas pērienu dabūjuši, būšot brangi.
"Pūpolu svētdiena ir klusās nedēļas jeb Kristus ciešanu ceļa sākums, tā ir visas baznīcas liturģiskā gada kulminācija," stāsta Svētā Franciska katoļu baznīcas priesteris Andris Kravalis. Visā pasaulē to dēvējot kā Palmu svētdienu, jo Bībele vēsta, ka šajā dienā Kristus ieradās Jeruzālemē un cilvēki, viņu godinot, klāja tam ceļā palmu zarus un drēbes. "Pie mums pūpolus izmanto procesijās baznīcās – ļaudis tos klāj zem procesijas dalībnieku kājām vai vienkārši tur rokās, paužot prieku un pateicību, un reizē arī skumjas, jaušot Kristus ciešanas," teic priesteris. Romā šajā dienā pāvests tiekoties ar jauniešiem, lai tos uzrunātu.