«Latvijas Gāze» pieļauj izņēmumu ekskluzīvajām tiesībām tirgot gāzi Latvijā

Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ beidzot pabeidza skatīt strīdīgos likuma grozījumus, kas skar gāzes tirgus atvēršanu. Ceturtdien, dienā, kad plānots balsojums par Māra Kučinska valdību, deputāti galīgajā lasījumā lems arī par grozījumiem enerģētikas likumā.

Līdz šim lielākie strīdi bijuši par to, ka «Latvijas Gāze» neļauj pie gāzes apgādes sistēmas piekļūt citiem tirgus spēlētājiem. Tā «Latvenergo TEC2» gribēja pirkt sašķidrināto gāzi Lietuvā un to pie sevis pārsūknēt pa Latvijas gāzes cauruļvadiem.

«Latvijas Gāze» apgalvo, ka viņiem vienīgajiem ir ekskluzīvas tiesības Latvijas teritorijā piegādāt un tirgot dabasgāzi. Tomēr, kā pārliecinājās «Nekā Personīga», ir kāds īpašs izņēmums.

Jūrmalā ir padomju laikos būvēta elitāra sanatorija «Dzintarkrasts», kas saņem gāzi nevis no «Latvijas Gāzes», bet no Krievijas kompānijas «Gazprom».

Uzņēmums apgalvo – izņēmums esot unikāls un radies vēsturiski, un tas šodien neko nemainot. Ekonomikas ministrija gan ir citās domās.

Padomju gados Jūrmala bija īpaši iecienīta darbaļaužu un arī PSRS elites atpūtas vieta. Sanatorija «Jantarnij bereg» jeb «Dzintarkrasts» būvēta Brežņeva laikā. Pats vadonis uz šejieni tā arī ne reizi neatbrauca, lai arī sanatorijas teritorijā bija uzbūvēta īpaši viņam domāta vasaras māja.

«Dzintarkrastu» uzskatīja par šikāko atpūtas vietu Baltijas reģionā.

Pirmos neatkarības gadus firma, kas saimnieko sanatorijā, piederēja Latvijas Ekonomikas ministrijai. Īsi, pirms pilnvaras nolika Boriss Jeļcins, 1999.gada nogalē, firmu no Latvijas pārņēma Krievijas prezidenta lietu pārvalde. Pašas ēkas un zemi 2013.gadā Latvija iemainīja Krievijai pret īpašumu Maskavas centrā.

Šodien uz «Dzintarkrastu» brauc atpūtnieki no bijušās Padomju Savienības. Krievija finansē veselības programmas kara veterāniem.

Sanatorijas apgrozījums gadā ir ap 2 miljoniem eiro. Pagājušajā gadā Krievijas prezidenta lietu pārvalde sanatorijai piešķīrusi 374 tūkstošus eiro, gadu iepriekš – pusmiljonu.

«Nekā Personīga» kļuva zināms, ka sanatorijai ciešās saites ar Krieviju saglabājušās arī citā veidā.

«Dzintarkrasts» gāzi pa tiešo saņem no «Gazprom», nevis no «Latvijas Gāzes» kā citi gāzes lietotāji mūsu valstī.

Publiski šādas ziņas nekur nav atrodamas.

Maskavas ieceltais sanatorijas direktors Viktors Daniloks ir nerunīgs. Atklāt, vai tiešām sanatorija ir pieslēgta Latvijas gāzes sistēmai un caur to saņem gāzi nevis no «Latvijas Gāzes», bet no «Gazprom», nevarot. Visa saziņa ar presi jāorganizē caur pārvaldi Krievijā. Tādu atbildību - šo informāciju stāstīt žurnālistiem - viņš pats nevarot uzņemties.

Turpat sanatorijas teritorijā atrodas katlumāja, pie tās - gāzes sistēmas cauruļvadi. Jūrmalas pilsētas būvvaldē apstiprina – tas patiešām ir pieslēgums maģistrālajam gāzes vadam.

«Nekā Personīga» rīcībā nonākušajos Latvijas-Krievijas muitas datos par 2013.gadu redzams, ka regulāri

«Gazprom» gāzi piegādā ne tikai «Latvijas Gāzei», bet arī kompānijai «Itera» un Jūrmalas sanatorijai «Dzintarkrasts». Tas parāda, ka «Latvijas Gāze» saviem akcionāriem izņēmumus pieļauj, bet nevienu citus gāzes tirgū neielaiž.

Par piegādēm, ko no «Gazprom» saņem sanatorija «Dzintarkrasts», «Latvijas Gāzes» vadība skaidrojumos ir skopa. «Ko jūs man uzdodat tādu jautājumu! Es neesmu iepazinusies ar šādu informāciju. Es nevaru komentēt, ko es nezinu,» no jautājumiem izvairījās «Latvijas Gāzes» valdes juridiskā konsultante Elita Dreimane.

Dienu vēlāk «Latvijas Gāze» apgalvo – «Dzintarkrasta» gadījums neesot nekas īpašs un unikāls. Tas ir pārmantots no tālajiem deviņdesmitajiem. Visiem šis fakts esot zināms, un nevienam iebilžu par to nekad nav bijis.

«Viņš mums ir līgumos jau no deviņdesmitajiem gadiem. Kā atsevišķs objekts, kam paredzēta īpaša atsevišķa situācija. Un tā nav lieta, par ko īpaši tirgoties un pārdzīvot, jo konkrētā objekta patēriņš ir ārkārtīgi maziņš. Un tā – nekas īpašs,» apgalvoja «Latvijas Gāzes» preses sekretārs Vinsents Makaris. Viņš atzīst, ka

sanatorija gāzi pērk no «Gazprom», bet «Latvijas Gāze» to piegādā.

«Šis gadījums mūs nekad nav uztraucis, jo tas ir neliels patērētājs un tas viss tika noslēgts, kad «Latvijas Gāze» vēl bija valsts īpašumā,» sacīja Makaris.

Makaris šajā situācijā nesaskata pretrunas ar to, ka «Latvijas Gāze» visu laiku apgalvo, ka tai ir ekskluzīvas tiesības tirgot gāzi Latvijā: «Ekskluzīvās tiesības mēs ieguvām pēc šā precedenta. Tā ka vienmēr pastāv kaut kādi izņēmumi.»

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) par sanatorijas īpašo statusu un izņēmuma situāciju no «Nekā Personīga» uzzina pirmo reizi. «Man nav informācijas par šādām piegādēm. Bet, ja tādas piegādes pa tiešo no «Gazprom» kādam no patērētājiem Latvijā ir, tad tas patiešām izsit pamatu no kājām argumentiem, ko publiski min Kalvīša kungs, ka nevienam citam nav tiesību gāzi tirgot Latvijas patērētājiem, izņemot «Latvijas Gāzi». Un tad tas pilnībā noņem argumentu pret viņu šābrīža mēģinājumiem, kā aiz mammas brunčiem slēpjoties, aiz privatizācijas līguma un it kā ekskluzīvām tirdzniecības iespējām liegt «Latvenergo» un citiem tirgotājiem iegādāties gāzi jau šobrīd no kaimiņvalsts Lietuvas, izmantojot arī gāzes infrastruktūru,» uzsvēra ministre.

Gāzes tirgus eksperts Reinis Āboltiņš pauda:

«Lai arī «Gazprom» ir akcionārs «Latvijas Gāzē», «Gazprom» kā tirgotājs šeit nevar darboties.

Te var darboties «Latvijas Gāze». Un «Latvijas Gāze» ir licencēts uzņēmums, kurš pārvada, sadala, pārdod un uzglabā dabasgāzi Latvijā.»

Apgalvojumus, ka apjoms ir ļoti maziņš un tas jau ir vēsturiski no deviņdesmitajiem, Āboltiņš nosauca par atrunām. «Nav svarīgi, par kādu apjomu ir runa.

Svarīgs ir pats princips – vai nu tev ir tirgus atvērts, vai arī tev tirgus nav atvērts.

Var atrunāties, ar ko vien vēlas, bet šeit ir principa jautājums. Vai nu mēs ļaujam visiem piegādāt, vai nu tad arī nepieļaujam tādus izņēmumus. Pretējā gadījumā

mēs to varam saukt par divkosību, mēs to varam saukt par nekonsekvenci, mēs to varam saukt par visas patiesības nestāstīšanu citiem lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem.

Ja tā ir taisnība, ir liela iespēja, ka

»Latvijas Gāze» ir vienkārši noklusējusi šo informāciju vai nav izpaudusi līdz galam, kas ir svarīga, lai kāds vispār varētu pieņemt lēmumu par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā.»