Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Audits atklāj līgumus par dublētiem būvdarbiem Rīgas iepirkumos

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: TVNET

Pētot kompānijas «Būve stils» darījumus ar apakšuzņēmējiem dažādos būvniecības objektos, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditā atklāts, ka vairākos gadījumos slēgti līgumi par vieniem un tiem pašiem darbiem ar firmām, kuras faktiski nav spējušas šos darbus veikt. Aizdomas par fiktīviem darījumiem ir vairākos Rīgas pašvaldības pasūtītos būvdarbos, šovakar ziņo LTV raidījums «De Facto».

Rīgas pašvaldības uzņēmuma «Rīgas pilsētbūvnieks» daudzmiljonu iepirkumā par 5 jaunu daudzdzīvokļu namu kompleksa celtniecību Ulbrokas ielā 13 pirms vairākiem gadiem uzvarēja Gunta Rāvja būvfirma «Skonto būve». Projekta kopējās izmaksas - ap 53 miljoniem eiro.

Tika izvēlēts apakšuzņēmējs «Būve stils», bet vēlāk VID pārbaudēs atklājās, ka «Būve stils» pakalpojumus daudzdzīvokļu namos pirkusi no virknes uzņēmumu, kuri tos nemaz nevarēja veikt, - tiem nebija ne tehnisko resursu, ne darbaspēka. Bet šo firmiņu īpašnieki un valžu locekļi bija tādu valstu kā Armēnija, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Moldova, Baltkrievija pilsoņi.

VID secināja, ka

darījumi faktiski nav notikuši un «Būve stils» tos izmantojusi, lai būtu iespēja atskaitīt priekšnodokli. Sekoja gandrīz 1,3 miljonu eiro liels nodokļu uzrēķins.

«Būve stils» VID nodokļu uzrēķinu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā, bet pirmajā instancē zaudēja. Tiesas spriedums gan vēl nav stājies spēkā, bet saskaņā ar informāciju tiesu sistēmā ir atteikums ierosināt apelācijas tiesvedību.

Tiesas ieskatā - «Būve stils» nevarējusi nezināt, ka tās darījumiem ar tālākajiem apakšuzņēmējiem ir mākslīgs raksturs.

«Nav mums nekādas PVN shēmas, nerunājiet muļķības,» īsā telefonsarunā «De Facto» saka «Skonto būves» šefs Guntis Rāvis. Uz vēlākajiem zvaniem un nosūtīto jautājumu par «Būve stils» Rāvis vairs neatbild. Rāvis arī uzsver, ka kontrolēt apakšuzņēmējus nav ģenerālbūvnieka pienākums.

Kultūras pils «Ziemeļblāzma» rekonstrukcija ir vēl viens Rīgas domes vadības prieks un lepnums. Te galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») un vicemērs Andris Ameriks («Gods kalpot Rīgai») objekta atklāšanā grieza lentīti, te, stāvot plecu pie pleca ar būvnieka «Arčers» šefu Armandu Garkānu, dziedāja valsts himnu.

2011.gadā «Ziemeļblāzmas» rekonstrukcijas līgumu ieguva būvfirma «Arčers». Projekta kopējās izmaksas tika lēstas ap 13 miljoniem eiro.

Viens no apakšuzņēmumiem atkal izrādījās «Būve stils». Vēlāk VID pārbaudē atklājās, ka tālākajā apakšuzņēmēju ķēdē par vienu un to pašu būvdarbu veikšanu - inženiertehnisko darbu veikšanu «Ziemeļblāzmas» ēku kompleksā «Būve stils» noslēgusi līgumus gan ar apakšuzņēmēju SIA «Prionus», gan vēl vairākiem uzņēmumiem, bet darījumi faktiski nav notikuši un uzrādīti tikai, lai pretendētu uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

Firmu valdēs un īpašniekos - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, bet

viena apakšuzņēmuma valdes locekle un īpašniece VID paskaidrojusi, ka darbam firmā «uzrunāta kādā parkā»,

bet tālākās apakšuzņēmēju ķēdes amatpersonas, ārpus Eiropas Savienības valstu pilsoņi, deklarēto darījumu laikā nemaz nav atradušās Latvijā un viņām nav bijis darba atļauju mūsu valstī.

«Rīgas pilsēta nedara un tai nav pienākuma izpētīt, kādā veidā būvfirmas savā starpā sadarbojas. Ja tur ir kaut kas slikts un tur ir kaut kādi pārkāpumi, jādod pa pieri. Par to nav stāsts,» saka Ameriks un atzīmē, ka reizēm pats nav lietas kursā, kura kompānija uzvarējusi.

«Ziemeļblāzmas» ģenerāluzņēmējs «Arčers», līdzīgi kā «Skonto būve», atbild, ka ar apakšuzņēmēju tālākajiem pakalpojumu sniedzējiem līgumi nav slēgti.

«Uzņēmums «Prionus» nevienu brīdi visā kultūras pils «Ziemeļblāzma» rekonstrukcijas laikā nav bijis mūsu uzņēmuma redzeslokā. [..] Kategoriski noraidām jebkādus mēģinājumus sasaistīt uzņēmumu «Arčers» ar minētajām aizdomām,» rakstiski atbild «Arčers» sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.

Rīgas pašvaldības milzīgo būviepirkumu uzvarētāju iecienītā apakšuzņēmuma «Būve stils» juridiskā adrese ir Pārdaugavā, Kuldīgas ielā 51. Turpat, kur būvfirmām «Moduls-Rīga», «VELVE» un citiem uzņēmumiem, kas saistīti ar būvnieku, sevi par mecenātu dēvējošo Māri Martinsonu un viņa ģimeni. Tieši šajā adresē arī tika veiktas VID Finanšu policijas kratīšanas 2014.gada vasarā. Arī «Būve stils» īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Henrijs Girskis gan tobrīd, gan tagad darbojās kā valdes loceklis arī vairākos uzņēmumos, kas pieder un/vai piederēja Martinsonam. Vēl septembrī Martinsons «De Facto» apstiprināja, ka viņam šajā lietā joprojām ir aizdomās turamā statuss.

Kratīšanas sekoja VID pārbaudēm par virknes būvfirmu aizdomīgiem savstarpējiem darījumiem.

«Tātad aresti par 104 tūkstošiem uzlikti automašīnām. Jau izdalīti divi procesi no «Moduls-Rīga» - gan par tādiem pantiem, kas .. ir narkotisko vielu glabāšana, un viens process pēc 218.panta 2.daļas, kurš jau atnācis mums kriminālvajāšanā, - tā ir izvairīšanās no nodokļu samaksas. Tātad šeit vairāk nekā 50 uzņēmumu iesaistīti «Moduls-Rīga» lietā. Vēl jānosaka ekspertīzes un jānosaka arī šie nodokļu aprēķini,» saka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne.

Ja reāli darbus šajos un virknē citu Rīgas pašvaldības pasūtīto lielo būvprojektu veicis viens vai divi apakšuzņēmēji, bet līgumi slēgti un tāmes sastādītas ar veselu virkni uzņēmumu,

jautājums - kādas būtu projekta izmaksas bez šīs garās starpniekfirmu un apakšuzņēmēju ķēdes?

«Protams, ja tiek izmantotas dārgākas cenas, tad tā virsvērtība jau kaut kur paliek. Ja es veicu būvdarbus par konstantu cenu un tā nauda paliek pāri, tad tā nauda jāmeklē, tad viņa ir kaut kur nelegāli aizskaitīta vai pazudusi tālāk apakšuzņēmumiem vai kā citādi,» spriež nodokļu konsultants Ainis Dābols.

Viens no «Būve stils» biežākajiem sadarbības partneriem ir Rīgas pašvaldības iepirkumu regulārs uzvarētājs «Moduls-Rīga».

Būvfirmas ilggadējs līdzīpašnieks un amatpersona Harijs Seratinskis decembrī Amerika partijai «Gods kalpot Rīgai» noziedojis 18 000 eiro.

«Ziniet, man neviens nelūdza ziedot. Mana brīva izvēle. Grūti pateikt, bet man viņi simpatizē, kā viņi strādā Rīgas domē,» par ziedojumu atbild Seratinskis.

«Es nedomāju, ka tas ir kāds pārkāpums, ja kāds no uzņēmējiem vai cilvēks, kas atbalsta mūsu politiku Rīgā, arī ko ziedo. Man jebkurā gadījumā ar šo konkrēto kungu nav bijusi ne personīga saruna, ne es viņam esmu ko lūdzis tādā vai citādā veidā. Līdz ar to es varu tikai pateikt paldies,» saka Ameriks.

Par to, ka vicemēra Amerika attiecības ar pašu būvuzņēmēju Martinsonu tiek risinātas arī ārpus Rīgas domes kabinetiem, varētu liecināt kāds pērnvasar noticis brauciens uz Kamčatku, par ko Ameriks vēlāk stāstīja dzeltenajā presē. To, ka tur bijis Martinsons, Rīgas vicemērs nenoliedz, bet arī neskaidro, kāpēc izvēlējies šādu kompāniju un kas tālajā Kamčatkā apspriests.

Būvuzņēmējs Māris Martinsons, kurš vairumu savu firmu vismaz formāli nodevis bērniem Monai un Mārcim, kā to rāda «Lursoft» dati, no «De Facto» lūguma sniegt interviju atteicās. Viņa pilnvarotā pārstāve Ieva Šaripo rakstiskās atbildēs uz jautājumiem par VID Finanšu policijas izmeklēšanā atklātajiem faktiem, kas atspoguļoti arī «Būvei stils» nelabvēlīgajā Administratīvās rajona tiesas lēmumā, uzsver: «Uzņēmumi «Moduls-Rīga», «Velve», «Mehāniskās sistēmas» nav iesaistījušies nekādās krāpnieciskās shēmās, kā arī uzņēmuma «Moduls-Rīga» rīcībā nav informācijas par ierosinātu kriminālprocesu par narkotiskajām vielām. Tiesības veikt būvniecības darbus uzņēmumi ieguvuši, piedaloties iepirkumos, un visi būvniecības darbi veikti saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.»

Piecus mēnešus pēc kratīšanām tika pasludināts «Būve stils» maksātnespējas process. VID iespējas valsts budžetam atkarot gandrīz 1,3 miljonu eiro lielo uzrēķinu līdz ar to kļuvušas maz ticamas.

VID Finanšu policija šonedēļ plašākus komentārus izmeklēšanas interesēs nolēma nesniegt, gan apliecinot, ka «lieta nav nolikta plauktā».
Svarīgākais
Uz augšu