Uz «Latvijas Gāzi» aizslīd ierēdņi, kuri paši gatavoja gāzes tirgus atvēršanu

«Latvijas Gāzē» strādā agrākais Valsts kancelejas direktora konsultants drošības jautājumos Andris Lācis. Uz uzņēmumu aizgājuši vēl vairāki VK darbinieki.

Sabiedrisko pakalpojumu regulatora topošais vadītājs sola prasīt algas pielikumu saviem darbiniekiem, lai mazinātu iespēju, ka uzraugāmie uzņēmumi vērtīgākos kadrus pārpērk.

Laikā, kad «Latvijas Gāze» draud tiesāties ar valsti, aktīvi ierakumu puses sākuši mainīt cilvēki, kuri līdz šim strādājuši valsts labā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pametis Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem. Kā apgalvo topošais regulatora vadītājs, jau pirms galvenā gāzes speciālista aiziešanas bija šaubas par viņa lojalitāti.

Rolands Irklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis, stāsta, ka Jāņa Eisaka zināšanas attiecībā uz gāzes jautājumiem regulatorā bija vislielākās un padziļinātākās. Viņš vairāk nekā 10 gadus bija Gāzes nodaļas vadītājs. Tādējādi no zināšanu viedokļa tas ir pietiekami liels zaudējums. Ja jautājums ir par lojalitāti, tad pēdējā gadā,

īpaši runājot par dabasgāzes lietošanas noteikumiem, diskusijas tieši ar Gāzes nodaļas vadītāju šajos jautājumos bija ļoti smagas un bija ļoti grūti panākt likumam atbilstošu risinājumu.

- Tad varēja jau just, ka viņš tiek vilināts? Vai jau ir pārvilināts?

IRKLIS: - Es tā negribu teikt. Bet es varu teikt, ka pēdējais gads bija ļoti smags sadarbībā ar Enerģētikas departamentu un Gāzes nodaļas vadītāju šo gāzes noteikumu izstrādē.

Bijusī Valsts kancelejas direktore

Elita Dreimane - galvenā valsts ierēdne, kura valdībā sēdēja līdzās premjeram un ministriem, ar pieeju slepenajiem dokumentiem.

Kad Satversmes aizsardzības birojs viņai pielaidi valsts noslēpumam vairs nedeva, viņa amatu atstāja un nu sniedz juridiskos padomus «Latvijas Gāzei».

Darbu Valsts kancelejā pagājušā gada beigās atstājis arī agrākais Dreimanes sabiedrotais - par drošību atbildīgais Andris Lācis.

MĀRTIŅŠ KRIEVIŅŠ, Valsts kancelejas direktors: - Tas bija mūsu kopīgs lēmums pārtraukt darba attiecības.

- Viņš atnāca un teica, ka grib iet prom, un jūs teicāt – ok?

KRIEVIŅŠ: - Nē, drīzāk tas bija mans lūgums - un mēs atradām kopsaucēju.

- Laiks, kad tas notika?

KRIEVIŅŠ: - Oktobris, novembris, decembris. Jā. Kopā ar visām pārējām pārmaiņām Valsts kancelejā.

Pēdējo mēnešu laikā no Valsts kancelejas aizgājuši vēl vairāki darbinieki. Vai arī viņi nonākuši «Latvijas Gāzē», kancelejas direktoram drošu ziņu nav. Uzņēmums «Nekā Personīga» neatklāj, kuri valsts puses darbinieki nu strādā pie viņiem.

Valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis gan netieši apstiprina, ka no Valsts kancelejas atnākuši «vairāki cilvēki».

AIGARS KALVĪTIS, «Latvijas Gāzes» valdes priekšsēdētājs: - Ir vēl Lāča kungs, kurš bija atbildīgs par drošību Valsts kancelejā. Jā. To gan es zinu. Tas ir ar valdes akceptu. Jā, viņš pārnāca pie mums strādāt. Acīmredzot tur bija kaut kāda reorganizācija Valsts kancelejā. Un tāpēc no Valsts kancelejas pārnāca vairāki cilvēki pie mums strādāt.

- Vairāki cilvēki?

KALVĪTIS: - Nū... iespējams. Jā. Es jums tos uzvārdus nevarēšu pateikt.

- Nu tad ir vairāki bez Lāča un Dreimanes kundzes? Jo no Valsts kancelejas aizgāja vairāki.

KALVĪTIS: - Ziniet, ikdienā manā darbā nesanāk pilnīgi ar visiem darbiniekiem satikties. Tas droši vien jājautā mūsu Juridiskā departamenta vadītājai Dreimanei. Kādi juristi strādā, un kur viņi agrāk strādājuši.

- Vai zināt, ka jūsu darbinieki pārgājuši strādāt uz «Latvijas Gāzi» no Tieslietu ministrijas?

DZINTARS RASNAČS, tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība): - Diemžēl zinu. Mans viedoklis, ka šādiem cilvēkiem nav vietas atpakaļ valsts pārvaldē.

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departaments ir tā vieta, kur citu ministriju ierēdņi sūta topošos likumus un grozījumus saskaņošanai un izvērtēšanai. Te tapuši arī vairāki būtiski dokumenti par gāzes tirgus regulējumiem. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece apstiprina –

divas šīs nodaļas juristes Silvija Pole un Sanita Pieķe, kuras tieši strādājušas pie gāzes jautājuma, aizgājušas strādāt uz «Latvijas Gāzi».

«Nekā Personīga» neoficiāli zināms, ka pēdējo nedēļu laikā atlūgumus iesnieguši vēl divi darbinieki, kuri, iespējams, arī varētu pāriet uz gāzes kompāniju.

LAILA MEDINA, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece: - Šī zināmā mērā jau daudzu gadu garumā skaitās kā kadru kaltuve. Tas, ka šajā gadījumā tā ir «Latvijas Gāze»... Nu, jā. Mēs šiem darbiniekiem jautājam, kāpēc viņi vēlas iet prom. Visiem. Kāds pasaka, kāds nepasaka. Viņiem nav pienākuma informēt, uz kurieni viņi iet strādāt. Bet tas, ko viņi atbild, ir – mazāks stress, lielāka alga.

- Bet jums taču ir izdevīgi, ka nāk cilvēki, kas strādājuši ar gāzes jautājumiem valsts pusē un nāk pie jums strādāt. Nenoliegsiet, ka tas nav izdevīgi.

MĀRIS ONŽEVS, «Latvijas Gāzes» galvenais jurists: - Es nedomāju, ka tas ir izdevīgi.

- Neizdevīgi?

ONŽEVS: - Arī neizdevīgi. Neitrāli. Katrā ziņā tas nav kritērijs, kā izvēlēties cilvēkus, kas risina konkrētas juridiskas lietas.

- Kāda ir Tieslietu ministrijas loma, skaņojot dažādus normatīvos aktus, dokumentus un likumu grozījumus, ko izstrādā Ekonomikas ministrija?

DANA REIZNIECE–OZOLA, bijusī ekonomikas ministre (ZZS): - Nu, milzīga loma. Viņi ir tie, kas vai nu palīdz atrast risinājumu... Mēs zinām, kas mums faktiski vajadzīgs, bet nav īsti skaidrs, kā to juridiskajā tehnikā atrisināt. Un otrs –

ja viņi nav labs sadarbības partneris, tad viņi var jebkuru tiesību aktu projektu bombardēt ar nemitīgiem komentāriem, kā dēļ netiek uz priekšu.

Edgara Pastara padomos agrāk ieklausījās gan Saeimas deputāti, gan bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šobrīd viņš strādā advokātu birojā «Cobalt», kas konsultē «Latvijas Gāzi».

EDGARS PASTARS, advokātu biroja «Cobalt» pārstāvis: - Es nu nezinu, kurš te ir kurā pusē. Mēs visi strādājam, lai labāk būtu šai valstij.

LAIMDOTA STRAUJUMA, bijusī Ministru prezidente (Vienotība): - Nu, jaunajai valdībai šie grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu... Domāju, tālos plauktos tos nevajadzētu atlikt. Tiem ministriem, kuri būs arī nākamajā valdībā. Es nedomāju šoreiz par Pastara kungu konkrēti, bet...

Mums reizēm ir sarežģījumi, kad jurists, kas strādā valsts pusē, nākamajā dienā pārstāv kompāniju tiesvedībā pret valsti. Un tas tomēr ir visai dīvaini...

Par gāzes monopolista aktīviem lobijiem kļuvuši valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Viņi pret «Latvijas Gāzes» strauju sadalīšanu iestājās gan Saeimā, gan valdībā. Arī šonedēļ Zinātņu akadēmijā. Tur ekonomiste Raita Karnīte rīkoja zinātnisku diskusiju. Solīja objektīvu izvērtējumu. Tomēr sanāksmes sausais atlikums ļoti līdzinājās tiem argumentiem, kurus izmanto «Latvijas Gāze», - sašķidrinātā gāze ir dārga un neizdevīga, «Latvijas Gāzes» akcionāru līgums ir svēts un nepārkāpjams, kādam par visu šo nāksies samaksāt.

- Vai tās cenas ir tik noturīgas, lai būtu vērts pārkāpt starptautisko investīciju līgumu?

RAITA KARNĪTE, ekonomiste: - Vai valsts var tā vienkārši lemt par privātu ārvalstu investoram piederošu uzņēmumu, kā tas notiek, – lai viņi vācas?

- Kādas tam var būt sekas?

KARNĪTE: - Kā ar brīvu konkurenci? Ja Latvijā joprojām darbojas monopols, kuram regulē cenu, un blakus būs tādi, kuriem cenu neregulēs.

- Un galu galā – kas maksās, ja pieņemtie lēmumi izrādīsies kļūdaini? «Itera Latvija» un «Latvijas Gāze» dod Zinātņu akadēmijai dažādiem projektiem naudu. Tāpēc varbūt tā jūsu attieksme ir tāda pielaidīgāka?

KARNĪTE: - Jā, tā ir taisnība. Viņi finansē mums balvas. Bet viņi man personīgi neko nav devuši. Ticiet man. Tas ir mans zinātnieka, nu labi, nesauksim sevi par zinātnieku, pētnieka goda jautājums – vai es esmu pērkama vai neesmu pērkama. Un līdz šim es biju uzskatījusi, ka neesmu pērkama.

Valdībai bija otrdien jāskata grozījumi likumā par interešu konfliktiem, lai neļautu valsts amatpersonām noteiktu laiku pāriet pretējā pusē. Ministri to atlika, un būtiskie grozījumi būs jāskata Kučinska kabinetam.

Sabiedrisko pakalpojumu regulatora topošais vadītājs Rolands

Irklis sola, ka prasīs algas pielikumu saviem darbiniekiem, lai mazinātu iespēju, ka uzraugāmie uzņēmumi vērtīgākos kadrus pārpērk.

Irkļa plāns ir algu pielīdzināt vidējam atalgojumam, kādu saņem cilvēki regulatora uzraugāmajos uzņēmumos. Līdzīgs atalgojuma modelis labi darbojoties banku uzraugā FKTK.