Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Saistībā ar šonedēļ sadurtajām automašīnu riepām Pļavniekos un Purvciemā policijā tiek izvērtētas daudzas un dažādas versijas, tajā skaitā netiek izslēgta vides aizstāvja uzdarbošanās. Tiek pieļauta arī versija, ka šonedēļ riepu dūrējs darbojies nevis viens pats, bet gan personu grupā, ceturtdien ziņoja LNT raidījums „Degpunktā”.
Par pēdējā laikā Rīgā notikušajiem vairākiem riepu saduršanas gadījumiem Valsts policijas rīcībā jau ir kaudze apkopotu materiālu, kā arī informācija par jau veiktajām personu pārbaudēm.
Visdrīzāk riepas dur vīrietis, nevis sieviete
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Teikas iecirkņa priekšnieks Pauls Krūmiņš intervijā „Degpunktam” atzina, ka pa šo laiku policija esot mēģinājusi izveidot arī iespējamā riepu dūrēja psiholoģisko portretu.
Pirms kāda laika vēl neesot bijis skaidrs, vai potenciālais svešas mantas bojātājs ir vīrietis vai sieviete. Patlaban policija jau pavirzījusies uz priekšu, un jau ar lielu pārliecību var teikt, ka tas ir vīrietis.
Tomēr riepu dūrēja psiholoģiskais portrets aizvien esot diezgan vispārīgs. „Viņš varētu būt noslēgts, varbūt viņam ir problēmas personiskajā dzīvē,
viņš varētu būt apvainojies uz pasauli, bet nevar izslēgt, ka tā ir sociālā neiecietība,”
raksturoja Krūmiņš.
Varbūt siro vides aktīvists
Policija izvērtē daudzas un dažādas nozieguma pastrādāšanas versijas, tostarp arī diezgan neticamas, jo jāpārbauda esot visa iespējamā informācija.
Līdz ar to policisti pārbauda arī versiju, vai šie riepu duršanas gadījumi nav saistāmi ar kāda vides aktīvista cenšanos pasargāt dabu no piesārņošanas. Šīs versijas ietvaros pat tikusi pārbaudīta kāda persona, kas dalījusi skrejlapas Rīgas centrā un masu pasākumos saistībā ar dabas piesārņošanu.
„Varbūt cilvēkiem ir priekšstats, ka policija neko nedara, bet tajā pašā laikā ir tas milzīgais apjoms, ko esam veikuši.
Pārbaudītas arī personas ar garīgās veselības problēmām un personas, kas apmēram pēdējo astoņu gadu laikā bija nonākušas policijas redzeslokā,” informēja Krūmiņš.
Šonedēļ dūrējs, visdrīzāk, nedarbojās viens
Šobrīd, ņemot vērā šīs nedēļas riepu duršanas gadījumus Pļavniekos un Purvciemā, kad tika sadurtas riepas desmitiem automašīnu dažādās ielās, policijai ir aizdomas, ka to pastrādājušas vairākas personas. Riepas durtas kā ar īlenu, tā ar nazi, vēstīja „Degpunktā”.
Krūmiņš norādīja: „Pēc šā notikuma izskatām versiju, ka tā nav bijusi viena persona. Varbūt ir apvienojušās personas vai pilnīgi jaunas iesaistījušās. Līdz ar to nedrīkst apstāties uz vietas un ir jāpārbauda viss, ko mēs varam.”
Policijā vērsa uzmanību uz to, ka svarīgi, vai šīs nedēļas gadījumu saistīt ar iepriekšējām riepu duršanas reizēm. „Šeit atkal tās iezīmes ir nedaudz savādākas, līdz ar to vienu versiju nevar atmest malā, jāskatās otra, trešā versija,” komentēja Krūmiņš.
Psihoterapeits: Atriebība ir izplatīta problēma
Savukārt psihoterapeits Aivis Dombrovskis intervijā „Degpunktam” atzina, ka pašreizējā informācija par riepu dūrēju esot pietiekama, lai rastos priekšstats, kādēļ šādus noziegumus veic.
Kā pirmo motivāciju, kādēļ būtu jādur auto riepas, speciālists min atriebību, kas ir visbiežāk sastopamā problēma. „Ir cilvēki, kuriem eksistē atriebība, kas saistīta ar nabadzību, nespēju, trūkumu: ja viņam pašam nav, pats nevar atļauties izdarīt, tad
tas ir veids, kā viņš spēj atriebties kādam, kam ir vairāk nekā viņam,”
skaidroja Dombrovskis.
Eksperts tāpat pieļauj, ka riepas varējis durt cilvēks ar garīgās veselības problēmām, ar kādu psihiatrisku saslimšanu, kurš vienlaikus cīnās par vides aizsardzību. „Kāda balss, Dievs viņam runā un liek darīt, viņš cīnās par ekoloģiju vai lai samazinātu gāzu izplūdes,” sacīja psihoterapeits.
Spēlīte ar policiju - ticama versija
Tikpat labi tā varot būt agresijas forma pret policiju. Varbūt kādam iepriekš tikušas sadurtas riepas un policija vēl šo noziegumu nav atklājusi, un tad, sabojājot citu cilvēku mašīnas, kāds, iespējams, tādā veidā spēlējas ar policiju.
„Tas ir kā protests pret policiju: jūs nespējat to izdarīt, mani atrast.
Slēpta cīņa pret policiju, kur iedzīvotājs ar auto tiek izmantots kā līdzeklis,” arī šādu versiju pieļāva Dombrovskis.
Tieši vēršanos pret policiju speciālists uzskata par vienu no ticamākajām versijām, kādēļ regulāri tiek sadurtas auto riepas. Jo tādējādi vainīgais aizvien lielāku sabiedrības daļu spēj pavērst pret policiju, kas pamazām sāk vainot policistus nespējā atklāt noziegumu.
Tomēr netiek izslēgts arī tas, ka riepu dūrējam ir svarīgs pats rezultāts – cietušie autovadītāji no rīta paliek bez auto. Ja notiek auto saskrāpēšana, tas tomēr neliedz braukt ar automašīnu, taču, sadurot riepas, šoferi paliek kā bez rokām.