Zemes zvaigznes debesīs

Kosmoss vieno Vasku un Rahmaņinovu

Mazo planētu, kurai dots Vaska vārds, 1990. gada 15. novembrī la Silla obesrvatorijā atklāja beļģu astronoms Eriks Elsts, kura kontā ir vairāki desmiti atklātu mazo planētu. Pēc atklāšanas jaunatklātajai planētai tika piešķirts kods 1990 VP6 un kārtas numurs 16513, tomēr tai netika dots vārds.

Ņemot vērā astronoma Erika Elsta interesi par klasisko mūziku, daļai savu atklāto planētu viņš jau devis komponistu vārdus, viņu vidū ir Rahmaņinovs, Skrjabins, Balakirevs.

To zinot, astronomijas entuziasts Mārtiņš Gills piedāvāja beļģu zinātniekam viņa jaunatklājumu nosaukt latviešu komponista Pētera Vaska vārdā. Starptautiskās astronomijas biedrības ģenerālā asambleja pagājušā gada augustā šo priekšlikumu apstiprināja.

Starp citu, Elsta atklātās planētas nosauktas arī filozofu, piemēram, Pitagora un Demokrita, vārdos.

Latvieši un mazās planētas

Līdz šim Saules sistēmā riņķoja tikai deviņas mazās planētas, kurām dots ar Latviju saistīts nosaukums.

Mazo planētu un komētu pētījumiem daudzus gadus veltījis Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas vadītājs, profesors Kārlis Šteins (1911 – 1983). Viņš, vēl students būdams, arī noteicis precīzu orbītu mazajai planētai, kurai 1934. gadā piešķirts nosaukums «Latvia». Savukārt kā atzinība viņa darbiem ir mazās planētas nosaukums «Šteins».

LU Astronomiskās observatorijas zinātniskais darbinieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, gadagrāmatas «Mazo planētu efemerīdas» pastāvīgais līdzautors Matīss Dīriķis (1923 – 1993) mazo planētu un komētu pētījumiem atdevis daudzus savas dzīves gadus, tādēļ arī viņa vārds dots planētai?– Dirikis. Viņš, rēķinādams ukraiņu astronoma Nikolaja Černiha atklāto mazo planētu precīzās orbītas, savulaik rada iespēju vienu no tām nosaukt Rīgas vārdā.

Mazā planēta «Vasilevskis» nes latviešu izcelsmes 1944. gadā uz ASV emigrējušā astronoma, Lika observatorijas līdzstrādnieka, profesora Staņislava Vasiļevska (1907 – 1988) vārdu.

Mazās planētas «Balodis» un «Agita» nosauktas par godu Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas zinātniskajiem darbiniekiem Jānim Balodim un Agitai Tarasovai. Balodis viens no pirmajiem toreizējā PSRS izstrādāja un ieviesa praksē automātiskās zvaigžņu identifikācijas un fotogrāfisko novērojumu astrometriskās apstrādes metodes. Agita Tarasova kā erudīta programmiste sadarbībā ar Jāni Balodi ieviesa augstākminēto metodiku Krimas Astrofizikas observatorijas mazo planētu pētniecības dienesta praksē. Savukārt šajā observatorijā 1968. gadā jau rakstā minētā Nikolaja Černiha atklātā mazā planēta 4136, balstoties uz atklājēja paša iniciatīvu, kopš 1996. gada nogales nes latviešu aktrises vārdu – Artmane.

«Kristības»

Sākotnēji mazajām, tāpat kā lielajām planētām vārdus izvēlējās no grieķu un romiešu mitoloģijas, piemēram, Cerera, Junona, Pallāda un Vesta – tās arī ir vissenāk atklātās, lielākās un spožākās mazās planētas, no kurām neviena ar neapbruņotu aci gan nav saskatāma. Fotogrāfijās tās ir mazi punktiņi, kurus tuvāk uzņemt var tikai kosmosa telpā. Taču drīz arī vienai no latvieša vārdā nosauktajām mazajām planētām būs precīzāks uzņēmums, kad garām «Šteinam» lidos jau palaista kosmiskā zonde.

Vārda došana mazajām planētām mūsdienās ir ilgstošs process, taču par īpaši sarežģītu gan to nevarētu saukt.

Vispirms vairākiem zinātniekiem jāapstiprina jaunatklātās planētas esamība, tad tai tiek dots savs numurs, un tikai pēc tam jaunatklājējs vai observatorija, kurā atklājums izdarīts, var piedāvāt piešķirt planētai vārdu. Lai šo procesu varētu uzskatīt par pabeigtu, jāgaida, kamēr vārds tiks reģistrēts Pasaules astronomijas biedrībā un izrakstīts attiecīgs sertifikāts.

Planētas nosaukumam piedāvāto vārdu apstiprina īpaša starptautiska komiteja, kuras sastāvā ir 13 astronomi no dažādām valstīm. Šī komiteja tiek ievēlēta reizi trijos gados.

Prasības pret pirmatklājēja piedāvāto vārdu ir pavisam vienkāršas – tas nedrīkst sakrist ar jau reģistrētajiem asteroīdu nosaukumiem, tam jābūt viegli izrunājamam.

Starp citu, politiķu vai karavadoņu vārdus planētām var piešķirt tikai simt gadu pēc viņu nāves. Tieši tāpēc nav planētas, kurām dots, piemēram, Hitlera vārds, toties ir «Vladilen» – Vladimira Iļjiča Ļeņina vārda saīsinājums…

Mūsdienās vārda došana mazajai planētai ir solīds process, toties XX gadsimta sākumā, kad šādu jaunatklājumu bija daudz, vairākiem no tiem piešķirts mīļotās sievietes vai pat mājdzīvnieka vārds.

Reklāmas nolūkos piedāvātie jaunatklājumu nosaukumi vispār netiek apstiprināti.

P.S. RB pateicas par sadarbību Latvijas Universitātes astronomam Ilgonim Vilkam.

Rakstā izmantotas publikācijas no izdevuma «Zvaigžņotā debess"

***

Sveicam starp planētām!

Latviešu komponistam Pēterim Vaskam viņa vārdā nosauktās planētas «Vasks» sertifikāta svinīgā pasniegšana, viesojoties Erikam Elstam, notiks šā gada martā.

***

Latvija Saules sistēmā

Mazās planētas, kurām dots ar Latviju saistīts vārds