Kažociņš: NATO kā gandrīz sapuvusi organizācija kopš Krimas aneksijas atdzimusi no jauna

Krimas aneksija un konflikta aizsākšana Ukrainas austrumos pierāda, ka Krievija ir ar mieru izmantot armiju, lai sasniegtu politiskos mērķus, sacīja Kažociņš. Tajā pašā laikā ar Krieviju ir jārunā, lai gan

jāņem vērā, ka nākotnes lielvara būs Ķīna, ar kuru noteikti būs jāveicina dialogs.

NATO nebija vērsta pret Krieviju līdz brīdim, kad Krievija aliansi izprovocēja ar Krimas aneksiju un karadarbību Ukrainas austrumos,

ir pārliecināts bijušais SAB vadītājs. Tagad rietumiem ir jāskatās, ko Krievija praktiski dara. Valsts prezidenta padomnieks uzskata, ka Krievija mainīsies, bet «tas ir laika jautājums».

Latvijai un citām Rietumvalstīm ir jāpieliek visas pūles, lai Krievija kļūst par normālu valsti, tāpēc vajadzīgs dialogs, lai nesāktos karš.

«Mums ir jādomā gan par aizsardzību, gan diplomātiju.

Krievi izmanto vājumu. Ja viņi redz, ka ir gatavi sist, tad tādu ciena,»

piebilda Kažociņš.

Runājot par Sīriju un Krievijas-Turcijas attiecībām, bijušais SAB vadītājs norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jūtot, ka Turcija viņu ir nodevusi un tagad abas valstis vairs nav draugi. «Tur ir absolūti nesavienojamas intereses un personības - Putins un [Turcijas prezidents Redžeps Tajips] Erdogans. Ja Krievijas prezidents vienreiz varēja «norīt», ka notrieca lidmašīnu, tad otrreiz tā var nebūt un var iestāties NATO līguma piektais pants,» uzsvēra Kažociņš.

Bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns savukārt raidījumā pauda pārliecību -

ja Krievija karos ar kādu NATO valsti, tad tas būs atomkarš.

Viņš pauda bažas par iespējamo scenāriju, kas ar Krievijas kodolieročiem notiktu gadījumā, ja šī valsts sabruktu.

Jurkāns gan uzskata, ka Krievija nevēlas iebrukt Baltijā, jo netiek galā ar savām problēmām Ukrainā un Sīrijā. Tas gan nenozīmējot, ka vajagot atslābt, bet tā vietā nepieciešams likt uzsvaru uz diplomātiju un dialoga veicināšanu.