NATO pārstāvis: Krievijai paredzētie «Mistral» karakuģi NATO dalībvalstīm par dārgu (47)

Taujāts, vai NATO dalībvalstu paustie apliecinājumi apturēt aizsardzībai paredzētā finansējuma samazinājumu nenāk par vēlu, ņemot vērā Krievijas veiktās provokācijas un izraisīto karu Ukrainā, Apaturajs nosvērti norādīja, ka «nekad nav par vēlu sākt».

«Taču tā ir patiesa nevienlīdzība, ka ASV pašlaik aizsardzībai tērē aptuveni 70% no visiem NATO dalībvalstu aizsardzības tēriņiem, turklāt šis skaitlis pēdējo gadu laikā ir tikai pieaudzis. Tomēr pirmo reizi kopš 2001.gada 11.septembra traģēdijas ASV vidējais Eiropas, ASV vai Kanādas pilsonis ir sācis uztraukties.

Viņi tiešām ir sākuši saprast, ka draudi ir tieši pie mūsu durvīm,

un es domāju, ka viņi atbalstīs plānus investēt drošībā, jo brīvdienas ir beigušās,» uzskata Apaturajs, piebilstot, ka tieši šī iemesla dēļ NATO ir saņēmusi skaidru apliecinājumu no visiem sabiedrotajiem, tostarp aiz slēgtām durvīm, ka aizsardzībai paredzētā finansējuma samazinājums tiks apturēts un nākamo desmit gadu laikā tiks panākts pieaugums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī 20% pieaugums militārajam aprīkojumam.

«Mums gan jāatceras, ka NATO ir sākusi no nopietniem un stipriem pamatiem. Cilvēki, protams, uztraucas par finansējumu, tā ir problēma, tomēr mēs

aizsardzībai jau esam atvēlējuši simtiem miljardu ASV dolāru un eiro.

Neviena pasaules valstu grupa aizsardzībai netērē tik daudz, cik to dara NATO. Mēs jau tērējam vairāk par citiem. Mums jau tagad ir pieredzes bagātākie militārie spēki NATO vēsturē, es pat teiktu, visā vēsturē. Tas viss, pateicoties misijai Afganistānā. Mēs tur savus spēkus esam kārtīgi apbruņojuši - tie ir ļoti, ļoti spējīgi, ar īstu cīņas pieredzi,» skaidroja Apaturajs.

Viņš arī norādīja, ka abas Atlantijas puses,

Ziemeļamerika un Eiropa, ir sākušas vairāk sadarboties

jautājumos par drošības situācijas novērtējumu, īpaši jautājumos, kuri saistīti ar draudiem, taču Eiropā pašlaik valda liela nelīdzsvarotība aizsardzības finansējuma jautājumā, tādēļ tādas valstis kā Francija, kura jau tagad īpaši rūpējas par finansējumu aizsardzībai, aicina pārējās dalībvalstis uzlabot savu ieguldījumu.

Uz jautājumu, vai NATO dalībvalstu starpā ir notikušas diskusijas par Krievijai paredzēto Francijā būvēto «Mistral» karakuģu pārpirkšanu Eiropas aizsardzības vajadzībām, Apaturajs norādīja, ka ir diezgan skaidrs, ka Kremlis Elizejai nav devis citu variantu, kā pagaidām apturēt kuģu piegādi, taču pati NATO šos kuģus nevar iegādāties, jo kā aliansei tai nepieder gandrīz nekas.

«Vai NATO dalībvalstis varētu tos iegādāties? Jā, protams, jo šie jautājumi ir katras dalībvalsts pārziņā, taču manā rīcībā nav informācijas, ka kāda valsts to grasās darīt, jo, būsim atklāti, «Mistral» kuģi ir diezgan dārgi,» sacīja Apaturajs.