/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9517334t1hd588.jpg)
Milzīgie korupcijas apmēri, kā arī iekšpolitiskā nestabilitāte Ukrainā radījusi labvēlīgus apstākļus valstij kļūt par Eiropas vājo punktu, šādu viedokli pauda politologs Kārlis Daukšts.
Daukšts: Ukraina kļuvusi par Eiropas vājo punktu tās iekšpolitikas dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vērojot pēdējos Ukrainas iekšpolitikas notikumus, viņš sprieda, ka
opozīcija valstī ir kļuvusi īpaši naidīga un spēcīga,
jo spējusi savākt atbalstītājus no pārējām partijām. «Līdz ar to
izmaiņas valdības sastāvā ir neizbēgamas,
ir pienācis laiks jaunai valdībai,» viņš sacīja.
Daukšts arī norādīja, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko, pieprasot premjerministra Arsēnija Jaceņuka un ģenerālprokurora atkāpšanos, vēlas stiprināt savas pozīcijas, taču par tā veiksmi pašlaik esot pāragri runāt.
«Briest politiska krīze, un gaidāmas jaunas vēlēšanas,
kas jau tagad tiek pieprasītas. Arī parlamenta atlaišana ir iespējama, kas radītu citādu politisko atmosfēru un spiedienu,» sprieda eksperts.
Viņš gan pēdējo notikumu kontekstā mana arī Krievijas spiedienu un dažādo lobiju darbu atsevišķos grupējumos,
kas licis Ukrainai tās iekšpolitikas dēļ kļūt par Eiropas vājo punktu.
«Eiropas partneri ir dziļi vīlušies Ukrainas nespējā īstenot pretkorupcijas pasākumus.
Korupcija valstī plaukst un zeļ, bet Eiropai tas, saprotams, nepatīk,» viņš rezumēja.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents otrdien pieprasījis premjerministra Jaceņuka un ģenerālprokurora Viktora Šokina atkāpšanos, jo abas amatpersonas ir zaudējušas sabiedrības uzticību. Porošenko šorīt ticies ar ģenerālprokuroru un aicinājis viņu uzrakstīt atlūgumu. Valsts galva cildinājis Šokina veiktās reformas, tomēr arī norādījis, ka Ģenerālprokuratūra «nav iemantojusi sabiedrības uzticību».
Arī valdība ir «izdarījusi daudz valsts glābšanai, ekonomiskās situācijas stabilizācijai un reformu startam. Taču sabiedrība acīmredzami ir nospriedusi, ka kļūdu ir vairāk nekā panākumu, un ministriem paudusi neuzticību». «Tagad jau ir acīmredzams pieprasījums pēc pilnas valdības pārstartēšanas. Pagaidām premjerministram saglabājas iespēja izvēlēties, kādā veidā labāk dot telpu šī pieprasījuma īstenošanai,» norādīja Porošenko.
Ministru kabineta «totālai pārformatizēšanai» jānotiek, balstoties pašreizējā koalīcijā, tās partijās «Soļidarnist» (Solidaritāte«), Tautas fronte, «Samopomič» (»Pašpalīdzība«) un «Batkivščina» (»Tēvzeme).
Jaunas valdības veidošanai jānotiek ar visu koalīcijas partiju atbalstu un uz «tehnokrātiska un reformatoriska pamata», piebilda prezidents.
Viņš pauda ideju, ka vajadzētu izsludināt jaunas vēlēšanas, un uzsvēra, ka izmantos savas tiesības atlaist parlamentu «tikai ārkārtas gadījumā, kuru mums vienkārši nav tiesību pieļaut».