Universitāte uz salas jeb tilts no pagātnes uz nākotni

Gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs zina par universitāti Jelgavā, kas piedāvā studijas dažādās ar lauksaimniecību saistītās nozarēs un sagatavo jaunos speciālistus visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs – kokapstrādē, veterinārmedicīnā, būvniecībā, enerģētikā, lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē. Taču tā ir tikai daļēja patiesība par to, kas šodien ir LLU un ko tā piedāvā.

Vai LLU ir tikai lauksaimniecības studijas?

LLU ir veidojusies kā lauksaimniecības akadēmija, kurā sagatavoja speciālistus darbam Latvijas laukos. Tieši vēsturiskās tradīcijas dēļ universitāte nes ar vienu nozari saistītu nosaukumu. Bet tieši tāpat kā ir mainījusies Latvijas tautsaimniecības struktūra, kurā no lauksaimniecības kā galvenā ekonomikas virzītājspēka 20. gs. sākumā ir notikusi pāreja uz daudznozaru ražošanu 20. gs. beigās, mainījusies arī universitātes būtība. Latvija vairs nav agrāra valsts, tāpat kā lauksaimniecības nozare nav vienīgā, kurā jaunieši var gūt zināšanas, studējot LLU.

Universitāte studētgribētājiem piedāvā vairāk kā 60 studiju programmas vienā no trijiem īstenotajiem virzieniem – biozinātnēs, inženierzinātnēs vai sociālajās zinātnēs. Universitātes lielākais spēks un potenciāls slēpjas šo visu virzienu līdzāspastāvēšanā.

No lāpstas līdz viedajām tehnoloģijām

LLU izglītību ieguvuši un karjeras sākuši informācijas tehnoloģiju jomas jaunie spīdekļi, Latvijas lielākie zemnieki, lielāko kokapstrādes, enerģētikas u.c. nozaru uzņēmumu vadītāji, tāpat kā talantīgi pedagogi, sociologi, veterinārārsti un ainavu arhitekti.

Jelgava ir vieta, kur top veiksmīgas karjeras.Vai zināji, ka LLU absolventu vidū ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, motosportists un zemnieku saimniecības vadītājs Jānis Vinters, AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, Latvijas basketbola savienības viceprezidents Edgars Šneps, AS «Latvijas Finieris» valdes priekšsēdētājs JānisCiems unLatvijas Civilās Aviācijas Aģentūras IT sektora vadītājs Ivo Tukris?

Turklāt jau sen ir pagājuši laiki, kad topošie agronomi raka zemi ar lāpstu vai jaunie inženieri mācījās braukt ar traktoru. Šodienas inženieris rasē un izgudro jaunus mašīnu mehānismus, būvē pneimobīļus un domā par videi draudzīgāku mehanizēto transportu, savukārt biškopis apseko bites ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, nebūdams blakus bišu stropiem.

Sala, kas atklāj pagātnes, tagadnes un nākotnes pretmetus

Pretrunīga un unikāla ir LLU atrašanās vieta. Universitātes galvenā ēka – Jelgavas pils – atrodas uz salas starp divām upēm – Lielupi un Driksu. Sala, uz kuras harmoniski kopā sadzīvo cilvēki un daba, jo lielākā daļa no tās ir dabas liegums, kurā atrodamas īpašas augu un putnu sugas un kurā dzīvo ap 40 savvaļas zirgi. Domājams, ka ikvienu pārsteigtu skats pa logu matemātikas lekcijas laikā ar zirgu ganāmpulku. Un tā tas patiesi notiek pavasara plūdu laikā, jo tad zirgi ganās vistuvāk Jelgavas pilij.

Savukārt pati Jelgavas pils ir daudzu vēsturisku notikumu lieciniece. Tajā mājojuši hercogi, prinči un princeses, un aristokrātisko auru tā vēl joprojām nav zaudējusi. Lai gan tās vizuālais veidols ir cietis no laika zoba, studenti to sauc par savām mājām. Un tieši šeit, vienuviet, var izjust pagātnes, tagadnes un nākotnes elpu, jo senlaicīgie gaiteņi un velves slēpj modernas laboratorijas, kurās prasmes attīsta jaunieši, lai veidotu savas karjeras, un kurās tiek radītas inovācijas informācijas tehnoloģiju jomā un pārtikas pārstrādē.

Ar saknēm Jelgavā, nākotni – visā pasaulē!

Nāc un pārliecinies par to pats! Atvērto durvju dienā 18.martā Jelgavas pilī!