/nginx/o/2018/07/15/9547049t1h1966.jpg)
Vairākas situācijas pēdējā laikā izgaismojušas līdz šim maz ievērotu problēmu – amatpersonas dodas strādāt uz privātu jomu un dažbrīd pat atklāti nostājas pretējā pozīcijā iepriekšējam darbam. Šobrīd tiek gatavotas pārmaiņas vairākos likumos, lai šādas situācijas novērstu. Visgatavākie ir grozījumi likumā par «Konkurences padomi», bet pārējie vēl ir tapšanas pašā sākumā vai pat vēl tikai idejas līmenī. Par to svētdien ziņoja LTV raidījums «De Facto».
Neesošie ierobežojumi bieži neļauj saskatīt interešu konfliktu vai pat potenciālu risku valstij, kad zināšanas par aktuālo aiznes uz privāto jomu.
Un šim visam pa vidu neapšaubāmi rodas arī dažādas interpretācijas. Piemēram, tiesā, kurā autotirgotāji cīnās par vairāk nekā 7 miljonu eiro lielā soda samazināšanu, kādas amatpersonas darba maiņa kalpojusi par ieganstu mēģinājumam samazināt uzliktā soda bargumu.
Konkurences padomē atzīst, ka advokātu biroji burtiski spieto ap šo iestādi, meklējot sev augsti kvalificētus speciālistus.
Gada laikā nomainās piektdaļa darbinieku. «Mēs nevaram juristiem liegt karjeru turpināt advokatūrā. Un patiesībā visi advokātu biroji, kas specializējas konkurences tiesībās, pārstāv vienu vai otru pusi tiem uzņēmumiem, kas bijuši mūsu redzeslokā. Tad tur Latvijā būtu pilnīgs ierobežojums,» norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Taču
regulējums ir nepieciešams, lai šajā darbā iegūtās zināšanas par kādu konkrētu lietu netiktu izmantotas pretējās puses interesēs.
Konkurences padomei iepriekš bijusi rūgta pieredze ar citiem darbiniekiem, kuri pārgājuši tieši pretējā nometnē. Tādēļ šobrīd jau tuvu pieņemšanai ir grozījumi Konkurences padomes likumā, kas ne tikai lēmumu parakstītājiem, bet jebkuram, kas izmeklējis vai uzraudzījis noteiktu lietu, divus gadus būs liegums to darīt no pretējām pozīcijām.
Savukārt Valsts kanceleja tuvāko nedēļu laikā iesniegs priekšlikumus pārmaiņām, lai izslēgtu tādas situācijas kā ar bijušo tās juristu Ivaru Mēkonu.
Viņš stājās advokātu birojā, kas piedalījās daudzmiljonu procesā pret valsti. Bet iepriekš tajā pašā lietā viņš deva padomus valstij.
«Šobrīd likums neregulē tās situācijas, kad valsts amatpersona aiziet strādāt vai gūst labumu no kādas fiziskas personas vai biedrības. Šie ierobežojumi ir vērsti tikai uz komercsabiedrībām», atzīst KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis.
Savulaik pie amatiem Latvijas lielākajās farmācijas kompānijās tika vadošas veselības ministrijas amatpersonas, bet Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane dažus mēnešus pēc amata atstāšanas sāka strādāt uzņēmumā «Latvijas Gāze»,
saistībā ar kuru valdībā valdībā bijis daudz diskusiju. Šobrīd nākamās darbavietas ierobežojumi tikpat kā neskar cilvēkus, kuri ir tikai gatavojuši lēmumus vai snieguši padomus. Tomēr tādas pārmaiņas likumā nesolās būt ne ātras, ne vieglas.
«Vispārējais ierobežojums prasa ilgāku diskusiju, lai mēs atrastu labāko līdzsvaru: no vienas puses, uztaisīt regulējumu, ko nevar apiet vai ko būtu grūti apiet, no otras puses, lai būtu samērīgs ar to, ko mēs vienam cilvēkam varam uzlikt kā ierobežojumu,» saka Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Valsts kancelejas pētītā ārvalstu pieredze liecina par dažādu pieeju.
Ir valstis, kur nav nekādu ierobežojumu, citur – no viena līdz pat pieciem gadiem.
Tas daļēji sakrīt arī ar praksi privātajā biznesā, kur liegums strādāt noteiktā jomā ir no pusgada līdz pusotram gadam. Taču
to kompensē ar tā dēvēto zelta rokasspiedienu jeb ierobežojumu periodam līdzvērtīgu atalgojumu.
Par to vienojas, jau stājoties darbā.
«Te ir tas līdzsvara princips – mēs ierobežojam iespējas, bet mēs kompensējam to laiku, lai nezaudētu ienākumus tāpēc, ka esi veltījis kādu laiku mūsu kompānijai,» norāda vadītāju atlases kompānijas «Pedersen&Partners» klientu direktors Kaspars Kauliņš.
Drošības policijā uzskata, ka ierobežojumi noteikti būtu jāmeklē to institūciju amatpersonām, kuru darbība aptver stratēģiski nozīmīgu nozaru darbības regulēšanu un kontroli. Tostarp būtu jādiskutē arī par papildu ierobežojumiem tiem, kuri pārzina operatīvās darbības metodes un resursus, piemēram, drošības iestādēs vai tiesībsargājošās iestādēs strādājošajiem.