Čalovskis cietumā ieguvis diplomu par ASV iegūtu vidusskolas izglītību

«Varētu stāties augstskolā ASV, ja nebūtu iebraukšanas lieguma šajā valstī. Cietumā iemācījos arī angļu valodu, nedaudz spāņu, iemācījos spēlēt šahu. (...) Izlasīju ļoti daudz grāmatu,» intervijā «Dienai» stāstījis Čalovskis. «Par baudīšanu to grūti nosaukt. Tas tomēr ir cietums, tā nav vasaras nometne, kur atpūsties. Psiholoģiski daudz smagāk bija, protams, Amerikā. Te tomēr biju mājās, vismaz mana mamma varēja pie manis atnākt, tur neviena tuvinieka nebija. Kamerā redz tikai četras krāsas - baltas sienas, pelēkas durvis, brūnus kombinezonus, sarkanas ugunsdzēšanas sistēmas.»

«Amerikā var sēdēt kamerā, bet var arī uzturēties kopīgajās telpās. Tur ir televizori, iespējas nodarboties ar vingrošanu, turpat arī telefons, var piezvanīt uz mājām jebkurā brīdī, kad vēlies. Latvijā varēju zvanīt uz mājām vienu reizi nedēļā uz piecām minūtēm. Un arī duša atļauta tikai vienu reizi nedēļā. Amerikā var iet dušā katru dienu. Toties Latvijā var iet āra pastaigā katru dienu uz vienu stundu. Tur tā nevarēja - tikai vienu reizi trijās dienās, bet, ja kādas tehniskas problēmas, piemēram, nestrādā lifts, tad pastaigas vieta ir uz jumta,» turpinājis Čalovskis.

Runājot par Čalovska pastrādāto noziegumu un piespriesto sodu, viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš stāstījis, ka Latvija bija strādājusi un pētījusi Čalovska darbību pirms tam, kad dienesti ielauzās dzīvoklī. Tika meklēta persona ar segvārdu «Miami». No dokumentiem redzams, ka Denisa dzīvokļa IP adrese nebija vienīgā, ko šī persona lietojusi, - bija arī viena kafejnīca un automazgātava. Kurš ir darbojies abās pēdējās vietās, konstatēt nevarēja, bet atrada, ka dzīvoklī ir konkrēta persona Deniss Čalovskis, kurš ir IT speciālists.

Čalovska datortīkls esot bijis atvērts, tam nebija uzliktas drošības sistēmas, un līdz ar to tam bijuši aptuveni 40 pieslēgumi no nezināmām vietām. «Man bija uzstādīta sistēma, lai saglabātos žurnāls ar visiem pieslēgumu ierakstiem,» stāstījis Čalovskis, un Vārpiņš atzīmējis, ka šoreiz tas viņu glāba. «Noziedznieki parasti cenšas šādus datus nodzēst, noslēpt, viņam bija pretēji - saglabājušies ieraksti par pilnīgi visiem pieslēgumiem. Līdz ar to nebija nekā, kas apstiprinātu, ka tiešām viņš ir tas, kas izdarījis visu, kas sarakstīts, kad viņu prasīja izdot. Tad sekoja prokuratūras piedāvājums slēgt vienošanos, atzīstot daļu vainas. Arī tas 1000 dolāru sods, ko tiesa piesprieda, ir panākts vienošanās ceļā. Kādu vainu viņš atzinis, tā skaitās konfidenciāla informācija, jo notiek izmeklēšana attiecībā uz pārējiem, bet Denisa loma, kā to konstatēja prokuratūra un tiesa, ir tik niecīga, ka nekāda kaitējuma piedziņa pret viņu netika vērsta.»

«Gatavojoties tiesai, advokāts ar prokuroru apsvēra vienošanās iespēju. 4.septembrī es atzinu sevi par vainīgu. Tiklīdz apsūdzētais piekrīt vienoties, tiesa ierastā veidā vairs nenotiek,» stāstīja Čalovskis, «bija zināms, ka sods būs robežās starp 18 un 24 mēnešiem. Pēc vainas atzīšanas trīsarpus mēnešu laikā bija jāsavāc vēstules no draugiem, tuviem cilvēkiem, uz tā pamata advokāts veidoja savu vīziju par to, kas notika, un cilvēka raksturojumu. Probācijas dienests veidoja savu vīziju, veicot arī interviju, un nāca ar secinājumiem pie tiesneša. Tāpat prokuratūra nāca ar savu skatījumu. Tiesnesis tos izvērtēja.»

Taujāts par nākotnes plāniem, Čalovskis stāstījis, ka strādā Latvijas Ārstu biedrībā. «Gribu atgriezties savā iepriekšējā dzīvē. Arī pie sociālajiem projektiem. Biju izveidojis mājaslapu «stopbedres.lv«. Cilvēki var nofotografēt bedres un internetā ziņot pašvaldībai, kur tās atrodas, lai pašvaldība var ņemt norādījumus vērā un bedres aizlāpīt. Diemžēl pagājušajā vasarā bija problēmas ar serveri, pagaidām šī lapa nedarbojas, man nav bijis laika to atjaunot. Tāpat bija sagatavots sadarbības projekts ar Rīgas domi, kas ļautu cilvēkiem uzrādīt, kur ir neizvesti atkritumi, un pašvaldībai parūpēties, lai pilsēta būtu tīrāka. Tas arī vēl nav īstenots.»