«Latvenergo» viceprezidents Meļko izbēg no smaga cietumsoda

2010.gadā starptautiskais energogigants «Alstom» Šveices prokuratūrai atzinās lielā kukuļdošanā, tajā skaitā Latvijā.

«Alstom» kukuļojis Latvijas amatpersonas, lai uzvarētu «Latvenergo» rekonstrukciju darbu konkursos. Tas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ļāva sākt izmeklēšanu.

Biroja izmeklētāji atklāja, ka gan Pļaviņu HES, gan TEC 2 rekonstrukcijas darbos izmantotas vienādas shēmas: «Latvenergo» augstākā vadība Kārlis Miķelsons un viņa vietnieks Aigars Meļko vienojās, ka iepirkumos uzvarēs «Alstom» un kukuļus maksās caur konsultantu - bijušo «Alstom» pārstāvi Andreju Livanoviču. Vēlāk naudu atmazgās, pērkot nekustamos īpašumus. 2007.gadā Livanoviča firma no «Latvenergo» viceprezidenta Meļko meitas nopirka īpašumu Berģos. Tajā pašā gadā Miķelsons par pusmiljonu pārdeva māju Engurē ar Livanoviču saistītai firmai.

KNAB uzskata, ka četros gados kukuļos «Latvenergo» un to meitasuzņēmumu vadība saņēma 8 miljonus eiro.

TEC 2 rekonstrukcijas otrā kārta izmaksāja ceturtdaļmiljardu eiro. Valsts akciju sabiedrība līgumu atkal slēdza ar «Alstom». Šajā apjomīgajā projektā bija plānots kukuļos iekasēt vēl vismaz 11 miljonus, bet to apturēja KNAB aresti.

Pie «Latvenergo» viceprezidenta Meļko automašīnā atrada 146 000 eiro.

Pēc divu gadu izmeklēšanas 2012.gadā apjomīgos krimināllietas materiālus KNAB nodeva prokuratūrai. Tiesā nonāca pirmā lieta par kukuļošanu saistībā ar Pļaviņu HES rekonstrukciju, kur apsūdzētie bija Meļko, Livanovičs un «Latvenergo» ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs.

Prokuratūra lūdza apsūdzētos sodīt ar piecu gadu brīvības atņemšanu, taču Meļko un Livanovičs tika sveikā ar naudas sodu.

Tiesnese spriedumā noziegumu pārkvalificēja.

«Latvenergo» valdi nevarot uzskatīt par valsts amatpersonām, tāpēc tā nebija vis kukuļņemšana, bet neatļauta labuma pieņemšana, un tas nozīmē, ka viņiem nebūs jāsēž cietumā.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inita Siliņeviča atsaucas uz Krimināllikuma 316.pantu. Agrāk tajā bija plaši skaidrots, kas ir amatpersona. Precīzs ieraksts, ka par amatpersonām uzskatāmi Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi, likumā ierakstīts nesen, pirms diviem gadiem, bet noziegumi pastrādāti iepriekš. Tiesnese domā, ka tāpēc «Latvenergo» lietā dotās pateicības nevar uzskatīt par kukuļiem, bet valsts uzņēmuma «Latvenergo» valdi - par amatpersonām.

Šādam likuma skaidrojumam nepiekrīt prokurors Māris Leja. Viņš tiesas zālē sacīja, ka Meļko rīkojās ar valsts mantu un pieņēma lēmumus, piemēram, ka iepirkumā uzvarēs tieši «Alstom». Tas nozīmē, ka arī vecā krimināllikuma redakcija ļāva «Latvenergo» valdi uzskatīt par valsts amatpersonām un sodīt ar bargiem sodiem.

«Krimināltiesības nosaka skaidri, kādas darbības ir noziedzīgs nodarījums, un krimināllikumā runāt par analoģijām vai sasaisti ar citām tiesību normām, tāda iespēja likumā nav paredzēta, un katrai personai ir tiesības zināt, par ko viņu apsūdz un kāda ir šo darbību kvalifikācija pēc krimināllikuma,» uzskata Siliņeviča.

Strīds par amatpersonas definīciju bija visas tiesvedības garumā.

Prokuratūra pierādīja, ka Pļaviņu HES rekonstrukcijas gaitā kukuļos sešos maksājumos saņemti vairāk nekā 627 000 eiro.

Ja tiesnese būtu atzinusi, ka tas ir kukulis, Meļko varētu sodīt pat līdz desmit gadiem cietumā ar mantas konfiskāciju

un viņam kādu laiku būtu liegts ieņemt noteiktus amatus. Bet,

mainot nozieguma kvalifikāciju uz neatļauta labuma pieņemšanu, Meļko varēja tikt sveikā cauri tikai ar naudas sodu - 48 000 eiro.

Ar naudas sodu sodīts arī Livanovičs, bet Cvetkovs pilnībā attaisnots.

Cvetkova aizstāve, zvērināta advokāte Guna Kaminska, kura pēc sprieduma nosauca to par «mazo advokātu laimīti», sacīja: «Jā, mazās advokātu laimītes ir tas, ka tiesa nolēmumā pievienojas vai nu lielākam vairumam, vai tikai daļai advokātu argumentu, bet tu esi guvis apstiprinājumu savam redzējumam notikumu gaitai.»

Tas, ka «Latvenergo» valdes locekļi saskaņā ar Rīgas rajona tiesas spriedumu nu vairs nav atzīti par amatpersonām, var ļaut no smagiem sodiem izsprukt arī citiem.

Pašlaik tiesās skata vairākas krimināllietas, kur uz apsūdzēto sola sēž tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārstāvji.

Tā dēvētajā «Daimler» lietā par sabiedriskā transporta iegādi Rīgai kukuļa kopējā summa īpaši neatpaliek no «Latvenergo» lietas.

Prokuratūra apstiprina, ka tie ir 5 miljoni eiro. Uz apsūdzēto sola nav lielās zivis, bet bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieki. Arī pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» bijusī amatpersona Leonards Tenis. Ja šajā lietā tiesa noziegumu no kukuļņemšanas pārkvalificēs uz neatļauta labuma gūšanu, apsūdzētajiem atkal būs iepējams izkļūt cauri vien ar naudas sodiem.

Tāpat joprojām pirmās instances tiesā ir Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lieta.

Viņš centās panākt sev labvēlīgu iznākumu neuzticības balsojumā, uzpērkot deputāti. Munkevica līdzdalībnieks lietā bija pašvaldības kapitālsabiedrības «Jūrmalas ātrā palīdzība» bijušais valdes loceklis Normunds Pīrants. Kukuļa nodošana notika 2010.gadā, un tas nozīmē, ka arī attiecībā uz Pīrantu tiesa var likumu tulkot par labu viņam.

Nesenais Rīgas rajona tiesas spriedums var ietekmēt arī «Latvenergo» pamatlietu.

Tā vēl joprojām atrodas prokuratūrā un tiesā varētu nonākt šogad. Apsūdzēto personu vidū arī «Latvenergo» bijusī pirmā persona Kārlis Miķelsons un vairāki ārvalstnieki - kukuļa devēji.

Krimināllikumu precizēja 2014.gadā pēc Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikuma. Deputāti nedomāja, ka rada jaunu regulējumu, bet tikai skaidrāk precizē jau citos likumos nostiprināto amatpersonas definīciju.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (NA) Gaidis Bērziņš komentēja: «Mans personīgais viedoklis, un toreiz arī TM eksperti tā teica, ka šī ir normas precizēšana.» Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis (ZZS) Kārlis Seržants uzsvēra: «Tas, (ka pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību valdes locekļi ir amatpersonas) nekad nav ticis apšaubīts! Ja mēs paraugāmies uz naudas atmazgāšanas likumu, kur visas šīs personas ir uzskaitītas kā politiski nozīmīgas personas,

es tur neredzu nekādu iespēju, ka tās varētu nebūt amatpersonas.»

Saeimas Juridiskās komisijas loceklis («Vienotība») Andrejs Judins uzskata: «Fakts, ka, izdarot grozījumus, kāds mēģina pateikt, ka viss, kas bija izdarīts pirms grozījumiem, nav krimināls, nu, tā ir aizstāvju pozīcija. Bet es ceru, ka tiesa ir spējīga taisīt taisnīgu spriedumu, neignorējot atzinumus, kas krimināltiesību teorijā ir bijuši arī pirms šā sprieduma.»

«Manuprāt, tas ir skandalozi, kas šobrīd notiek,» raidījumam sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere («Vienotība»). «Es noraidu šādu klaji gramatisku iztulkošanu. Juridiskajā zinātnē

tiesnesim būtu jāzina, ka bez gramatiskas tulkošanas tiesnesim jāskata, kāda bijusi likumdevēja griba. Konkrētajā interpretācijā tas nav darīts.»

Rīgas rajonas tiesas spriedums nepamanīts nepaliks Latvijas iestāšanās sarunās attīstīto valstu klubā OECD. Tieši šī organizācija 2014.gadā mudināja papildināt amatpersonu definīciju krimināllikumā, lai tā atbilstu konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskos darījumos. Tas arī tika izdarīts, bet nu devis tiesai pamatu likumu interpretēt par labu nozieguma īstenotājiem.