/nginx/o/2018/07/15/9406498t1hb84b.jpg)
Vēstures liecībās minēts, ka mūsu ēras 9. gadsimtā Heopsa piramīdā laupīšanas nolūkā ieradās bagdādiešu kalifs el Mamuns. Viņš zinājis par dārgumiem, ko piramīdā atstājis viņa tēvs Hāruuns Rašids, kas ne reizi vien apmeklējis Valdnieku ieleju Ēģiptē. El Mamuns neatrada ieeju piramīdā un pavēlēja lauzt sienu uz dullo…
Vairākas darba nedēļas nedeva gaidīto rezultātu — taranētāju koka baļķi plaisāja un dzelzs laužņi liecās. Kāds zinātājs rekomendēja kalifam pagatavot vārošu etiķi, kas saēdīs akmeņus. Pēc šīs operācijas piramīdas pulētā virskārta sadalījās, un spraugas izveidošanās radīja jaunu tarānu iespējas. Izlauztie bloki ar troksni gāzās smiltīs. Katrs trieciens izsita jaunu bloku, pavisam ap divsimt. Par to liecina vēl tagad esošais caurums piramīdas sienā, kas dod iespēju nokļūt Lielajā galerijā, caur kuru iespējams tikt kamerā, kurā atrodas faraona sarkofāgs. Trieciennieki bija izsituši caurumu tieši eju krustojumā, un tas, kā el Mamuns to varēja tik precīzi izplānot, vēl šodien ir mīkla.
El Mamuns un viņam ar darbarīkiem sekojošie dārgumu mednieki nokļuva līdz sarkofāgam, kura vāku nevarēja izkustināt no vietas. Kalifs lika to sist ar veseriem, līdz tika nolauzts marmora vāka stūris. El Mamuns uztraukts iebāza caurumā gaismekli un ieskatījās sarkofāgā. Viņš apstulba, jo sarkofāgs bija pilnīgi tukšs! Iespējams, pirms el Mamuna šajā kamerā bija viesojušies arī citi piedzīvojumu meklētāji.
Bet kā senie laupītāji spēja nokļūt līdz sarkofāgam? Amerikāņu arheologi Ralfs Elliss un Marks Fosters, izpētot materiālus, noskaidroja, ka saskaņā ar atzītā ģeogrāfijas tēva, sengrieķu ceļotāja Strabona pieņēmumu vienā Lielās piramīdas sienā (tieši tajā, kur el Mamuns izcirta savu tuneli) bijusi ieeja, kas apzīmēta ar trīsstūrainu akmeni. Akmenī bijis iemontēts šarnīrs, kuru pagriežot atvērusies ieeja gaitenī. Akmens izkustināšanai bijis nepieciešams aptuveni 25 kilogramus liels spēks.
Ēģiptes piramīdu pētnieks no Anglijas sers Flinders Plitrijs uzskata, ka Strabona pieņēmums par tik oriģinālu ieejas aizdari bija zināms arī senajiem laupītājiem. Izpētot Vehi piramīdas ieejas, to abās pusēs Plitrijs atrada apaļus caurumus, kuru diametrs bija deviņi, bet dziļums 14 centimetri. Pētniekam nebija šaubu par šo «ligzdu» pielietojumu — tie bija padziļinājumi šarnīriem, kuriem tika piestiprinātas trīsstūrainās akmens durvis.
Heopsa piramīdas dārgumi, pēc kuriem tīkoja kalifs el Mamuns, nav minēti nevienā viņa laika avotā. Tikai 12. gadsimta vēsturnieks el Kaisi ziņo par it kā eksistējošu kāda el Mamuna ekspedīcijas dalībnieka liecību: «Šaurā gaitenī mēs atradām zārku, kas pēc formas atgādināja cilvēka ķermeni un bija izgatavots no zaļa akmens. Kad zārku aiznesām kalifam un atvērām vāku, tajā gulēja ar dārgakmeņiem rotātās zelta bruņās tērpts vīrs. Rokā viņš turēja mazvērtīgu zobenu, bet uz pieres viņam bija ugunīgs, vistas olas lieluma rubīns. Šo akmeni kalifs paņēma sev.«
Vēsturnieks el Kaisi apgalvo, ka 1117. gadā viņš redzējis šo zārku, kurā atradies ķermenis. Zārks bijis līdzīgs statujai un atradies pie ieejas kalifa pilī Kairā…