Arī sāls ir daļa no vēderpriekiem. Atcerēsimies pasaku par princesi, kurai tēvs jautāja, cik stipri tā viņu mīlot. Princese atbildēja: mīlu tā, kā svaiga gaļa mīl sāli. Atbilde tēvu saniknoja, un viņš padzina meitu no pils. Savus maldus ķēniņš saprata tikai pēc gadiem, kad piedalījās kādā maltītē, kur nevienam gaļas ēdienam nebija klāt sāls.
Sāli – bez pārspīlējumiem (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zelta vērtē
Cilvēce sāli pazīstot jau desmit vai pat piecpadsmit gadu tūkstošus. Iespējams, ka līdz tam sāls vietā lietoti ugunskura pelni, kas satur kālija karbonātu. Vēsturē pieredzēti arī sāls nemieri, kad tautas masas atteikušās pakļauties valdniekiem, kuri nenodrošina pavalstnieku pienācīgu apgādi ar sāli vai arī apliek sāli ar pārāk lieliem nodokļiem. Zemēs, kur nav sāls iegulu, šis produkts palaikam bijis pat zelta vērtībā. Šur tur karavīri sāli saņēmuši algā, bet valsts ierēdņiem pienākusies noteikta sāls norma atkarībā no tā, cik svarīgs amats. Dažādām pasaules tautām sāls simbolizē viesmīlību, asprātību, lietas būtību, gudrību, draudzību. Ar to saistīti daudzi ticējumi. Tādi ir arī mūsu tautai.
Latviešu ticējumi
• Kad bērns piedzimis, vajagot viņam muti izrīvēt ar sāli – tad būšot veselīgs un sārtiem vaigiem.
• Kad no mājas iet projām savi ļaudis, tad jāsviež tiem pakaļ ar sāli, lai ļauni draugi tos nepavestu.
• Gavēņa laikā otram cilvēkam nedrīkst aizdot sāli vai uguni, jo viņš var devēju noburt.
• Pret acu vājībām acīs jāiekaisa smalkais sāls vai cukurs un krietni jāsaberž.
• Zvejniekiem baznīcā pie dievgalda jānes sāls līdzi, lai tas dabūtu svētību. Pirmo reizi jūrā ejot, ar šo sāli jāapkaisa tīkli, lai zivis labi nāk.
• Mainot dzīvesvietu, vecajās mājās jāatstāj uz galda maize un sāls, lai jaunajās būtu laba dzīvošana.
• Ienākot jaunā mājā, vispirms uz krāsns augšas jāuzliek lupatiņā iesieta maize un sāls, tikai tad var nest iekšā visas mantas.
• Kurš Lieldienās ēd olas bez sāls, tas melo.
• Lai preciniekus zīlētu, vairākām meitām kopā vakarā jāvāra mēmā putra. Viss jādara klusējot: viena kur uguni, otra lej ūdeni, trešā ber miltus un daudz sāls. Pēc tam putru klusējot apēd un liekas gulēt. Tā kā putra stipri sālīta, naktī uznāk slāpes, un tad tikai jāgaida, kurš puisis sapnī atnesīs ūdeni padzerties. Tas būs īstais.
Viena no baltajām indēm?
Nātrija hlorīds cilvēka organismam ir nepieciešams, jo piedalās gremošanas un vielmaiņas procesos, tam ir būtiska loma ūdens maiņā, asinsspiediena regulācijā un citās svarīgās norisēs. Ja sāli kādreiz dēvē par balto indi tāpat kā cukuru, tā ir vēršanās nevis pret pašiem produktiem, bet pret to pārmērīgu lietošanu. Diemžēl lielākā daļa ļaužu sāli lieto par daudz, un tas var novest pie šķidruma aiztures organismā, tūskām, sirds slimībām, paaugstināta asinsspiediena, aknu un nieru kaitēm un citām nelaimēm. Savukārt sāls trūkums izraisa nogurumu, ēstgribas trūkumu, nelabumu un pat muskuļu krampjus. Cilvēka organisms visu laiku uztur asinīs noteiktu sāls koncentrāciju – 0,9%.
Pasaules veselības organizācija iesaka pieaugušam cilvēkam diennaktī patērēt ne vairāk par 6 g sāls. Šajā normā jāierēķina arī tas sāls daudzums, ko satur dažādi pārtikas produkti. Diezgan daudz vārāmā sāls ir maizē, sierā, biezpienā, arī konditorijas izstrādājumos. 100 gramos govs pilnpiena ir ap 49 mg sāls, bet 100 g siera – pat līdz 1,5 g sāls.
Vairāk sāls jālieto zemēs ar karstu klimatu, jo tur tas intensīvāk izdalās ar sviedriem.
Akmenssāls
Visizplatītākais un arī lētākais sāls veids. To iegūst karjeros un šahtās. Labas kvalitātes sāls nedrīkst saturēt vairāk par 2% piemaisījumu. Nopērkams gan rupjāka, gan smalkāka maluma sāls, kāds nu kuram pa prātam. Rupjais sāls iecienīts kāpostu skābēšanai, dārzeņu konservēšanai. Gatavojot sālījumu, ūdeni ar sāli uzvāra un pēc tam noputo. Daudzas saimnieces atzīst tikai rupjo sāli, arī gatavojot mazsālītu lasi vai foreli.
Tvaicētais sāls
Tiek iegūts no dziļām sāls iegulām, iesūknējot tajās ūdeni. Sāls tajā izšķīst un vēlāk no koncentrētā šķīduma tiek iztvaicēts speciālos apstākļos vakuumā. Galarezultāts ir tīrs nātrija hlorīds. Šim sāls veidam marķējumā parasti ir norāde ekstra.
Jūras sāls
To ražo, iztveicējot jūras ūdeni. Piemēram, 700 gadu ilga vēsture ir sāls ieguvei no Adrijas jūras, dabiskā ceļā iztvaicējot sāļo ūdeni saulē. Līdztekus nātrijam un hloram jūras sālī ir magnijs, kālijs, jods, kalcijs, fluors, pavisam jūras sāls var saturēt 64 dažādas minerālvielas.
Jodsāls
Daudzās pasaules valstīs sāls bagātināšana ar jodu notiek jau 60 gadu, lielākoties nātrija hlorīdam pievieno kālija jodīdu un kālija jodātu. Pēdējais ir stabilāks savienojums, kas tiek labi izmantots organismā. Tas nepieciešams ļoti mazās devās. Joda trūkums var izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus.
Sāls ar fluoru
Fluors vajadzīgs zobu un kaulaudu veselībai. Tā kā dzīvojam zemē, kur fluora daudzums dzeramajā ūdenī ir mazs, katram jādomā, kā šo mikroelementu uzņemt papildus. Sāls ar fluoru ir viens no risinājumiem.
Sāls ar pazeminātu nātrija saturu
Pārlieku liela nātrija daudzuma uzņemšana noved pie šķidruma aiztures organismā, veicina asinsspiediena paaugstināšanos, palielina slodzi sirdij un nierēm, tāpēc mediķi cenšas izveidot sāli ar mazāku nātrija saturu. Tāds ir, piemēram, Pansalt, kas nopērkams arī pie mums. Tā sastāvā ir tikai 57% nātrija hlorīda, pārējo daudzumu veido kālija hlorīds, magnija sulfāts un citi komponenti. Lietojot šādu sāli, organisms tiek labāk apgādāts ar kāliju un magniju.
Garšvielu sāls
Izdevīgs, lai taupītu laiku, saimniekojot virtuvē, jo nav jānopūlas ar garšvielu griešanu un smalcināšanu. Viens no populārākajiem šajā produktu grupā ir ķiploku sāls, kas satur ķiploku piedevu un arī kukurūzas cieti. Arī daudzās rūpnieciski ražotās garšvielu piedevās viena no galvenajām sastāvdaļām ir sāls.
Ja laiks atļauj, garšvielu sāli var gatavot mājās, tam pēc patikas pievienojot izkaltētas un smalki samaltas sastāvdaļas – sīpolus, ķiplokus, maltus piparus, lauru lapas, muskatriekstus un visdažādākos zaļumus.
Saimniecībā Noderēs
• olu baltumus var labāk saputot, ja tiem pievieno šķipsniņu sāls.
• lai tomātu biezenis burciņā uzglabājot nesapelētu, tam uzkaisa sāls kārtiņu.
• svaigas olas var diezgan ilgi uzglabāt sausā sālī.
• lai pārbaudītu, vai ola ir svaiga, to ieliek glāzē ar ūdeni, kur izšķīdināta ēdamkarote sāls. Svaiga ola nogrims, bojāta – uzpeldēs.
• vārot olu, ūdenim noteikti jāpieliek sāls. Ja saplīsīs čaumala, tās saturs neiztecēs ūdenī.
• lai sagrieztas augļu šķēlītes neapbrūnētu, tās līdz izmantošanai var paturēt vieglā sālsūdenī.
• lai iegriezts sīpols neapkalstu, to tur šķīvītī ar sāli.
• ja grib, lai maize maizes kastē ilgāk saglabātos mīksta, tajā ieliek gabaliņu nomizota kartupeļa un nedaudz sāls.
• jebkurai saldai mīklai jāpievieno nedaudz sāls, lai garša nebūtu pliekana.
• ja porcelāna tasītes sakrāsojušās no tējas vai kafijas, brūnos traipus var viegli noberzt ar sāli.
Pārdomas
Rita Blaumane
Bālģīmji un sāls puds
Mums aizvien ir bijis ļoti daudz nacionālo problēmu, bet man šķiet, ka esmu pamanījusi vēl kādu, par kuru pēdējā laikā maz runāts – tā ir latvieša kāre pēc sāļa. "kad maize un sāls, tad vaigs nav bāls." No agrākām paaudzēm līdz mums atnākusi šī tautas gudrība. Izrādās, bālģīmji esam bijuši (un daži vēl esam) nevis tāpēc, ka tolaik nebija vēl sākusies tautu staigāšana un gēnu krustošanās, bet tāpēc, ka toreiz Latvijā vēl nebija sāls. Tagad šī problēma vismaz uz laiku šķiet atrisināta, jo rindās, kā pirms dažiem gadiem, vairs nav jāstāv, un tie maisi, ko tautieši sapirkās, vēl visiem nav iztukšoti. Mēs sāli ne tikai ēdam un dzeram, bet varam ar to pat ieberzēties un ieelpot, jo veselības iestādēs izveidotas pat sāls istabas, un astmatiķiem vairs nav jābrauc ārstēties uz Ukrainas, Čehijas vai Austrijas sāls alām. Veselību var dabūt tepat un naudu atstāt savā valstī.
Taču ir vēl cita, patiesi nacionāla problēma, kura neizzudīs, kamēr dzīvi būs kaut divi latvieši. Visi mēs zinām – lai iepazītu viens otru, esot jāapēd vismaz puds sāls. Tas ir 16,38 kg. Nav nekāds nieks, ja vien, sāli lielos daudzumos lietodami, cilvēki nebūs dabūjuši ātru galu no augsta asinsspiediena, nieru kaitēm vai aptaukošanās. Pat ja dienā lietotu tikai 1 gramu Nacl, tad līdz sava tuvākā drauga vai draudzenes iepazīšanai nāktos nodzīvot gandrīz 44 gadus. Jautājums, cik katrs to sāli lieto.
Lai nu paliek tas sāls puds un latvieši, kas tomēr esam savas zemes sāls, jo liekas, ka, laikrakstus lasīdama, esmu ieraudzījusi kaut ko neparastu – vairākās avīzēs vairs nedrukā sālītas anekdotes. Aizliegts tā kā nebūtu… Varbūt tagad nāks modē piparotas.
Pārdomas
Elīza Supe
Sāls ir spēcīgs
Izklausās jocīgi, bet, lai paskaidrotu, kāpēc tā saku, man jau pašā sākumā ir jāatkāpjas no tēmas. Runāju par sāli ārpus virtuves. Tas ir tik spēcīgs, jo tas ir sabojājis manu bikšu galus, jo ietves kaisa ar sāli. Nekad nebūtu iedomājusies, ka sāls spēj izēst krāsu. Jāaizdomājas, ko gan tas dara manā ķermenī. Kaut gan es labi atceros, ka, peldoties jūrā, organisms tikai ieguva. Kļuva stiprāki nagi un mati. Ikdienā varēju dzert vitamīnus un tad īpaši piedomāt, vai izmaiņas notiek vai ne. Ir bijusi pat vilšanās – vitamīnus dzeru, bet izmaiņu īpaši nav. Bet atliek vien peldēties jūrā, un rezultāts jūtams. Protams, ne uzreiz.
Ir jau tik daudz namsaimnieču, kas cenšas izmantot visādas garšvielas, lai padarītu ēdienus gardākus un interesantākus. Eksperimentē, lai iepriecinātu savu ģimeni. Un tad vīrietis, apsēžoties pie savas ēdiena porcijas, ar skaistām kustībām to visu pārkaisa ar kārtīgu devu sāls. Kā saka: "kādas vēl tur garšas nianses?"
Es nevēlētos teikt, ka sāls nav aizvietojams. Ir! Pastāv tik daudz garšvielu, kas ir daudz labākas un interesantākas, bet, lai atrastu tās īstās, tomēr paiet kāds laiks. Bet sāls... tomēr ir universāls.
Garša, ko dod sāls, nav uzkrītoša un traucējoša. Ja vien to nepieliek par daudz.
Es varu iedomāties savu dzīvi bez sāls, bet es nevaru iedomāties savu dzīvi bez garšvielām.