Viņķele: Var teikt, ka izjūtam spiedienu, lai mēs pamestu partiju

ās daļās, jo mums pārmet, ka ar savām balsīm neatbalstījām Raimonda Vējoņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam, lai gan frakcijas biedriem argumentējām, kāpēc tā rīkojamies un to, ka uz 15 minūtēm tikāmies ar kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības, tādējādi to pārvēršot par galveno iemeslu, kāpēc partija zaudējusi premjera amatu," stāstīja Viņķele.

Viņķele atzina, ka vakar «Vienotības» valdes sēdē no atsevišķiem valdes locekļiem varēja dzirdēt apgalvojumus, ka man un Čigānei nav vietas «Vienotības» draudzīgajā kolektīvā.

Savukārt Lolita Čigāne savos komentāros bija īsāka un intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka vakardienas valdes lēmums bija kā rezerves variants, jo vairākums valdes locekļu neatbalstīja viņas un Viņķeles izslēgšanu no partijas.

Jau ziņots, ka pēc garām diskusijām partijas «Vienotība» valde vakar nolēma jautājumu par Viņķeles un Čigānes izslēgšanu no politiskā spēka lūgt vērtēt partijas Ētikas komisijai.

Iesniegumu ar aicinājumu izskatīt Viņķeles un Čigānes izslēgšanu no partijas iesniedza Liepājas, Neretas un Rēzeknes nodaļas, kā arī 12 Rīgas nodaļas biedri, žurnālistiem pēc valdes sēdes pastāstīja partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Viņa arī prognozēja, ka partijas Ētikas komisija nesteigsies ar šī jautājuma izskatīšanu. Turpināsies diskusijas par kongresa sasaukšanu un prioritāte ir darbs valdībā, viņa akcentēja.

Valdes sēde šodien ilgusi teju trīs stundas un šajā laikā esot bijis «daudz un dažādu viedokļu» un domu apmaiņas par to, kāpēc šādi iesniegumi līdz valdei nonākuši un kādi varētu būt tālākie risinājumi, skaidroja Āboltiņa. Vairāki valdes locekļi esot rosinājuši neskatīt iesniegumus par Viņķeles un Čigānes izslēgšanu, pamatojot, ka lēmums nenāktu par labu «Vienotībai».

Balsojuma par izslēgšanu neesot bijis. Rezultātā iesniegums netika skatīts valdē, bet nodots Ētikas komisijai, skaidroja Āboltiņa. Pēc Ētikas komisijas lēmuma valde arī varētu atgriezties pie šī jautājumā.

Partijas līdere skaidroja, ka Viņķelei un Čigānei pārmesta partijas statūtu neievērošana. Proti, partijas valdes un frakcijas lēmums saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām paredzēja - situācijā, kad paliks viens no koalīcijas kandidātiem uz šo amatu, visa «Vienotības» frakcija atbalstīs vienu kandidātu. Tomēr Čigāne un Viņķele esot pieņēmušas citu lēmumu.

Tāpat deputātēm pārmesta atbalsta paušana Mārim Kučinskim (ZZS) vēl pirms nominēšanas premjera amatam, sacīja Āboltiņa.

Viņķele un Čigāne pārstāv tā dēvēto «Vienotības» Saeimas frakcijas sešinieku, kas valdības veidošanas laikā uzstāja uz nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK dalību koalīcijā, kā arī neatbalstīja partijas līderes Āboltiņas kandidatūru premjera amatam. Arī citos jautājumos «sešinieks» mēdza neatbalstīt partijas vadības lēmumus.

Kā vēstīts iepriekš, partijas valde esot saņēmusi dažu nodaļu iesniegumus par šo jautājumu.

Neretas novada nodaļas vadītāja Zigfrīda Ozoliņa aģentūrai LETA apliecināja, ka rosināja izskatīt šādu jautājumu, ņemot vērā, ka šīs politiķes pārkāpa ētikas normas, partijas statūtus un iekšējo disciplīnu. Tāpat viņa pieminēja, ka Čigāne un Viņķele esot paudušas atbalstu Mārim Kučinskim (ZZS) premjera amatā vēl pirms viņa oficiālās izvirzīšanas.

Tāpat iesniegumi saņemti no atsevišķiem Rīgas nodaļas pārstāvjiem.

Rīgas domes «Vienotības» deputātu frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte sociālajā vietnē «Twitter» pirms partijas valdes sēdes rakstīja, ka kopā ar 14 Rīgas nodaļas biedriem aicina partijas valdi neizslēgt Viņķeli un Čigāni no partijas. «Izslēgšana tikai turpinātu graut partijas reputāciju,» viņa uzsver.