«Šajā laikā, kamēr notiek Valsts prezidenta atveseļošanās, par šo jautājumu nevajadzētu diskutēt, bet, kad ārstēšanās process būs noslēdzies, tad par to var sākt runāt, protams, izvērtējot šī ārstniecības procesa gaitu un ņemot vērā rezultātus,» sprieda Volfs.
Pēc neatkarības atgūšanas, atjaunojot Valsts prezidenta institūtu, šāda štata vieta kancelejā bijusi. Personīgais ārsts bijis Gunta Ulmaņa laikā. Taču tas vairs nav bijis Ulmaņa pēcteču Vairas Vīķes-Freibergas, Valda Zatlera un Andra Bērziņa kancelejās.
«Visa tā lieta man likās tik normāla, dabiska un pareiza. Šinī gadījumā, es domāju, ir jāpieņem attiecīgie lēmumi, lai prezidenta institūcijas ietvaros būtu ārsts, kas atbild par prezidenta veselību,» uzskata Ulmanis.
Straujais darba ritms un lielā slodze neļauj valsts pirmajai personai privātā kārtā pienācīgi parūpēties par savu veselību, atminas eksprezidents.
«Kad man dienā bija desmit uzstāšanās, tad skaidrs, ka man kaut kur vakarpusē kājas trīcēja un ne tikai kājas trīcēja. Un tad ir svarīgi, lai tev ir ārsts, kurš var tev gan piepalīdzēt tīri tehniski, gan ar saviem padomiem. Nevajadzētu prezidentu pamest bez medicīniskās apkalpošanas,» uzskata Ulmanis.