/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/15/9547712t1hd4ca.jpg)
Kāda no lasītājām vēlas noskaidrot, kādas pazīmes var liecināt par mazā iegurņa orgānu noslīdējumu. Konsultē ķirurgs-proktologs Kaspars Snipe.
Mazā iegurņa orgānu noslīdējums: simptomi un ārstēšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to liecina šādas pazīmes:
- urīna un fēču nesaturēšana;
- neskaidras vai grūti raksturojamas sāpes ne tikai starpenē, bet arī krustos;
- apgrūtināta vēdera izeja.
Tomēr jāpiebilst, ka stresa urīna inkontinence gan var būt ne tikai starpenes noslīdējuma gadījumā, bet arī pie urīnpūšļa patoloģijas!
Kādi faktori veicina mazā iegurņa orgānu noslīdējumu?
Speciālists atklāj, ka biežākais mazā iegurņa orgānu noslīdējumu provocējošais faktors ir dzemdību traumas un arī dzemdes amputācija, jo dzemde darbojas kā saite, kas notur starpeni savā vietā. Tad, ja to izņem, šīs dabiskās saites zūd.
Mazā iegurņa orgānu noslīdējumu var veicināt arī darbs, kura ietekmē uz vēdera presi un starpeni rodas spiediens.
Mazā iegurņa orgānu noslīdējuma sekas
«Par laimi, mazā iegurņa orgānu noslīdējums nesaistās ar onkoloģiju, toties tas pazemina dzīves kvalitāti.
Piemēram, nesen pie manis bija kāda paciente, kura izteikto sāpju dēļ, ko rada iestiepums, nevar aizbraukt līdz savai mazmeitiņai, jo, sāpēm pieaugot, ir apgrūtināta gan sēdēšana, gan stāvēšana,» stāsta Kaspars Snipe.
Kā to ārstē?
«Vispirms mazā iegurņa orgānu noslīdējumu vienmēr cenšas ārstēt ar fizioterapiju un starpeni nostiprinošiem vingrojumiem. Tas tāpēc, ka 15% jeb katrai sestajai sievietei (kas ir daudz) pēc šāda veida operācijas parādās cita veida sāpes, kuras saistītas ar operācijas traumatismu un kuras ļoti grūti koriģēt.
Tomēr, ja starpenes noslīdējums ir lielāks par 6 centimetriem, parasti notiek ķirurģiska iejaukšanās, jo ar muskuļu palīdzību vien to atvilkt atpakaļ nav iespējams.
Tad, ja šis noslīdējums ir 3–4 centimetri, to vēl var mēģināt koriģēt ar vingrošanas un elektrostimulāciju palīdzību,» skaidro proktologs.
Parasti šo operāciju veic pēc menopauzes iestāšanās, bet fertilā vecumā - nē, jo tad sievietes organismā esošais estrogēns nosaka muskuļu masu, kas starpeni spēj noturēt.
«Kopumā starpenes noslīdējums biežāk piemeklē gados vecākas kundzes. Kamēr organisms ir jauns un spēcīgs, traumatisma gadījumā tas spēj starpeni noturēt uz citu starpenes muskuļu rēķina, bet pēc 45 gadu vecuma, pienākot menopauzei, samazinās estrogēnu daudzums sievietes organismā, muskuļu šķiedru skaits samazinās, tāpēc var rasties noslīdējums,» - tā Kaspars Snipe.